Stājas spēkā regula par veterinārajām zālēm

Cīņā pret antimikrobiālo rezistenci (AMR) no 28. janvāra ES piemēro pārskatītus tiesību aktus par veterinārajām zālēm.

Šie tiesību akti pieņemti pirms trim gadiem, un EK norāda, ka tie ir “stūrakmens, lai atbalstītu to mērķu sasniegšanu, kas noteikti ES rīcības plānā “Viena veselība” un stratēģijā “No lauka līdz galdam””. Tiesību akti arī nostiprinot ES vadošo lomu pasaules mērogā cīņā pret AMR.

Veselības un pārtikas nekaitīguma komisāre Stella Kiriakide: “Covid-19 pandēmija ir parādījusi, kā cilvēku, augu un dzīvnieku veselība, vides veselība un nodrošinātība ar pārtiku ir savstarpēji saistītas. Skaidrākais šo saikņu piemērs ir klusā antimikrobiālās rezistences pandēmija. Stratēģijā “No lauka līdz galdam” esam izvirzījuši vērienīgu mērķi līdz 2030. gadam uz pusi samazināt kopējo ES pretmikrobu līdzekļu pārdošanu lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas un akvakultūras vajadzībām. Ar Eiropas rīcības plānu “Viena veselība” mūsu mērķis ir risināt iespējamo veselības krīzi, saistot cilvēku, dzīvnieku un augu veselību vienā kopumā. Jaunie noteikumi nodrošinās, ka ārstēšana ar pretmikrobu līdzekļiem dzīvniekiem tiks veikta tikai tad, kad tā patiešām būs nepieciešama. Kopā ar jaunajiem tiesību aktiem par ārstniecisko barību, kas aizliedz profilaktisku lietošanu un ierobežos pretmikrobu līdzekļu izrakstīšanu ārstnieciskajā barībā, jaunie noteikumi būtiski pastiprinās cīņu pret AMR. Tie arī veicinās perspektīvu veterināro zāļu pieejamību nākotnē, stimulējot inovācijas un konkurētspēju”.

2019. gadā pieņemtā regula par veterinārajām zālēm (VMP) stājās spēkā 2022. gada 28. janvārī. Likuma galvenie mērķi ir: izveidot modernu, novatorisku un mērķim atbilstošu tiesisko regulējumu; stimulēt inovācijas VMP un palielināt to pieejamību; stiprināt ES cīņu pret mikrobu rezistenci. Pēdējos gados EK izstrādājusi 25 deleģētos un īstenošanas aktus šīs regulas papildināšanai, no kuriem puse apstiprināta līdz regulas piemērošanas dienai.

Jāteic, ka ES mērķi samazināt uz pusi AMR lietošanu, Latvijā tiek vērtēti neviennozīmīgi – mūsu valstī ir viens no viszemākajiem AMR patēriņa apjomiem, samazinot tos par 50% un, neatrodot alternatīvas, var rasties nopietni apdraudējumi dzīvnieku un arī cilvēku veselībai.

Sagatavoja Iveta Tomsone,
LLKC Apgāda vadītāja