Latvijas pierobežā saimnieko gudri un atbildīgi

Ilga un Jurijs Ivanovi saimnieko pašā Latvijas pierobežā – Zilupes novada Zaļesjes pagastā. Viņu izveidotā, rūpīgi koptā apskates saimniecība “Bites” ir atpazīstama ne tikai Zilupes novadā, bet arī visā Latvijā. Tūrisma sezonā “Bitēs“ viesojas interesenti no Latvijas un ārzemēm. Tūristus “Bites” piesaista ar savu sakopto vidi, viesmīlību un dārzeņkopības nozari, – Ilga un Jurijs audzē melones, arbūzus un ķirbjus.

Ivanovu ģimene ir īsteni sava novada patrioti, kas Zilupes pusē dzīvo un saimnieko jau vismaz 13. paaudzē. Ilgas tēvs savulaik ir bijis praktikants pie slavenā Latvijas selekcionāra Paula Sukatnieka un  aizrāvies ar meloņu selekcionēšanu, vadīja dārzniecību Nirzas pagastā. Ilga atzīst, ka interese un vēlme strādāt dārzkopības nozarē ir iedzimta.

Pievēršas meloņu audzēšanai

Savu saimniecību Ilga un Jurijs nodibināja jau 1993. gadā Nirzas pusē. Taču ģimenes apstākļu dēļ nācās mainīt dzīvesvietu. Tāpēc tika iegādāts īpašums Zaļesjes pagastā. “Bitēs” ģimene saimnieko no 1997. gada. Kopējā apsaimniekotā platība ir neliela – 5,5 ha, tai skaitā aramzeme tikai ap 2 ha. Sākotnēji tika audzēti agrie kartupeļi, kāposti, galda bietes, sīpoli. Kad tuvākajās pilsētās tika atvērti lielveikali, konkurence bija ļoti jūtama. Nācās rūpīgi pārdomāt, ko varētu audzēt nelielajā platībā, kā strādāt turpmāk, lai saimniecība būtu konkurētspējīga produkcijas cenā un īpaša produkcijas piedāvājumā. Ģimenē tika nolemts pievērsties meloņu audzēšanai. Papildus melonēm saimniecībā nolēma arī mēģināt audzēt arbūzus un ķirbjus. Pirmajos gados galvenokārt tika audzēts pašpatēriņam, radiem un draugiem. Bija vajadzīgs laiks, līdz tika atrastas īstās šķirnes, saprasta audzēšanas tehnoloģija. Noderīgas un vērtīgas bija Ilgas profesionālās zināšanas. Ilga ir absolvējusi Bulduru dārzkopības tehnikumu un ieguvusi dārzkopja–agronoma diplomu. Realizācijai melones un arbūzi tiek audzēti jau 10 gadu, bet pirms diviem gadiem tika uzsākta arī ķirbju realizācija.

Audzē atklātā laukā

Tā kā Ilga daudz ceļo, pirmās meloņu un arbūzu sēklas tika atvestas no valstīm, kur šo kultūru audzēšana ir tradicionāla. Taču, lai kāda šķirne pielāgotos klimatiskajiem apstākļiem, sēklas mūsu apstākļos jāievāc vismaz četrus gadus. Tad augiem paaugstinās imunitāte, kas ir ļoti būtisks faktors, jo visas kultūras “Bitēs” tiek audzētas atklātā laukā. Ņemot vērā nepastāvīgos laika apstākļus, gaisa un zemes mitrumu, ir liels risks, ka augus var skart sēnīšu slimības. Tāpēc ir ļoti svarīgi sēklas ievākt pašu saimniecībā un audzēt šķirnes, kas jau ir pielāgojušās Latvijas klimatiskajiem apstākļiem. Ilga skaidro, ka melones un arbūzi ir svešapputes augi, kuru ziedputekšņi ne īpaši garšo kukaiņiem, kas veic augu apputeksnēšanu. Tāpēc apputeksnēšanās procesā ļoti svarīga loma ir vējam. Tieši tādēļ “Bitēs” neizmanto segtās platības, bet visu audzē atklātā laukā. Ilga uzskata, ka atklātā laukā audzētām kultūrām piemīt arī labākas garšas īpašības, augļi ir sulīgāki un saldāki. Lielākais arbūzs, kas izaudzēts, svēra 16 kg. Melones sver vidēji 1 līdz 2 kg. Tās  gan nav iespējams ilgstoši uzglabāt. Tāpēc visa meloņu raža tiek realizēta no lauka sezonas laikā. Līdzīgi ir arī ar arbūziem. Visi labprāt iegādājas arbūzus ar plānu miziņu, tādas šķirnes iespējams glabāt maksimāli vienu mēnesi. Arī visi arbūzi tiek realizēti no lauka. Arbūzu un meloņu sēklas tiek ievāktas no pašu  krustojumiem, bet ķirbju sēklas tiek pasūtītas no Vācijas.

