Kalnēnu saimnieks visu dara pats

Mājražošanas saimniecības „Kalnēni” īpašnieks Aivars Žiedas uzņēmumu izveidojis 2006. gadā un nodarbojas ar svaigas cūkgaļas žāvēšanu un konservēšanu. Visus darbus veic viens, sākot no kūpināšanas pašdarinātā kūpinātavā līdz produkcijas realizācijai tirgos. Uzņēmuma izveidošanas procesu veicis bez liekiem sarežģījumiem un arī tagad sadarbība ar pārtikas mājražošanu kontrolējošām iestādēm uzņēmēju apmierina.

Reģistrēšanas process

– Kā notika jūsu mājražošanas uzņēmuma reģistrācija? Vai radās problēmas, kas jāņem vērā citiem?

– Vērsos Tukuma PVD 2006. gadā un tur ieguvu informāciju par reģistrēšanas noteikumiem. Izpildot tos, reģistrēšana notika veiksmīgi, kā arī izveidojusies laba sadarbība ar Tukuma PVD un VID. Labi izpildu prasības un laikus nododu atskaites. Pirms darba uzsākšanas iesaku iepazīties ar noteikumiem un PVD prasībām, tad visu apsvērt, izpildīt un reģistrēt uzņēmumu.

– Pastāstiet, lūdzu, par ražošanas un uzglabāšanas procesu!

– Izmantoju pašbūvēto gaļas žāvētavu. Zināšanas mantotas no tēva, un tagad jau pašam ir septiņu gadu pieredze. Receptūru sastādu pats, ievērojot pastāvīgo klientu vēlmes. Jāražo tas, ko pērk. Ražotā produkta receptūra tiek fiksēta žurnālā. Kūpināšana ilgst piecas līdz desmit stundas atkarībā no laika apstākļiem un vēja pūsmas. Visas izejvielas tiek iepirktas, jo šobrīd tas ir izdevīgāk. Tā kā ražoju produkciju tikai tik daudz, lai ātri iztirgotu, tad produkciju uzglabāju plus 2 līdz 6 grādos astoņas dienas saldētavā.

 

Aivars Žiedas

 

– Kādi ir secinājumi un ieteikumi par tehnoloģijas izvēli?

– Pirms mājražošanas uzsākšanas vispirms jāatrod potenciālie klienti, kuriem vajadzētu jūsu ražoto produkciju, kā arī jāizvēlas vispiemērotākais paņēmiens cūkgaļas žāvēšanai.

– Vai tā ir jūsu pamatnodarbošanās un vai mājražošanas nozari varētu apvienot ar kādu citu nodarbošanos?

– Man tā ir pamatnodarbošanās. Bet to varētu apvienot, piemēram, ar produktu ražošanu no tomātiem, kurus saimniecībā audzēju.

– Kas īpaši jāievēro grāmatvedības un ražošanas uzskaitē, nodarbojoties ar mājražošanu?

– Regulāri jādokumentē visas izmaiņas un laikus jānodod grāmatvedei atskaites gatavošanai.

– Vai nepieciešams veikt regulārus pierakstus (piemēram, produkta izsekojamība, temperatūras režīmi, ražošanas pārpalikumi)?

– Ir izveidots žurnāls, kurā veicu pierakstus par produkcijas ražošanu. Tas jādara regulāri, lai neaizmirstu. Pieraksti neapgrūtina darbu, gluži pretēji, – var palīdzēt uzlabot produkcijas kvalitāti.

– Kur tiek realizēta saražotā produkcija?

– Produkciju realizēju tirdzniecības vietās un braucu arī uz gadatirgiem, bet visērtākā tirdzniecība ir mājās uz vietas. Ir klienti, kuri pasūta konkrētas produkcijas noteiktu daudzumu, tas ir visizdevīgāk.

– Kā organizējat tirdzniecību?

– Ražoju produkciju tikai tik daudz, cik plānoju pārdot, vadoties no iepriekšējās pieredzes. Divas, trīs dienas nedēļā braucu uz tirdzniecības vietām.

– Kā organizējat braucienus uz tirdzniecības vietām?

– Uz tirdzniecības vietu ierodos ar sertificētu transporta kravas autobusiņu, no kura veicu tirdzniecību. Piesakos arī gadatirgiem, tur samaksāju par tirdzniecības vietu un arī tirgoju no transporta līdzekļa. Tas ir ērti, jo izpaliek pārkraušanas darbi.

Tirdzniecības vietas gan ir tālu – simts kilometru un tālāk.: Rīga, Ventspils, Kuldīga un citur. Visus darbus veicu bez palīgiem.

– Kā informējat par savu produkciju?

– Reklāmas neizmantoju, jo vislabākā reklāma ir no mutes mutē, ievietoju informāciju „Zaļajās lapās”.

– Ar cik lieliem ieguldījumiem jārēķinās, lai uzsāktu šādu mājražošanu?

– Domāju, ka sākumam nepieciešams 10 000 latu. Žāvēšanas kamera maksā, sākot no 3000 latiem un vairāk, jāiegulda izejvielu un transporta iegādē, sertificēšanā. Vislabāk, ja telpas ir paša īpašumā, jo jāiegulda nauda remontam, lai atbilstu PVD prasībām.

– Vai izmantojāt kādu atbalsta programmu sava uzņēmuma attīstībai?

– Pats neizmantoju, bet domāju, ka tas ir svarīgs atspēriena solis uzņēmuma attīstībai.

– Jūsu ieteikumi tiem, kuri vēlas sākt nodarboties ar mājražošanu?

– Jāapgūst zināšanas un pieredze produkcijas tehnoloģijā, kuru iecerēts ražot. Jāizstudē likumdošana un PVD noteikumi. Lietderīga būtu saruna ar PVD speciālistiem pirms ķerties pie domas īstenošanas, kā arī – tirgus izpēte. Jārūpējas par to, lai telpas un transports piederētu pašam. Jāizvērtē izejmateriāla cenas un iespējamais risks, jāveic ekonomiskie aprēķini. Jābūt uzkrātiem naudas līdzekļiem, jo ieguldītais lēni atmaksājas.

 

Skaidrīte Šneidere

LLKC Tukuma nodaļas Kandavas novada lauku attīstības konsultante

Pievienot komentāru