Cenšas panākt vietējo ražotāju kopdarbību un dibināt biedrību

Tukuma, Engures, Jaunpils un Kandavas novadu lauksaimnieki un mājražotāji 18. maijā devās VLT pieredzes apmaiņas braucienā  ar mērķi iegūt jaunus sadarbības partnerus, papildu zināšanas mājražošanā un tirdzniecībā, savstarpēji kopdarboties un dibināt biedrību, kā arī rast jaunas idejas sava uzņēmuma attīstībai un produkcijas sortimenta dažādošanai.

„Pārtikas amatnieku sēta” Jelgavā

Pieredzes apmaiņas brauciens „Labas prakses piemēri vietējo ražotāju un mājražotāju kopdarbībai un biedrības dibināšanai” tika organizēts pēc VLT semināru un diskusiju apkopoto anketu ieteiktajiem vairākkārtējiem ierosinājumiem. Braucienā pavisam piedalījās 32 dalībnieki. Pirmā vieta, kas tika apmeklēta bija Jelgavas pilsētas veikals „Pārtikas amatnieku sēta”, kur LLKC Jelgavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante un biedrības „Pārtikas amatnieki” valdes locekle Videga Vītola iepazīstināja ar biedrības tapšanas vēsturi, pašreizējo kopdarbību starp biedriem un to ieguvumiem, izveidojot biedrību. Biedru produkcijas atpazīstamībai un noieta veicināšanai tika nolemts izveidot vietējo ražotāju veikalu. Ar Jelgavas novada pašvaldības atbalstu 2014. gada novembrī Jelgavas pilsētas centrā tika atvērts veikals „Pārtikas amatnieku sēta.” Tajā savu produkciju realizē mājražotāji, kā arī amatnieki, kas palielināja vietējo uzņēmēju produkcijas noietu un atbalstu no pašvaldības. Veikala galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju biedrības biedriem un sadarbības partneriem pastāvīgi realizēt savus produktus un preces. Šobrīd savus produktus un amatniecības preces piegādā vairāk nekā 50 mazie ražotāji no Jelgavas, Ozolnieku, Dobeles, Tērvetes un Bauskas novadiem.

Veikals „Visu vai neko” Dobelē

Nākamā pieturvieta bija Dobeles mājražotāju veikals „Visu vai neko”, kur mūs sagaidīja LLKC Dobeles nodaļas uzņēmējdarbības konsultante Raimonda Ribikauska. Viņa pastāstīja par veikala ideju, tapšanu un atklāšanu, kas bija pirms divām nedēļām. Tirdzniecības vieta „Visu vai neko” izveidojās, apvienojoties divām uzņēmīgām sievietēm ar pieredzi tirdzniecībā un mārketingā. Telpas tika iekārtotas pašu spēkiem un idejām. Veikala sortiments ir ļoti daudzveidīgs, bet lielākoties tā ir mājražotāju produkcija. Veikala mēneša uzturēšanas izmaksas tiek sadalītas starp mājražotājiem un pārējiem tirgotājiem.

Uzņēmums „A.R.D. Mēnestiņš”

Pirmā saimniecība, ko apmeklējām, bija uzņēmums SIA „A.R.D. Mēnestiņš”, kur mūs sagaidīja pati saimniece Anda Muceniece. Uzņēmumā tiek gatavoti garšīgi miltu izstrādājumi – picas, cīsiņi mīklā un dažāda veida saldās bulciņas. Sākumā visus darbus saimniece ir darījusi pati, bet, pieaugot pieprasījumam, auga arī darba apjomi. Tagad uzņēmumā ir pieņemta viena strādniece, kura tiek  nodarbināta pilnu darba dienu. SIA „A.R.D. Mēnestiņš” strādā arī pēc pasūtījumiem un ezera krastā uzņem tūristu grupas, piedāvājot nobaudīt garšīgo produkciju. Tā ir savas produkcijas laba reklāma un iespēja papildus nopelnīt, neizbraucot no sētas, bet tūristiem – laba atpūta.

Zemnieku saimniecība „Vainadziņi”

Otrā saimniecība, ko apmeklējām, ir  z/s „Vainadziņi”, kur īpašniece Gunta Miļūna iepazīstināja ar savu mazjaudas gaļas pārstrādi. Uzņēmumā tiek ražota kūpināta karbonāde, šķiņķis, speķis, cauraudzītis, desas, aknu pastēte un cita cūkas gaļas produkcija. Kūpinātavas ir pašu būvētas, un kurināts tiek ar alkšņu malku. Saimniecībā pašiem savu cūku nav, jo bija bail no Āfrikas cūku mēra, bet šogad ir ieplānots pirkt sivēnus un audzēt pašiem. Šobrīd gaļu pērk no zināmas saimniecības, kur cūku barībai netiek pievienoti konservanti. Saimniece šogad ir bijusi Briselē uz Maizes svētkiem, kur savu produkciju bija jāmāk piedāvāt un notirgot ārzemniekiem. Tā bija laba un izdevusies pieredze tirdzniecībā. Saimniecība vēl apsaimnieko  38 ha zemes un, piesaistot ES  līdzfinansējumu, tika atjaunots lauksaimniecības tehnikas parks. Izbraukuma tirdzniecībai ir iegādāta pasta mašīna, kas ir pielāgota  un iekārtota ērtai savas produkcijas pārdošanai no auto.

Uzņēmums „Tērvetes veltes”

Brauciens noslēdzās Tērvetes novada „Krācēs”  pie uzņēmuma  SIA „Tērvetes veltes” īpašnieka Sandra Laizāna, kurš iepazīstināja ar uzņēmuma vēsturi un pašreizējo nodarbošanos. Tika izrādīta vīna darītava un ražošanas process. Uzņēmums ražo Latvijas augļu un ogu vīnus, bet sortiments ir neliels, galvenokārt gaišie un sārtie ērkšķogu vīni, kā arī pēc dabīgās metodes raudzēti dzirkstošie vīni. Noieta veicināšanai tiek aicinātas arī tūrisma grupas uz vīna degustāciju jaukā lauku ainavā, Tērvetes upes krastos.

Sandris Laizāns ir arī biedrības „Tērvetes mājražotāji un amatnieki” valdes priekšsēdētājs. Viņš pastāstīja par biedrības dibināšanas pirmsākumiem un kādi ir ieguvumi kopdarbojoties biedrībā.

Secinājumi

Pieredzes apmaiņas brauciens ir lieliska iespēja gūt pieredzi no nodibinātām ražotāju apvienībām, par to tapšanas ceļiem, problēmām un ieguvumiem. Saņemti labi padomi, ierosinājumi kopdarbībai, kā arī iegūti ieteikumi biedrības dibināšanai. Mājražošanas attīstībai un klientu piesaistei nākotnē varētu veidot ražošanas uzņēmumus ar papildu pakalpojumiem tūristu uzņemšanai, kas ļautu izveidot vietējo ražotāju „gardēžu maršrutu.”

Ierosinājumi

Dalībnieki bija apmierināti ar braucienu un ierosināja satikties diskusijā par mājražotāju biedrības dibināšanu Tukumā. Viņi labprāt dotos arī ārpus Latvijas robežām, kur varētu smelties pieredzi un interesantākas idejas.

Ginta Popluga,

LLKC Tukuma nodaļas uzņēmējdarbības konsultante