Diena Ogres pusē ar biznesa pieredzi un garšām

LLKC Limbažu konsultāciju biroja speciālisti jūlija sākumā organizēja pieredzes apmaiņas braucienu uz Ogres pusi, lai iepazītu atšķirīgas tehnoloģijas lauksaimniecības produktu ražošanā un drošas pārtikas nodrošināšanā.

Uzņēmējdarbību iedvesmoja Džona Brauna vīns

Vai tiešām ar bērzsulām var attīstīt biznesu? Tāds jautājums apraujas, kad Ikšķiles nomalē autobuss piestāj Libertu ģimenes sētā. Vēl nav priekšstata, kāds ir galaprodukts, tomēr pagrabs ar koka muciņām un vīna glāzēm visu pasaka priekšā. Saprotam, runa būs par vīnu, ko ražo no bērzu sulām. Ar mums tiekas ģimenes galva Linards, kuram pēc vārda kabatā nav jāmeklē. Studiju laikā sācis siet bērza pirtsslotas. Desmit gados kļuvis par pazīstamāko pirtsslotu sējēju, produkcija sūtīta uz Somiju, Kanādu, ASV u. c.

–Tomēr pienāca brīdis, kad zuda iedvesma un savu biznesu pārdevu, – viņš atklāj. 2010. gadā sieva lūgusi viņu sagādāt bērzsulas. Tad atlidojusi ideja, ka jāmēģina no tām radīt unikālus produktus. Sākts ar bērzsulu sīrupu. Darba daudz, bet rezultāts niecīgs, jo no 120 litriem sulas sanāk litrs sīrupa. Sapratis – jābrūvē vīns.

– Limbažnieks Džons Brauns jau bija sācis tādu ražot. Viņš ir inovatīvs cilvēks, viens no aktīvākajiem Latvijas vīndariem. Aizbraucu un nopirku. Biju patīkami pārsteigts, ka var sanākt kaut kas tik ļoti kvalitatīvs, – saimnieks atceras. Linards uzbūvēja vīna pagrabu un jau deviņus gadus darina tādu vīnu.

Liberti vietējam tirgum un eksportam piedāvā arī bērza sulu tecināšanas komplektus. Klausāmies stāstā un pa malciņam baudām – vispirms klasiski raudzētas bērzsulas, garšojam arī vīnu ar un bez ogu piedevām, un atzīstam, ka produkcija izdevusies teicama. Pēc klasiskās franču metodes ražo arī dzirkstošo vīnu. Videosižetā pazīstamais pavārs Mārtiņš Rītiņš  to sauc par ziemeļu nektāru un stāsta, ka to viņš dod nobaudīt slavenākajiem ārvalstu viesiem, prezidentiem, karaļnamu pārstāvjiem un citām prominencēm. Bet saimnieks vēl atklāj, kā no bērzsulām tikts pie 42 grādus spēcīgas dziras, ko uzlej un nostādina uz bērzu lapām. No maza malciņa mutē saglabājas izteikta pirts pēcgarša.

Lielāko daļu saražotās produkcijas pārdod vietējā tirgū. Biznesam Linards izmantojis “Altum” kredītu, realizējis arī LEADER projektu. Tagad apgrozījumā viņš krietni izaudzis. Tā kā daudz dzirdēts un mazliet arī baudīts, uz šķiršanos gandrīz katrs nopērk kaut ko no ražotāja produkcijas, spriežot – no saimnieka uzņēmības var mācīties.

Sava Policijas akadēmija un garšīgs siers

Ogrē ir iespēja iepazīties arī ar SIA “Malevss” veiksmes stāstu nenogatavinātā pusmīkstā siera “SierŠtelle” ražošanā. Mūs jauki uzņem meistare Ligita Urbāne. Atkal pārliecināmies, cik svarīgs ir stāsts, lai cilvēkus ieinteresētu atvērt maciņus.

Esam pie 1901. gadā celta nama, vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļa. Padomju gados tur mitinājusies Ogres milicija, bet, kad tas palicis tukšs, nokļuvis vandaļu rokās. Uzņēmējs Māris Legzdiņš māju nopircis, atjaunojis, 1998. gadā atvēris konditoreju, veikalu, restorānu, kas nodēvēts – “Policijas Akadēmija 98”. Atraktīvais nosaukums devis impulsu fantāzijai.   2000. gadā pirms Jāņiem radusies doma pēc senām Ogres kūrortlaiku receptēm pagatavot ķimeņu sieru. Izmantoja vietējo pienu, olas, masas savilkšanai – skābo krējumu. Sanāca tik garšīgi, ka uzņēmējs nolēma sākt mīkstā siera ražošanu. Pateicoties pieprasījumam, “SierŠtelle” apjoms palielinājies tik ievērojami, ka nācās celt piebūvi. Lai gan ražotnē ir moderni katli un dažādas ierīces, pats process arvien ir roku darbs. Sieram nav konservantu, stabilizatoru, biezinātāju, aromatizētāju, krāsvielu.

