Ar vides aktīvistu īstenotām nomelnošanas kampaņām pret putnu turētājiem nācies saskarties lielākajā daļā ES valstu, turklāt kampaņu organizētājiem bieži vien nav izpratnes par labturības jautājumiem.
Par putnu un olu tirgus aktualitātēm spriests nesen notikušajā ES lauksaimnieku organizāciju COPA-COGECA un Eiropas Komisijas (EK) darba grupā “Olas un putnu gaļa”, kurā Latviju pārstāvēja biedrības “Zemnieku saeima” pārstāve Aija Rozenfelde.
Par vides aktīvistu organizētajām kampaņām sanāksmes laikā ziņoja Francijas, Itālijas, Somijas un Vācijas pārstāvji. Vienlaikus Spānijas lauksaimnieku pārstāvji norādījuši – viņi jau vairākus gadus sabiedrībai skaidro dzīvnieku turēšanas nianses, tādēļ vides aktīvistu pasākumi iespaidu uz sabiedrību un noieta tirgu neatstāj.
Sanāksmē secināts, ka šobrīd dalībvalstīs brīvās turēšanas apstākļos dzīvo 14% no visām ES dējējvistām, bet bioloģiski audzētas tiek 4%. Turklāt šiem skaitļiem ir tendence pieaugt. Lielbritānijas lauksaimnieku pārstāvji skaidro, ka katru gadu brīvi turēto putnu skaits pieaug par apmēram vienu miljonu. Līdzīga situācija ir arī Itālijā, kuras pārstāvis norāda uz faktu, ka brīvās turēšanas apstākļi prasa gan lielus ieguldījumus, kas vienlaikus neuzlabo higiēnas standartu ievērošanu (liels netīro olu apjoms). Itālijas lauksaimnieki uzskata, ka prasība pēc alternatīvas vistu turēšanas ir tirgotāju mārketinga triks, kas nav saistīts ar zemnieku vai patērētāju izvēli. Turklāt vides aktīvisti ar mediju palīdzību uzbrūk visiem putnu audzētājiem pēc kārtas, pat bioloģiskajiem.
Arī Dānijā veikalu ķēdes ar putnu audzētājiem izvēršot diskusijas par labturību, īsti gan nesaprotot, ko šis termins ietver. Savukārt Somijā “Lidl” tirdzniecības tīkls ir pateicis, ka netirgošot būros turēto vistu olas, bet Vācijā negācijas tiek vērstas ne tikai pret putnu, bet arī cūku audzētājiem.
Vides aktīvistu kampaņas, iespējams, nebūtu tik satraucošas, ja vien ES lauksaimniekiem nevajadzētu saskarties ar aizvien pieaugošu konkurenci no trešajām valstīm, pret kurām dzīvnieku draugi nevēršas. Konkrēti – Francijas lauksaimnieki norāda uz pieaugošo Ukrainas ražotāju konkurenci, kas pārpilda tai piešķirtās importa muitas tarifu kvotas. Ja pērn olu imports no Ukrainas gada astoņos mēnešos bija tikai 19% no olu importa kopapjoma tonnās, tad šogad tas pieaudzis jau līdz 54%. Naudas izteiksmē kāpums ir mazāks, – tātad Ukraina spēj piegādāt daudz lētu olu. Eksperti gan norāda, ka Ukrainas imports nāk no 6 ražotājiem, no kuriem viens nodrošina 61% piegāžu.
Vērtējot putnu gaļas un olu tirgu ES, EK norāda, ka tas kopumā ir stabils. Olu ražošana patēriņam šogad būs pieagusi par 1,2%, nākamgad paredz mazu kritumu – par 0,1%. Savukārt inkubācijas olām prognozē kāpumu par 0,5% šogad un pat par 5,5% nākamgad. Putnu gaļā šogad kopumā būs saražots par 2,5% vairāk, lielākais kāpums tītara gaļas ražošanā – par 6,2%. Nākamgad ražošanas apjomi augšot pat par 1,3%, lielāko kāpumu paredz pīļu gaļas ražošanā – par 7,1%.
Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru