Piena nozares smagā situācija, iespējamie risinājumi un bioloģiskās lauksaimniecības sektora turpmākā attīstība tika apspriesta jūnijā Rīgā notikušajā COPA–COGECA Prezidija sēdē, uz kuru bija ieradušies vairāk nekā 100 lauksaimnieki no visas ES.
Tiekoties ar lauksaimniekiem, Ministru prezidente Laimdota Straujuma aicināja COPA–COGECA lauksaimniekus sniegt priekšlikumus par situācijas uzlabošanu ES lauksaimniecībā. Ministru prezidente norādīja, ka šobrīd Eiropā no visiem normatīvajiem aktiem aptuveni 50% ir tieši lauksaimniecības nozarē, tādēļ viņa aicināja dot uzdevumu zinātniekiem izstrādāt priekšlikumus birokrātijas mazināšanai. Tas palīdzētu taupīt izmaksas un veicinātu Eiropas lauksaimnieku konkurētspēju, jo „tikai bizness var apstādināt birokrātijas sniega bumbu”.
COPA prezidents Alberts Jans Māts norādīja, ka piensaimniekiem šobrīd visā ES, bet jo īpaši Baltijā un Somijā, ir ļoti smaga situācija. Viņš norādīja, ka sektors piena kvotu pārsniegšanas dēļ varētu zaudēt pat 600–700 miljonus eiro, taču šai naudai jau tuvākajā laikā tajā būtu jāatgriežas. A. J. Māts: „Tās var būt investīcijas, atbalsta mazāk labvēlīgajiem apvidiem veicināšana (ieskaitot ārējo) un kvalitātes shēmas. Ilgtermiņā cīņa ar milzīgo nestabilitāti paliek galvenais izaicinājums piensaimniekiem, ar kuru viņi saskarsies nākotnē. Šodien vienīgais instruments lauksaimnieku ienākumu aizsardzībā paliek drošības tīkls. Lai attīstītu dinamisku piena nozari, nepieciešams radīt instrumentus, kuri ir vienlaikus elastīgi un efektīvi. Neapšaubāmi, eksports būs galvenais ES piena sektora virzītājspēks, un šajā situācijā esam labā pozīcijā, arī brīvās tirdzniecības līguma kontekstā. Lai iespējas tiktu pilnībā izmantotas, eksportam ir jāiet roku rokā ar veicināšanas kampaņām”.
COGECA prezidents Kristians Pēzs uzsvēra, ka tieši piena kooperatīvi ir tie, kas var stiprināt ražotāju pozīcijas tirgū: „Pēckvotu laikmetā ir svarīgāk nekā jebkad agrāk ražotājiem apvienoties kooperatīvos, lai uzlabotu savas pozīcijas tirgū, ļautu saņemt labāku cenu par pienu”.
A. J. Māts: „Es novērtēju Latvijas bioloģiskās ražošanas attīstību, taču joprojām trūkst datu par Eiropas līmeņa bioloģisko lauksaimniecību un tirgus attīstību. Esmu gandarīts, ka dalībvalstis lēmušas par atbalsta mehānismiem bioloģiskajai lauksaimniecībai kā daļu no lauku attīstības programmām. Dalībvalstu apņemšanās ir priekšnoteikums sektora turpmākajai attīstībai. Esmu arī gandarīts par Latvijas prezidentūras paveikto, lai EK pārskatītu ES bioloģiskās lauksaimniecības likumdošanu. Jaunajiem likumiem jāļauj 250 000 bioloģiskajiem lauksaimniekiem nopelnīt iztikai ar savu nodarbošanos un arī iesaistīt nozarē jaunus zemniekus, vienlaikus nodrošinot arī patērētāju uzticību un pārliecību. Mums nepieciešama likumu evolūcija nevis revolūcija”.
COPA–COGECA Prezidija sanāksmi Rīgā rīkoja visas piecas dalīborganizācijas: Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA), Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP), biedrība „Zemnieku saeima” (ZSA), Latvijas Zemnieku federācija (LZF) un Latvijas Statūtsabiedrību asociācija (LSA) sadarbībā ar Valsts Lauku tīklu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru.
Sabīne Puķe, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas sabiedrisko attiecību konsultante
Pievienot komentāru