Vairāku gadu laikā, ņemot vērā patērētāju pieprasījuma īpatnības, saimniecībā ir atlasītas iecienītās ķirbju šķirnes. Ilga un Jurijs audzē trīs veidu ķirbjus – spageti ķirbjus, putras un biezeņzupas ķirbjus. Ļoti garšīgi un savdabīgi ir spageti ķirbji, kurus pārgriežot uz pusēm, var ātri pagatavot ķirbju laiviņas ar dažādiem pildījumiem. Izcepot cepeškrāsnī, ķirbju šķiedras ļoti viegli atdalās no mizas un to konsistence ir līdzīga spageti makaroniem. Tāpēc tie arī tiek saukti par spageti ķirbjiem. Kā zināms, ķirbji nav alerģiski, ir viegli sagremojami, tāpēc šādus biezeņus parasti iesaka izmantot kā pirmo ēdienu papildus mātes pienam maziem bērniem. Tiem piemīt labas garšas īpašības un atbilstoša konsistence, arī to lielums ir samērīgs. Tie ir nelieli ķirbji, kuri piemēroti 1 līdz 2 biezeņu porciju pagatavošanai, līdz ar to nav jāuztraucas par to, ka,  ilgstoši uzglabājot iesāktu ķirbi, varētu zust tā kvalitāte.  

Saimniekiem palīdz arī suns Šīro

Lauks, kur aug melones, ķirbji un arbūzi, ir mežu ieskauts, tāpēc aktuāli ir dzīvnieku un putnu postījumu draudi. Augus var postīt gan stirnas, gan putni. Pavasarī postījumus parasti rada vārnas, kas izrauj jaunos stādiņus, bet vasarā vārnas knābā un bojā augļus. “Bitēs” laukus no dzīvnieku postījumiem veiksmīgi nosargā samojedu šķirnes ģimenes mīlulis Šīro. Viņš ir ļoti aktīvs suns, kurš ideāli pārzina saimniecības teritoriju un tās robežas, neļauj iespējamajiem kaitniekiem tuvoties laukam. Saimnieki atzīst, ka, kopš saimniecībā dzīvo Šīro, dzīvnieku radītie postījumi ir krietni samazinājušies.

Otra nozare – mājražošana un vēl unikāls biotops

Otra nozare, kurā darbojas “Bitēs”, ir mājražošana. Ilga gatavo priežu čiekuru ievārījumu un priežu pumpuru sīrupu, kas sevišķi ir pieprasīti vīrusu sezonā kā imunitāti stiprinošs līdzeklis. Priežu pumpuri un čiekuri tiek vākti saimniecībai piederošajā meža teritorijā.

Saimniecības teritorijā atrodas sauso smiltāju zālāji, kas ir ES nozīmes biotops. To varat iepazīt, saimnieku vadībā izejot tūrisma taku, kas ierīkota saimniecībā. Biotopa platība ir 1 ha, un viskrāšņāk puķes tur zied maija beigās un jūnija sākumā. Ilgas un Jurija pļavā var aplūkot laimiņus, orhideju dzimtas augus, neļķītes, mārsilu, zaļo dobziedi, tragantzirņus un citus smiltāju pļavām raksturīgos augus. 2018. gadā sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi “Bitēs” notika Pļavu dienas, kas pulcēja kuplu apmeklētāju skaitu.

Ilga un Jurijs ir arī lieliski amatnieki. Ilga vada “dakšošanas”  radošās darbnīcas, kurās uz dārza dakšām tiek veidotas sedziņas, somas. Jurijs ir viens no retajiem Latvijas tāšu meistariem, kurš ir ļoti daudz pētījis tieši Zilupes novada raksturīgās tāšu apstrādes tradīcijas. Radošajās darbnīcās tiek piedāvāts izgatavot ekoloģiskus un dabai draudzīgus tāšu traukus, kuru izgatavošanā netiek izmantota līme. Ir iespējama trauku izgatavošana pēc pasūtījuma.

Dēli darbojas saimniecībā

Arī vecākais dēls Jānis saimnieko “Bitēs”. Viņš ir podnieks un piedāvā saimniecības apmeklētājiem darboties keramikas darbnīcās, kā arī iegādāties jau gatavu produkciju. “Bitēs” regulāri tiek rīkoti dažādi tematiskie pasākumi. Viens no pēdējiem bija šī gada 8. septembrī, kad tika svinēta Tēva diena. Tas bija ģimenēm veltīts pasākums, kura laikā dēla Jāņa vadībā bija iespēja izveidot  ģimenes portretu no māla kā dāvanu tētim.

Liels un neaizstājams palīgs ģimenes saimniecībā ir jaunākais dēls Mārtiņš, kurš palīdz ikdienas darbos, īpaši pie stādīšanas, laistīšanas un ražas novākšanas. Mārtiņš aizraujas ar kinomākslu un ir veidojis rekvizītus vairākām latviešu filmām, kuru filmēšana risinājās Zilupes novadā, pavisam drīz sāksies lokāciju sagatavošanās darbi kādai ungāru mākslas filmai.

Piedalās “Novada Garšas” pasākumā

Gudri un atraktīvi saimniekojot, Ilga un Jurijs iemācījušies panākt to, ka cilvēki paši brauc uz saimniecību, to apskata, iegādājas produkciju. Pašiem vairs nav nepieciešams braukt tirgoties. Viņi piedalās tikai tajos pasākumos, kas pašiem šķiet  interesanti un saistoši: sava novada pasākumi vai pasākumi, kuros gribas popularizēt Zilupes novadu. Šī gada vasarā Ilga piedalījās arī LLKC rīkotajā “Novada Garšas” Latgales reģiona pasākumā, kas notika Krāslavā.

Zilupes novadā mostas saule

No malas varbūt izskatās, ka “Bitēs” viss nākas viegli, visu produkciju izpērk saimniecībā uz vietas, tūristi brauc bez mitas, un apmeklētāju pieraksts veidojas vairākus mēnešus uz priekšu. Taču tikai paši saimnieki zina, ka tam visam pamatā ir liels darbs, zināšanas, savstarpējā uzticēšanās, paļaušanās vienam uz otru un atbalsts. Tas ir Ilgas un Jurija veiksmes stāsta pamatā.

Zilupes novada devīze ir “Saule mostas Zilupē!” Septembrī Ilgas un Jurija pagalmā kā lielas un mazas saulītes gozējas dzeltenoranžīgi ķirbji un aizgaiņā rudenīgo noskaņojumu.

Ciemojoties “Bitēs”, tā vien šķiet, ka pretēji vispārpieņemtajam stereotipam par panīkumu Latvijas galējā Austrumu pierobežā, Zilupes novadā tiešām mostas saule un saimnieko čakli, atbildīgi, gudri un radoši cilvēki.

Karīna Koroļonoka

LLKC Ludzas biroja vadītāja, grāmatvedības konsultante

Foto: Karīna Koroļonoka un no Ivanovu ģimenes arhīva