Pēc pieredzes pie stipriem cilvēkiem

Ņemot līdzi ceļā labu omu, vēlmi redzēt, dzirdēt, izbaudīt un saulaino laiku par pavadoni, LLKC Aizkraukles konsultāciju biroja organizētā brauciena dalībnieki devās saimniecību apmeklējuma braucienā “Bioloģiskā saimniekošanas pieredze dažādu nozaru saimniecībās, bioloģiskās lauksaimniecības pievienotās vērtības palielināšana un realizācijas iespējas”. Pieredzē, zināšanās, veiksmes stāstos dalījās saimnieki no Krāslavas un Preiļu novadiem.

Zemnieku saimniecība  „Kurmīši” dibināta 1994. gadā kā ģimenes saimniecība. Jau vairāk nekā 25 gadus saimniecības “Kurmīši” nodarbošanās ir pašu audzētas un vāktas zāļu tējas. Pateicoties saimniekošanai dabu saudzējošajām metodēm, 2013. gadā saņēma Bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu. Z/s "Kurmīši" ir viens no aktīvākajiem Latgales kulinārā mantojuma tīkla uzņēmumiem – ražotājiem, kas atrodas Ūdrīšu pagastā, Krāslavas novadā. 2015. gadā saimniecībai ir piešķirta goda zīme "Latviskais mantojums".

Z/s “ Kurmīši“ zāļu tēju lauki atrodas ekoloģiski tīrajā un ainavām bagātajā dabas parka “Daugavas loki“ teritorijā. Lai neiznīcinātu dabiskās ārstniecības augu augšanas vietas, “Kurmīšu” zāļu tēju laukos kopš 1994. gada tiek audzēti aptuveni 40 zāļu tēju veidi. To starpā ir vairāki Latvijā savvaļā augošie ārstniecības augi, kā arī populārākie Amerikas un Āzijas zāļu tēju augi. Tiek audzēti arī sausserži, aronijas u. c. augu stādi.  Garšaugu un zāļu tēju audzēšanas entuziastiem iespēja iepazīties ar  audzēšanas un zāļu tēju sagatavošanas noslēpumiem. Saimniecība piedāvā iegādāties tējas, kas ir iepakotas maisiņos/paciņās. Kopš 2018. gada vasaras saimniecībai ir jauns produkts: dažādu veidu hidrolāti/ziedūdeņi (rudzupuķu, lavandas, melisas, lofanta, asinszāļu, vībotnes, pūķgalves, muskata, salvijas, pelašķa). Hidrolāts ir augu produkts, ko iegūst, destilējot augus.  Piedāvājumā ir arī kosmētikas produkti – bišu vaska ziede un lūpu balzami. “Kurmīši”, radot pievienoto vērtību, ražo arī mārdadžu eļļu un naktssveces eļļu (Enotera).

Z/s „Kurmīši” ir vaska šūnu ražotne, kur piedāvā izgatavot augstas kvalitātes vaska šūnas no pašu biškopju nodotā vaska. Šūnu ražošanas procesā vasks tiek sterilizēts 117-125 grādu temperatūrā vismaz 2-3 stundas, tā likvidējot iespējamās slimību sporas. Pēc tam vasks tiek filtrēts un attīrīts no mehāniskiem piemaisījumiem. Šūnu ražošanas procesā neizmanto ķīmiskās vaska balināšanas metodes. Tāpēc, jo dzeltenāks vasks, jo dzeltenākas, košākas šūnas. Jo tumšāks vasks, jo tumšākas šūnas.

Nemitīgi attīstoties, modernizējoties, realizēti vairāki ES finansējuma piesaistes projekti. Pašlaik saimniekošanas vadību pārņēmis dēls, “jaunais” lauksaimnieks. Dibinātāja Ivara Geibas stāstos var klausīties, klausīties, un diena būs par īsu. Tās ir gadiem krātās zināšanas, iemaņas mārketingā, augkopībā, nepārspējama komunikācijas prasme. Tā tiešām ir bagātība.

No smaržu pasaules mūsu ceļš vijās uz Preiļu novadu pie Jura un Lidijas, kuri  saimnieko bioloģiskā  zemnieku saimniecībā "Juri". Zemnieku saimniecības „Juri” pirmsākumi meklējami jau 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad saimnieka Jura Lubāna vectēvs šajā vietā uzbūvēja dzīvojamo ēku un sāka saimniecības veidošanu. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados Jura ģimene atgriezās no pilsētas uz laukiem un pārņēma saimniecību savās rokās. Taču, lai izdzīvotu, ar tradicionālo saimniekošanu vien nepietika, tāpēc tika apgūta prasme siet sieru. Laika gaitā siers iegaršojās gan radiem, gan kaimiņiem, kas neskopojās ar savām labajām atsauksmēm. Un nu jau latgaļu siera sējējiem izveidojies savs uzticams klientu loks. Lielās ieinteresētības dēļ saimnieki savu saimniecību pielāgoja siernīcas vajadzībām.

