Lai uzlabotu ES pašnodrošinājumu ar proteīnaugiem lopbarībā un pārtikā, vairākas ES valstis izstrādā savas proteīnaugu programmas, par ko informācija tika sniegta oktobra beigās notikušajā COPA–COGECA darba grupā “Graudaugi, eļļas augi un proteīnaugi”, kurā kā eksperts no Latvijas piedalījās biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis Rūdolfs Jaks.
Viena no valstīm, kas nopietni pievērsusies proteīnaugu programmas izstrādāšanai, ir Polija. No darba grupas R. Jaks ziņo, ka Polijā tiek diskutēts par fonda izveidi, kurā zemnieki veiktu iemaksas, lai finansiāli atbalstītu proteīnaugu programmas izstrādi. No fonda līdzekļiem 15% plānots atvēlēt biškopības organizācijām, lai tās veiktu pētījumus attiecībā uz intensīvās lauksaimniecības ietekmi uz bitēm, kas dotu pamatu konstruktīva dialoga veidošanai starp proteīnaugu audzētājem un biškopjiem.
Vācijas pārstāvis atzīst, ka šajā valstī zemnieki labprāt pievērstos zirņu audzēšanai, taču šobrīd realizācijas cena nav pietiekoši motivējoša zemniekiem.
Ungārijā proteīnaugu programmas viens no galvenajiem mērķiem ir aizstāt visu importēto ģenētiski modificēto soju ar pašu izaudzēto. Mērķis ir palielināt vietējās sojas platības. Proteīnaugu programmmas ieviešanas termiņš ir pieci gadi ar budžetu 24 miljoni eiro.
Lielbritānija norāda, ka tās proteīnaugu programmas izstrādē šobrīd jārēķinās ar realitāti, – augu aizsardzības līdzekļu lietošanas aizlieguma dēļ pupu sējplatības samazinājušās par 18%.
COPA–COGECA pārstāvji uzskata – ES jārēķinās, ka proteīnaugu programmu izstrādi būtiski ietekmē fakts, ka, lai saņemtu ES atbalstu, zemniekiem liegta augu aizsardzības līdzekļu lietošana proteīnaugu platībās.
Citstarp darba grupā diskutēts arī par glifosātu aizliegšanu ES. Šajā jautājumā pētījums veikts Zviedrijā ar mērķi aprēķināt, kādus zaudējumus radīs glifosāta aizliegšana. Zviedri secinājuši, ka valsts ieņēmumi no lauksaimniecības glifosāta aizliegšanas gadījumā samazināsies par 50%. Slāpekļa izskalošanās no lauksaimniecībā izmantojamās zemes palielināsies līdz pat 30%, hektāra pašizmaksa pieaugs par 20%. Jāatgādina, ka glifosātu lietošanas beigu termiņš ES ir noteikts 2023. gada 12. decembris, taču to var pārskatīt, jo 2022. gada 15. decembrī EK būs jāvērtē, vai termiņu pārskatīt vai nē.
Pievienot komentāru