Kā braucām Ziemeļzemi lūkoties

Jau sen kā zināms, ka kaimiņu dārzā ogas saldākas un pļaviņā zāle zaļāka. Lai uzzinātu, kā ir ar seno izteicienu dzīvē, Cēsu puses lauksaimnieki devās gūt pieredzi Igaunijas  lauku saimniecībās. Sastapām  lielisku dažādību. Vispirms – bioloģiskajā  piensaimniecībā.

“Pajumē” (latviski būtu – Kārklu kalni) saimniecība jau kopš neatkarības strādā piena lopkopības nozarē. Kopš 1998. gada  saimniecībā sākta  pašu piena pārstrāde. Saimnieks Viljars Veidenbergs – gados, bet stalts, brašs – izrāda saimniecību, stāsta par ikdienu saimniekošanā. Vidēji ir 100 piena devēju (lielākoties Holšteinas melnraibās un dāņu sarkanās, nedaudz Igaunijas vietējās šķirnes govis), pavisam 195 liellopi.  Lauksaimniecības zeme 405 ha, no tās apmēram puse – zālāji, ceturtā daļa – auzas, pārējais ir pākšaugi, mieži, rudzi. Saimnieko bioloģiski, ievērojot augu seku un daudz citu nosacījumu. Daudz strādā pie augsnes  ražības saglabāšanas, pie ielabošanas. Daļa ganību ir dabiskie zālāji. Liellopi ganoties  palīdz saglabāt pļavu augu daudzveidību. Mēslojumam  sadalījušies kūtsmēsli ir ļoti  noderīgi. Saimniekam ir 6 dēli, no tiem jaunākais vēl mācās, citi, kur nu kurš, taču viens palicis saimniecībā un turpina te strādāt. Saimnieki lepojas ar sasniegto: 2005. gadā bijis Igaunijas labākais Holšteinas šķirnes ganāmpulks, 2010. gadā – labākā bioloģiskā saimniecība Igaunijā, 2012. gadā Gada saimniecība Igaunijā, 2016. gadā  labākais Igaunijas vietējo pārtikas produktu ražotājs.

Dārzkopība muižā

Saimniecība “Allikukivi” (latviski – Strauta akmens) nodarbojas ar dārzkopību, ogu audzēšanu, taču gala produkts ir augļu-ogu vīnu ražošana. Audzē dažādu šķirņu upenes, jāņogas, aronijas, avenes, smiltsērkšķus, rabarberus u. c.  Zeme – ap 6 ha. Produkcijas dažādošanai  īpaši tiek audzētas “baltās” upenes. Ražu vāc ar rokām, lai iegūtu kvalitatīvu produkciju. Saimnieko visa ģimene – Romans, viņa sieva Reili, ģimenē aug 3 bērni. Pirms gadiem desmit pārcēlušies no pilsētas, pamazām atjauno senu muižas ēku. Attīstībai īstenoti vairāki LEADER programmas projekti – iegādātas ogu pārstrādes iekārtas, restaurētas senās pagrabtelpas  piemērojot produkcijas apstrādei, ražošanai, uzglabāšanai. Jautājot par konkurenci un produkcijas noietu, Romans atzīst, ka ir sadarbība, jo katram ir sava specifika, daļa iespējamo konkurentu – ap 17 saimniecībām Igaunijā arī pieņem grupas un popularizē vietējo produkciju. Ap 70% no saražotā tiek realizēts uz vietas tiešajā tirdzniecībā.

Dažādība garšaugos

Saimniecībā “Tamme Talu” tiek audzēts ap 500 dažādu ārstniecības augu un garšaugu. Dārzs veidots kā kolekcija  aptuveni 20 gadu laikā. Saimniece Helī Vīdehof asavā darbībā ir daudzpusīga – ne tikai audzē garšaugus, smaržaugus un ārstniecības augus, pārstrādā un realizē, bet arī tiek vāktas augu sēklas, notiek izmēģinājumi ar jaunām šķirnēm, augiem, dalās ar zināšanām, uzņemot interesentu grupas. Lauka stādījumi ir ap 1 ha, papildus pāris ietilpīgas siltumnīcas. Daļu ražošanai  vajadzīgo augu arī iepērk. Saimniecībā īstenoti arī vairāki LEADER programmas projekti – ražošanas telpu izveidei. Darbu saimniecībā daudz un visu sezonu, ļoti daudz roku darba, tas viss prasa lielu enerģiju. Helī uzsver, ka ir svarīgi ne tikai daudz strādāt, bet arī plānot atpūtu. Un būtiski ir darba mūžā rast aizvien jaunas iespējas attīstībai. Savukārt attīstībai iedvesmu dod daudzveidīgas  zināšanas, jauni cilvēki un notikumi, kuros iesaisties.

Graudi, kaņepes, ripsis un ne tikai

“Tammejure” ir viena no modernākajām bioloģiskajām graudaugu audzēšanas saimniecībām Igaunijā. Apsaimnieko 600 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Nesen ar ES projektu  atbalstu uzcelts moderns graudu termināls – komplekss graudu pirmapstrādei, pārstrādei, uzglabāšanai. Graudkopībā saimniecība strādā desmit gadus, pirms tam  bijusi daudznozaru  ar lopkopību, augkopību u. c.  Tīts un Anita Kusemā ir ģimene ar jau pieaugušiem 5 bērniem, visi  iesaistījušies bioloģiskās  saimniecības darbībā. Tiek audzēti kvieši, rudzi, auzas, zirņi, mieži, ripsis un kaņepes. Kaņepes ir salīdzinoši maz audzēta kultūra Igaunijā. Ievāktā raža saimniecībā daļēji tiek arī pārstrādāta. Ripsis un kaņepes – auksti spiestas eļļas, nedaudz spiež eļļu arī no sējas idras. No graudiem akmens dzirnavās gatavo miltus, putraimus, mannā; tiek lobītas kaņepju sēklas, gatavots proteīna pulveris. Ik sezonu tiek radīti jauni produkti.  Ģimenei ir motīvs darīt pieejamus senos igauņu ēdienus no graudaugiem, zirņiem. Meita Karina strādā ar saimniecības publicitāti, atpazīstamību, vecākais brālis lieliski pārzina tehniku un zemes darbus.  Katram šajā ģimenē savs uzdevums, kopīgais ieguvums – lielisks.

Lauku sinepes vai plūškoka marmelāde?   

“Tanava Talu” saimnieks Marguss Maripū atnācis no Tallinas un atjaunojis senu mājvietu. Ierīkots jauns ogu, augļu dārzs, kas aizvien tiek papildināts. Viņa saimniecībā no parastām ogām top neparastu garšu produkcija. Piesaistošs arī saimniecības pagalms un apkārtne – vairāk nekā simts gadus veca labiekārtota akmens apdares māja ar šķūni, kam niedru jumts, vecas ābeles, alkšņi, avenes. To visu norobežo 30. gados iestādīts augstais egļu dzīvžogs, kas aiztur vējus un saglabā maigākus laikapstākļus, īpaši ziemā. Ir ierīkots ogu stādījumu dārzs. Jāpiebilst, ka  Margusa gatavotie produkti ir  atšķirīgi esošajā tradicionālo garšu pasaulē – ogu sinepes, siera ievārījumi, sīrupi, dzirkstoši dzērieni . "Mēs taisām to, ko šobrīd dod daba," sacīja zemnieks. No piparmētrām, rabarberiem top dzirkstošs vasaras dzēriens,  no aličām – marmelāde ar mandelēm un apelsīniem. Vairāk tiek gatavoti produkti no melnā plūškoka, kā arī pārstrādei vākti pīlādži, aronijas, smiltsērkšķi, plūmes, ērkšķogas un āboli. Marguss Maripū  pēc profesijas ir ķīmiķis, viņu interesē garšu īpašību harmonizēšana, saimnieks vada arī mācības, iedrošinot citus strādāt ar vietējiem pieejamajiem augiem, augļiem, veidot jaunus produktus.

Zemnieku veikaliņš OTT – no lauka pie pircēja

Pirms dažiem gadiem igauņu 12  zemnieku saimniecības ar nelielu pašvaldības atbalstu ir izveidojušas lauksaimnieku mājās ražotās produkcijas veikaliņu. Šeit pārstāvētās produkcijas klāts ir plašs – no saldētiem dārzeņiem, ogām, gaļas, sieriem, eļļām  līdz tējām, graudu produkcijai, bakalejai un dažādiem saldiem našķiem. Pieejamas pat kaltētas zivis no Peipusa ezera. Ik nedēļu veikaliņā strādā kāds saimniecības pārstāvis, tas ļauj labāk izprast pircēju vēlmes un vajadzības, un pamazām uzlabot darbu. Dibinātāju produkcijai ir zemāks tirdzniecības uzcenojums, taču vidēji tas ir no 30-50%.  Veikaliņš atrodas blakus Hāpsalu pilsētas tirgus laukumam. Pilsētnieki ir to iecienījuši un saimnieki nesūdzas par produkcijas noietu.

Apmeklējuma dalībnieku atziņas:

• Kaimiņu pieredze patīkami pārsteidza, laukos uz saimniecībām  ir labi sakārtota ceļu infrastruktūra.
• Saimniecībās tiek izmantotas dažādas tehnoloģijas,  rosinošs bija pat kūtsmēslu menedžments; daudzviet laukos ražo zaļo enerģiju ar saules baterijām.
• Tika gūta motivācija un  iedvesma tālākam darbam savā saimniecībā.
• Notika vērtīgas iepazīšanās, jaunas zināšanas, pozitīvisms.
• Saimnieku klātesamība, skaidrojumi par procesu un dalīšanās ar zināšanām bija ieguvums.

Dace Kalniņa,

LLKC Cēsu konsultāciju birojs