Zemnieku saimniecībā „Juri” sieru gatavo no bioloģiskā piena, ko dod četras gotiņas. Ne cik senā pagātnē ganāmpulks bija lielāks, bet dažādu iemeslu dēļ piena devēju skaits samazinājās. Sieru sien pašu rokām. Saimniece iepazīstināja ar siera siešanas tradīcijām. Sieru gatavo pēc receptēm, kas ir ne tikai pārņemtas no prasmīgām siera sējējām, aizgūtas no Ulmaņlaiku pavārgrāmatām, bet arī pašu izdomātas – Jāņu siers  ar ķimenēm vai zaļumiem, maigā Mocarella un svaigais Ricotta siers, īpašais latgaļu “Pakša sīrs”, kas kaltēts saulē, un citi labumi. Īsto Latgales mājas sieru slavēja pat Mārtiņš Rītiņš!

Tālāk ceļš ved uz Preiļu novada zemnieku saimniecību “Vilkači”, kas dibināta 1992. gadā. Kopš 2016. gada ir bioloģiskā saimniecība, kas specializējusies bioloģiskās produkcijas ražošanā, pārstrādē un realizācijā. Apsaimniekoti tiek 36 ha  lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Ar saimniecību iepazīstināja un izrādīja  nepārtrauktā darba ritenī esošā saimniece Skaidrīte Grigale, klātesot dēlam Valteram, jaunajam lauksaimniekam. Saimniece, kamēr mūs gaidījusi, lai laiku lieki netērētu, lasīja kumelītes. Darbs darbu dzen. Padomāts ir par visu. Kā saka saimniece: ”Tad, kad rudenī vai ziemā nav ko darīt, tad taisām kukaiņu mājiņas, ko izliek pavasarī, piemēram zemes bitēm.”

Saimniecībā audzē cidonijas, upenes 7 ha, smiltsērkšķus, bumbierus, aronijas, pīlādžus, ilggadīgos zālājus, no kuriem tiek iegūtas zāļu tējas un dažādi kultūraugi. Saimniecība audzē dažādus ogulāju stādus: upenes, jāņogas, aronijas, avenes, kazenes, zemenes u. c. “Vilkačos” gatavo vairāk nekā 30 produktus, kam piešķirta „Zaļā karotīte”. No 2024. gada  ir biedrības „Latgales kulinārā mantojuma centrs” biedri, kas popularizē un saglabā Latgales kulināro mantojumu.

Piparmētras vien audzē aptuveni septiņu veidu. Saimniece pati veic šķirņu izpēti. Izveidots “izmēģinājumu lauciņš”, kur audzē dažādu šķirņu mātes augus. Tad skatās,  kā ražo, un dažādus citu svarīgus kritērijus, tad atlasa labākos, no kuriem iegūst stādu materiālu (jāņogas, upenes, aronijas, melnās avenes un bezērkšķu kazenes u. c.).

No saimniecībā izaudzētiem augiem un privātajā mežā ievāktām izejvielām ražo cidoniju, rabarberu, ķirbju, zemeņu, priežu čiekuru sukādes; priežu čiekuru sīrupu, cidoniju, rabarberu, piparmētru, smiltsērkšķu, upeņu, zemeņu sīrupu; ābolu, upeņu, cidoniju, ķirbju, smiltsērkšķu sulas; zāļu tējas: piparmētru, kumelīšu, liepziedu, raudenes, rasaskrēsliņu, nātru, upeņu lapu, aveņu lakstu, baltā un sarkanā āboliņa ziedu, ābeļu ziedu, pelašķu, priežu skuju tējas u. c.; top dažādu ogu rullīši – aveņu, upeņu, jāņogu, zemeņu, kazeņu, ābolu; smiltsērkšķu, aroniju ogu pulveris; svaigas ogas – upenes, smiltsērkšķi, avenes, zemenes, kazenes, zemeņavenes u. c. “Vilkačos” top arī virkne citu produktu, tostarp sāļu: ķiploku pārslas, ķirbju sēklas, ķirbju milti, nātru sāls un dažādu garšvielu maisījumi.

2023. gadā “Vilkači” īsteno projektu pasākumā “Atbalsts gados jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai”, iegādājoties jaunas iekārtas un aprīkojumu, kas atvieglo roku darbu un sekmē pareizus agrotehniskos pasākumus upeņu, bumbieru, cidoniju un citu ogulāju kopšanā un zemes apstrādē. Plānots palielināt upeņu stādījumu vēl par 2 ha. Upeņu stādus iegādājās no z/s “Ziediņi” pirms sešiem gadiem. Saimniekošanas pirmsākumos, kad upenes bija 2 ha, ogu novākšana bija roku darbs. Pašlaik ir iegādāts piemērots kombains.

Prieks par apmeklējuma dalībnieku interesi, iesaistīšanos. Viss, ko katrs paņem šajos apmeklējumos, papildina ik katra zināšanu lādīti. No katras saimniecības kas labs tika paņemts līdzi, kam podiņi ar stādiņiem, kam siera ritulītis, sukādes, sīrupi, tējas, vaska šūnas un daudz, daudz citu labu lietu, kas nu jau iesakņosies mūsu novadā.

Paldies visiem par laipno uzņemšanu, dalīšanos pieredzē, zināšanās. Latgalē darba tikums ir šūpulī ielikts! Ne velti visās apmeklētajās saimniecībās saimnieko jaunā paaudze – “Jaunais lauksaimnieks”.

Apmeklējums tiek īstenots LAP 2014.-2020. apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana”, LAD līguma Nr. 10.2.1-2.36/23/P23 ietvaros.

Valentīna Beča,

LLKC Aizkraukles biroja uzņēmējdarbības speciāliste

Foto: Madara Vēvere,

LLKC Aizkraukles biroja vadītāja