Pagājušajā gadā putnu gaļas tirgū realizācijas apjoms pieauga par 2,5%, un šogad sagaidāma izaugsme par 3%. Šādas prognozes izskanēja COPA-COGECA un Eiropas Komisijas (EK) darba grupā “Olas un putnu gaļa”, kurā kā eksperte no Latvijas piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes pārstāve Solvita Gulbe.
Vērtējot šī gada tirgus izaugsmi, EK prognozē, ka šogad broileru gaļas ražošanas pieaugums paredzams Polijā, arī Francijā un Nīderlandē. Kopumā vistas gaļas ražošanas izaugsme paredzēta mazāka nekā 2016. gadā, jo šogad nozare izjutīs putnu gripas negatīvās sekas. Paredzams tītaru gaļas ražošanas pieaugums visā ES, jo īpaši Polijā, Francijā, Itālijā, Spānijā. Pīļu gaļas ražošanas pieaugumu prognozē tikai Francijā un Ungārijā, bet kopējais ražošanas apjoms kritīsies par 7,3%.
Šī gada sākumā putnu gaļas cenu straujais kritums ir apstājies, bet uz Lieldienām paredzama putnu gaļas cenu paaugstināšanās. Cenas kopumā joprojām ir zemākas nekā 5 gadu vidējās.
ASV produkcijas cenas ir zemākas nekā ES, jo 2016. gada putnu gripas uzliesmojuma dēļ ASV ir zaudējušas lielu daļu no eksporta tirgus, tādēļ nākotnē varētu sagaidīt lielāku Brazīlijas produkcijas ietekmi ES tirgū. ES importē gaļu no Brazīlijas un Taizemes, tad seko Ukraina, kuras produkcijas imports uz ES pēdējos gados ir ievērojami pieaudzis. Vērtējot Ukrainas importa pieaugumu, tomēr jāsecina, ka ES un Ukrainas savstarpējā eksporta/importa kopējā bilance ir pozitīva ES, – eksports uz Ukrainu joprojām ir lielāks nekā imports. Importētā produkcija pārsvarā tiek izmantota kā pārstrādes izejviela, kurai ES valstīs tiek radīta pievienotā vērtība.
Olu tirgū šogad tiek prognozēts ražošanas pieaugums par 0,7%. Ražošana patēriņam pieaugs par 0,6%, pieaugums paredzams Francijā, Itālijā, Lielbritānijā, Nīderlandē un Polijā, bet kritums – Vācijā un Spānijā. Inkubējamo olu ražošana pieaugs par 1,4%, visstraujākais pieaugums paredzams Polijā.
Darba grupā secināts, ka putnkopības nozarei nepieciešamas papildu investīcijas alternatīvo turēšanas saimniecību izveidei un pārveidei, jo strauji pieaug patērētāju pieprasījums tirgū pēc šāda veida olām visā ES teritorijā. Brīvas turēšanas vistu sektoru 2016./2017. gadā ļoti spēcīgi ietekmēs pārciestais putnu gripas uzliesmojums, daudzās valstīs ir izsludināti aizliegumi laist mājputnus ārā, lai pasargātu tos no putnu gripas. Vairākās ES valstīs ierobežojumu ilgums jau ir pārsniedzis 12 nedēļas, kas nozīmē, ka saskaņā ar ES regulu brīvas turēšanas apstākļos dētas olas ir jāpārmarķē par kūtī dētām olām, kas rada zaudējumus olu ražotājiem Lielbritānijā, Francijā, Nīderlandē, Vācijā un citur.
Kopumā situācija olu tirgū arī ir stabilizējusies, pēc straujā cenu krituma 2017. gada sākumā februāra vidū cenas sāk atgriezties iepriekšējā gada šī perioda līmenī, kā vienmēr uz Lieldienām paredzams cenu kāpums
UZZIŅA
Dējējvistu skaita sadalījums pēc dējējvistu turēšanas veida ES 2015. g.
- Būros turētas vistas 56%
- Kūtī turētas vistas 26%
- Brīvas turēšanas vistas 14%
- Bioloģiski audzētas vistas 4%
- Alternatīvo turēšanas sistēmu īpatsvars jau ir sasniedzis 44%, tendence augoša
Ziņu sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru