Novērtē pārtikas ražošanas tradīcijas Latvijā

Novembrī Latvijā ieradās pārstāvji no Igaunijas, lai iepazītos ar Latvijas nacionālajiem produktiem un pārtikas ražošanas tradīcijām. Braucienā piedalījās desmit dažādu Igaunijas organizāciju pārstāvji, to starpā Zemkopības ministrijas pārstāve, vietējo rīcības grupu pārstāvji u. c. Īpaša interese brauciena laikā tika pievērsta produktiem ar Eiropas Komisijas (EK) reģistrā iekļautajām aizsargātas ģeogrāfiskās cilmes, ģeogrāfiskās izcelsmes un tradicionālās īpatnības norādēm.

Norādītie marķējumi izstrādāti ar mērķi aizsargāt tradicionālus, vietējus  un pēc īpašām tradīcijām gatavotus pārtikas produktus no ļaunprātīgas to nosaukumu izmantošanas, informēt patērētājus par šo produktu ģeogrāfisko izcelsmi, kvalitāti un ražošanas tradīcijām, kā arī veicināt to konkurētspēju piesātinātajā tirgū. Īpaši lielu nozīmi produktu marķēšanai ar šīm zīmēm piešķir Itālijā, Spānijā un Francijā.

Latvijā ir pieci produkti ar šāda veida marķējumiem, Lietuvā – astoņi produkti, savukārt Igaunijā vēl neviens nav marķēts ar EK norādēm. Lai gan visās Eiropas Savienības (ES) valstīs normatīvais regulējums aizsargātas ģeogrāfiskās cilmes, ģeogrāfiskās izcelsmes un tradicionālās īpatnības norādēm ir vienāds, kā norādīja igauņu viesi, pamatā uzmanība tiek vērsta uz nacionāliem un reģionāliem produktu marķējumiem. Līdz ar to gan ražotājiem, gan sabiedrībai ir pārāk maz informācijas par ES līmeņa marķējumiem, to ieviešanas kārtību un ieguvumiem no tā. Arī Latvijā īpašu vietējo produktu ražotāji galvenokārt informēti par vietējo marķējumu iespējām.

Igauņu grupas viesošanās laikā tikāmies ar Zemkopības ministrijas un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvjiem, kas iepazīstināja ar iepriekš minēto norāžu ieviešanu Latvijā. Apmeklējām arī trīs ražotājus, kuriem ir tiesības ražot attiecīgi trīs dažādus produktus ar EK marķējumu.

Sklandrauša pagatavošanas tradīcijas

Kolkā brīvdienu mājā „Ūši” pie Dženetas Marinskas iepazināmies ar sklandrauša pagatavošanas tradīcijām un unikālo recepti, kuras pamatā ir sekojošas sastāvdaļas: rupja maluma rudzu milti, kartupeļi un burkāni. Sklandrausim piešķirta Garantētas tradicionālās īpatnības produkta norāde, izpildot norādījumus, ka produkts tradicionāli šajā teritorijā lietots vismaz 30 gadus, turklāt ir apliecinājumi par šī produkta gatavošanas tradīciju nodošanu no paaudzes paaudzē. Sklandrausis 2013. gadā kļuva par pirmo produktu Latvijā, kurš ieguvis marķējumu  kā ES aizsargāts Latvijas produkts. Dažādi sklandraušu cepēji norāda uz atšķirīgām dzimtas tradīcijām šo Kurzemes gardumu pagatavošanā, tomēr, ja gribam izbaudīt īstu tradicionālo garšu, Dž. Marinska aicina lūkoties pēc ES atzītās receptes.

Salinātā rudzu rupjmaize

Salinātā rudzu rupjmaize Garantētas tradicionālās īpatnības produkta norādi saņēmusi 2014. gadā. Brauciena laikā apmeklējām vienu no šī produkta ražotājiem – Normunda Skauģa maizes ceptuvi „Lāči”. Maizes ceptuvi N. Skauģis dibinājis 1993. gadā, pārņemot savas mātes maizes cepšanas tradīcijas. Lai gan vairāk nekā 20 gados maizes ceptuve ir ievērojami attīstījusies, arvien tiek saglabātas senās maizes cepšanas tradīcijas – mīklas raudzēšana koka abrās un mīcīšana ar rokām, rūpīga kukulīšu izveide, kā arī maizes krāsns kurināšana ar malku. Salinātā rupjmaize ir īpaša ar to, ka daļa no miltiem tiek aplieta ar verdošu ūdeni (salināta), to gatavo koka kublos, un mīklas gatavošanas laikā tiek pievienots cukurs un ķimenes.

Carnikavas nēģi

Carnikavas nēģi ir līdz šim vienīgais produkts Latvijā, kas ieguvis Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi. Tas nozīmē, ka šis produkts ir raksturīgs tikai šim noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam, turklāt vismaz vienam no produkta gatavošanas posmiem jānotiek ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā. Carnikavas nēģi ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saņēmuši šī gada sākumā, kam palīdzīgu roku sniegusi arī pašvaldība. Šobrīd Carnikavas nēģus nodrošina divi zvejnieki un septiņi nēģu pagatavotāji.

Latvijā ar aizsargātas ģeogrāfiskās cilmes, ģeogrāfiskās izcelsmes un tradicionālās īpatnības norādēm reģistrētie produkti ir ne tikai sklandrausis, salinātā rudzu rupjmaize un Carnikavas nēģi, bet arī Latvijas lielie pelēkie zirņi un Jāņu siers, kas attiecīgi cilmes vietas aizsardzības un garantētās tradicionālās īpatnības norādes ieguvuši pēdējos pāris mēnešos. Jāatzīst, ka līdz ar produktu klāsta ar EK reģistra norādēm paplašināšanos, palielinās arī sabiedrības informētība par šīm norādēm un to nozīmi.

Pēc iepazīšanās ar Latvijas nacionālajiem produktiem igauņu grupa ir apņēmības pilna ES aizsargāta produkta norādes iegūt arī saviem produktiem. Igaunijas Lauku tīkla (Estonian Rural Network Support Unit) pārstāve Reve Lambura norādīja, ka Zemkopības ministrija šobrīd gatavo vadlīnijas ražotāju grupām par norāžu ieguves kārtību. Savukārt darba grupa, kas apciemoja Latviju, gatavojas Igaunijas produkta „sült” (gaļa želejā) pieteikšanai Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes iegūšanai.

Guna Šulce,

LLKC Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja