Katru gadu pieaug ugunsgrēkos izdegušo platību apjoms, 2021. gadā sasniedzot 0,5 milj. ha, no tiem 61% bija meži. Par to novembra sākumā ziņoja Eiropas Komisijas (EK) Kopīgais pētniecības centrs (KPC), prezentējot 21. ikgadējo ziņojumu par mežu ugunsgrēkiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā.
Pēc visu laiku sliktākā 2019. gada 2020. gads bija vēl viens gads, kad ugunsgrēkos Eiropā izdega lielas zemes platības. Neskatoties uz paaugstinātu sagatavotības līmeni ES valstīs, 2020. gadā ES izdega aptuveni 340 000 ha.
2021. gada ugunsgrēku sezona ir vēl sliktāka. Ziņojuma publicēšanas brīdī liesmās bija deguši gandrīz 0,5 miljoni ha, no kuriem 61% ir meži, kuru atjaunošanai būs vajadzīgi gadi. Aptuveni 25% no Eiropā izdegušajām zonām atradās Natura 2000 teritorijās, kas ir ES bioloģiskās daudzveidības rezervuāri. 2021. gadā ES ir palielinājusi savu spēju palīdzēt valstīm ugunsgrēku sezonā, un tā plaši izmantota lielajos ugunsgrēkos, kas šovasar skāra Vidusjūras reģionu.
Klimata pārmaiņas ar katru gadu ir pamanāmākas. Tendences uzrāda augstāku ugunsbīstamības līmeni, ilgākas ugunsgrēku sezonas un intensīvus, “mega ugunsgrēkus” ar strauju izplatību, uz kuriem reaģēt ar tradicionālajiem ugunsdzēsības līdzekļiem ir sarežģīti.
Šogad jūnija beigās, kas iezīmē tradicionālo ugunsgrēku sezonas sākumu, jau bija izdeguši aptuveni 130 000 ha. Ugunsgrēki vairs neskar tikai dienvidu valstis, bet arvien vairāk apdraud arī Centrāleiropu un Ziemeļeiropu. Lielākā daļa ugunsgrēku ES – deviņi no 10 – ir cilvēku darbības izraisīti. Sabiedrības informēšana un izglītojošas kampaņas par ugunsgrēku risku tiek uzskatītas par galvenajām metodēm katastrofu novēršanai.
2020. gada ziņojumā par mežu ugunsgrēkiem norādīts, ka Rumānija bija visvairāk cietusī valsts, kam seko Portugāle, Spānija un Itālija. 2020. gadā ugunsgrēki vairāk nekā 30 ha platībā skāra 20 no 27 dalībvalstīm, kopumā izdegot 339 489 ha, kas ir nedaudz virs 2019. gadā reģistrētā apjoma. 2020. gadā ES civilās aizsardzības mehānisms tika modernizēts ar ugunsdzēsības lidmašīnu floti, izmantojot programmu RescEU , tādējādi pastiprinot spēju palīdzēt valstīm šajā ugunsgrēku sezonā. Ziemas sezonā ugunsgrēki mēdz plosīties Donavas deltā un Pirenejos, bet pavasarī galvenokārt Balkānu reģionā. Vasarā un rudenī vissmagāk cieš Vidusjūras valstis, īpaši Spānija un Portugāle, kur 2020. gadā reģistrēti lielākie ugunsgrēki ES. Gada lielākie meža ugunsgrēki izcēlās ārpus ES, Ukrainā pie Černobiļas kodolreaktora.
Pēc AG-Press un USDA infomāciju sagatavoja
Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru