EK institūcijas 2016. gada sākumā izvērtēs tiešmaksājumu un zaļināšanas pasākumu ieviešanas rezultātus dalībvalstīs un pēc tam sniegs priekšlikumus sistēmas vienkāršošanai. Zaļināšanas prasību izpilde un problēmas apspriestas novembrī notikušajā COPA–COGECA un Eiropas Komisijas darba grupā “Tiešmaksājumi un zaļināšana”. Tajā kā ekspertes no Latvijas piedalījās biedrības “Zemnieku saeima” pārstāve Maira Dzelzkalēja un Latvijas Zemnieku federācijas eksperte Agnese Hauka.
Vērtējot situāciju dalībvalstīs, secināts, ka, piemēram, Nīderlandē zaļināšana attiecas uz 15 tūkstošiem saimniecību, no tām 12 tūkstoši izmantojušas starpkultūras kā ekoloģiskas nozīmes platības. Pārējiem zemniekiem nebija jāievieš šī prasība, jo tie galvenokārt apsaimnieko zālājus. Ar starpkultūrām rodas lielas problēmas, jo agrā maijā ir neiespējami pateikt, kur un kad tās iesēs līdz noteiktajam termiņam – 30. septembrim. Portugālē jaunā ilggadīgo zālāju definīcija sagādā problēmas. Šajā valstī nezina, kā sistēma strādās 2016. gadā, jo ir mainījusies zālāju definīcija. Šogad lielākajai daļai zemnieku dažādošana nebija jāievieš, jo saimniecībās vairāk nekā 75% bija zālāji, bet pēc jaunās definīcijas tie vairs nebūs zālāji, bet gan lopbarības kultūraugi, uz kuriem attiecas dažādošanas prasība. Spānijā zaļināšanu ieviesa ļoti vēlu, un tās prasības nepaspēja izskaidrot zemniekiem. Dienvidos ir prasība nodrošināt augu maiņu, nevis ieviest dažādošanu, jo šajā reģionā ir ļoti maz nokrišņu. Problēmas rada fakts, ka, piemēram, rīsus un lucernu nevar izmantot dažādošanā, jo ir vietas, kur aug tikai tā, un nav citu kultūraugu, ko izmantot dažādošanai. Spānijā 40% no atbalsta saņēmējiem ir iesaistījušies mazo lauksaimnieku shēmā, uz kuriem dažādošana neattiecas. Dānijā prasības pēc ekoloģiskas nozīmes platībām varēja izpildīt tikai ar starpkultūrām, bet šogad vēlā rudens dēļ tas nebija iespējams. Lietuvā ekoloģiskas nozīmes platību prasības bija galvenā problēma, jo šīs valsts zemniekiem bija tikai divas izvēles – papuve un slāpekli piesaistošās kultūras.
Par problēmām zaļināšanas prasību izpildē ziņoja arī citas dalībvalstis, un tika nosauktas vairākas problēmas, kas būtu novēršamas. Tā, piemēram, EK saņēma pārmetumus, ka daudzi noteikumi ieviesti par vēlu, līdz ar to tos nevarēja saprātīgi ieviest. Lauksaimnieki norāda, ka nepieciešami precizējumi ilggadīgo zālāju definīcijā, nepieciešama lielāka elastība prasību izpildē, jo zemnieki maijā vēl nevar pateikt, kad un kur tiks sētas starpkultūras. Kultūraugu dažādošanas prasības grūti izpildīt mazām specializētām saimniecībām.
Pēc COPA–COGECA ekspertu atskaitēm informāciju sagatavoja LLKC Apgāda vadītāja Iveta Tomsone
UZZIŅA
• COPA-COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimnieku organizācija ES dalībvalstu lauksaimnieku pārstāvjiem komunikācijā ar lauksaimniecības politikas veidotāju EK un citām starptautiskām institūcijām. COPA dibināta 1958. gadā, COGECA dibināta 1959. gadā, un no 1962. gada abas organizācijas strādā apvienoti.
• COPA ir pārstāvētas 60 ES dalībvalstu lauksaimnieku NVO, un 36 partnerorganizācijas no Eiropas valstīm kā Islande, Norvēģija, Šveice.
• COGECA pārstāv 38 lauksaimnieku nevalstiskās kooperatīvu organizācijas no ES dalībvalstīm, un partnerorganizācijas no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.
• COPA-COGECA biedru organizāciju intereses tiek aizstāvētas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
Pievienot komentāru