Pamatreceptei ir daudz variantu. To jau 33 veidos ražo arī ar mandeļu skaidiņām, kaltētiem tomātiem, olīvām, dzērvenēm un vēl daudz cita. Ligitas kundze rāda mums meistarklasi. Sekojam, kā top “SierŠtele” produkts. Kad tas ir gatavs un katrs ritulītis aizdarīts ar kaut ko citu, garšo lieliski. Sajūsmu izpelnās tas, ko meistare sagrieztu apcepina cepeškrāsnī. Dienā saražo 700 kg svaigā siera, mēnesī vairāk par 30 t. Grupa slavē ogrēniešus par izdomu un augsto profesionalitāti. Kad visi sastājušies kopbildei, Ligitas kundze uzsver vēl kādu katram biznesam būtisku lietu. Viņa saka: – Te ir jēgpilns darbs labā komandā!

 Garšvielas no visas pasaules

– Latvieši ir bailīgi. Ēdienam piejauc tikai piparus ar sāli, reizēm vēl izmanto ķiploku un sīpolu, – secina SIA “Manas garšas”  dibinātāja un vadītāja Baiba Grīnberga. Viņa ir sertificēta uztura speciāliste. Mūsu garšas kārpiņām jāiztur pēdējais pārbaudījums, jo esam atbraukuši iepazīt garšvielu biznesu. “Manas garšas” ir ģimenes uzņēmums. Šķiet sarežģīti, kā orientēties 300 no pasaules malu malām iepirktās oriģinālās izejvielās. Tomēr ir aizraujoši. Vispirms jāielāgo, ka garšvielas ir nozīmīgas veselībai. Baiba stāsta, ka tām piemīt antibakteriāla un pretvīrusa ietekme. Visvairāk augu aktīvo vielu ar spēcīgāko ietekmi uz organismu ir krustnagliņās. Tām seko anīss, bet no Latvijā augošajām – izkaltēta piparmētra. Zvaigžņu anīsu iesaka  apliet ar karstu ūdeni, pielikt citrona šķēlīti, mazliet ingvera un dzert ziemas vakaros.

Garšvielu pasaule ir neparasta. No Havaju salām atvestais sarkanais sāls, ko izmanto pat šokolādes desertiem, satur daudz minerālvielu. Zaļais bambusa sāls piesūcināts ar laima ekstraktu, bet zilo akmens sāli iegūst Irānā. Gatavus produktus restorānos mēdz pārkaisīt ar melnās lavas sāli. Tas laika gaitā pārklājies ar aktīvo oglīti. No Andu kalniem uz Ogri atceļojis inku saules sāls. Namamāte brīdina – latvieši aizraujas ar sāls lietošanu, un nevajag to uztvert kā uztura bagātinātāju. Līdzīgi ar cukuru.  Somijā sarežģītā tehnoloģiskā koksnes un tās skalošanas procesā iegūst cukuru no bērza. Tāpat kā kļavu, kokosa ziedu, palmu cukurs, tie nepieder ogļhidrātu grupai un neceļ glikozes līmeni asinīs. Skatām retumu – Madagaskaras piparus, ko pasaulē džungļos iegūst ne vairāk kā divas tonnas gadā. Smarža tiem atgādina gurķu marinādi, bet nav asi, drīzāk maigi. Latvijā maz zināms par bengāļu garajiem pipariem, kas līdzīgi bērzu skarām. Tie ir stipri. Tasmanijas pipari ir violetā krāsā, ko meistares izmanto dažādos maisījumos, kurus veido un jauc klientiem pēc pasūtījuma. Divas stundas paskrien kā mirklis. Gūstam ieskatu, ka pret garšvielām jāizturas ar cieņu. Katra ietver stāstu par valsti, iegūšanas veidu, lietošanu. Patīk vai ne – tā ir gaumes lieta.

“Manas garšas” ir kustīga kompānija, kas Ogrē rīko savu Garšas festivālu, tirgojas internetā, pulcina meistarklasēm un pat uzņem svinēt jubilejas. Viss ir svaigs, nenovadējies, jo gaismā, atvērtos maisiņos turētas, garšvielu labās īpašības iet bojā. Pirms Ziemsvētkiem biznesā ir karstāk nekā vasarā. Tad meitenes maisa, maļ, kombinē, nodrošina korporatīvo dāvanu pasūtījumus. Pēc lūguma tapis pat garšvielu komplekts suņiem un kaķiem, kuriem zudusi apetīte vai jāuzlabo pašsajūta.

Iznākot no smaržīgās garšu paradīzes, jūtamies kā mazliet apburti. LLKC Limbažu konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante Zaiga Blaua, apvaicājās, vai visiem ir laba sajūta. Noskan skaļš “jā”! Grupa solīja, ka pēc tik intriģējoša brauciena turpinās piedalīties arī citos biroja rīkotajos braucienos.

Brauciens tika organizēts, pateicoties Lauku attīstības plāna 2014.–2020. pasākumam “Saimniecību un meža apmeklējumu nodrošināšana”. Apmeklējuma tēma “Jaunāko tehnoloģiju izmantošana lauksaimniecības produktu ražošanas procesu, tehnoloģiju pilnveidošanā un drošas pārtikas ražošanā”.

Gunita Ozoliņa,
Alojas, Krimuldas, Limbažu un Salacgrīvas novada laikraksts  “Auseklis”

Foto: Gunita Ozoliņa

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests.