Jau šī gada pirmajā pusē plānotas tā sauktās sabiedriskās diskusijas par ES Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2020.–2024. gadam, un gada beigās Eiropas Komisija sola sagatavot Komunikācijas dokumentu, kurā iezīmēs KLP galvenos uzsvarus.
KLP prioritātes ir vienkāršošana un modernizēšana – tāds ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera viedoklis par to, kādai jābūt KLP pēc 2020. gada. To amatpersona pauda ikgadējā EK Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta rīkotajā pārskata konferencē decembrī. Galvenie risināmie KLP uzdevumi ir pārtikas drošība, vides aizsardzība un klimata pārmaiņu mazināšana. EK priekšsēdētājs uzstāja uz vienkāršāku KLP, kas samazina administratīvo slogu lauksaimniekiem, ir pārredzama, prognozējama, elastīga, gādā par “drošības tīklu” lauksaimniekiem un ir uz tirgu orientēta. Līdzīgos ieskatos ir arī ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans, norādot, ka nākotnes KLP jābūt jauniem instrumentiem, kas palīdz zemniekiem izvairīties no krīzēm, dod lielāku motivāciju saimniecību ilgtspējai un atbalsta jaunos lauksaimniekus. Hogans akcentēja arī grūtības, ar kurām saskaras jaunāki cilvēki, ieejot nozarē, sakot, ka ES būtu jādara vairāk, lai uzlabotu kredītu pieejamību un samazinātu administratīvo slogu. 2013. gadā no 22 miljoniem ES lauksaimnieku tikai 6% bija jaunāki par 35 gadiem, savukārt vairāk nekā 55% bija vecāki par 55 gadiem.
EK Komunikācijas dokumentu par nākotnes KLP plāno iesniegt 2017. gada rudenī. Līdz tam laikam Latvijas lauksaimnieku pārstāvjiem un politikas veidotājiem jāspēj pārliecināt kolēģus par taisnīgāku tiešo maksājumu ieviešanu jau no 2020. gada. Priekšlikumus tiesību aktu sagatavošanai EK plāno sagatavot 2018. gada sākumā.
Informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja.
Pievienot komentāru