Latvijas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas vēstulē, kas adresēta ES Lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam, vērš viņa uzmanību uz dramatisko situāciju Latvijas piena nozarē un aicina piešķirt ārkārtas finansiālu palīdzību piensaimniekiem, kā arī uzsākt ātrāku ES atbalsta maksājumu izmaksu.
Vēstulē norādīts, ka piens un piena produkti ir viena no galvenajām produktu grupām, kas tika eksportēti uz Krievijas Federāciju. Eksports (t. sk. reeksports no kaimiņvalstīm) uz Krieviju no Latvijas pārsniedza 60% no kopējā piena produktu eksporta uz trešajām valstīm.
Pēc Krievijas Federācijas 2014. gada 7. augustā ieviestā piena produktu importa aizlieguma no ES piena pārstrādes uzņēmumi būtiski samazinājuši piena iepirkuma cenu. Situāciju vēl vairāk pasliktina Krievijas importa embargo no 2014. augusta pagarinājums. Līdz šim EK sniegtais atbalsts Latvijas piensaimniekiem tikai daļēji kompensējis zaudējumus.
Eiropā vidējā iepirkuma cena par piena kg ir 30,5 eiro centi, bet Latvijā tā ir par 29,5% zemāka. Vienlaicīgi ražošanas resursu iegādes izmaksas ir tādas pašas kā pārējās ES dalībvalstīs.
Pēc provizoriskiem aprēķiniem, vidējā piena iepirkuma cena jūlijā Latvijā bija 0,211642 eiro/kg, kamēr jūnija cena – 0,21325 eiro/kg. Salīdzinot 2014. un 2015. gada jūnija piena iepirkuma cenas, samazinājums ir 26–27%.
Vēstulē minēts: „Uzsveram, ka Latvijas piensaimnieku situācija ir daudz smagāka nekā vidēji ES, kur piena ražotāju cena ir samazinājusies tikai par aptuveni 15% salīdzinājumā ar 2014. gada jūliju, kamēr Latvijas ražotājiem piena cena samazinājusies par 28%. Latvijā zemnieku saimniecības attīstību sāka 2004. gadā, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienības valstīm. Latvijas lauksaimnieki veic investīcijas saimniecībās, lai attīstītu ražošanu un izpildītu vides, dzīvnieku labturības, sanitārās u. c. prasības. Rezultātā Latvijas saimniecības ir salīdzinoši „jaunas”, un tām nav bijis laiks veidot uzkrājumus un sagatavot lielas finansiālās rezerves krīžu pārvarēšanai. Saistībā ar mazajām piena iepirkuma cenām piena saimniecības atrodas riska zonā, un ir apdraudēta tālākā Eiropas fondu līdzekļu apgūšana, jo bankas atsakās dot kredītu riska zonas saimniecībām. Daudzās saimniecībās par 30% ir kritušies saimniecību ieņēmumi no produkcijas realizācijas, bet izmaksas nav samazinājušās. Līdz ar to saimniecības, kas kredītu atmaksai ir plānojušas 15–20% no neto apgrozījuma novirzīt kredītsaistību segšanai, šobrīd nav spējīgas segt ilgtermiņa kredītsaistības.”
Lauksaimnieki, kuriem ir kredīti modernizācijai, reāli lūdz bankām kredītu pamatsummu atlikšanu. Latvijā kredītu modernizācijai izsniedz tikai komercbankas, un ražošanas ēku būvniecībai tie ir tikai vidēji uz 7 gadiem ar iespēju pārkreditēties līdz 15 gadiem, kas ir ļoti īss periods lielām modernizācijas investīcijām.
Problēmas Latvijas piensaimniecībā (praktiski tām 9875 lauku saimniecībām, kas ražo un realizē pienu) nav radušās šo saimniecību vainas, bet ES realizētās kopējās sankciju politikas dēļ.
Lauksaimnieku organizācijas aicina Eiropas Komisiju bez kavēšanās pieņemt lēmumu par papildu ārkārtas finanšu palīdzību Latvijas piena ražotājiem saskaņā ar KTO ES regulas Nr. 1308/2014 219. pantu, kā arī izskatīt iespēju ES tiešmaksājumus un atbalsta maksājumus 2015. gadā izmaksāt agrāk, lai lauksaimnieki varētu sagatavot visu nepieciešamo lopbarību pirms ziemošanas perioda.
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, mēs secinām, ka Latvijā situācija piena nozarē tuvojas kritiskajam punktam finansiālo sarežģījumu dēļ piena lopkopjiem. Steidzami ir nepieciešams veikt pasākumus situācijas uzlabošanai.
Krievijas sankcijas – ES ziediem un stādiem
Krievijas Federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests ("Rosseļhoznadzor") varētu aizliegt ievest ziedus un citu augu produkciju no vairākām ES dalībvalstīm, tostarp no Latvijas, informē ziņu aģentūra LETA.
Ziedu importa iespējamais aizliegums no Vācijas, Čehijas, Slovākijas, Itālijas, Polijas, Lietuvas un Latvijas tiek skaidrots ar to, ka šo valstu fitosanitārie dienesti, sertificējot Nīderlandē audzētos ziedus un negarantējot to drošību, ievedot Krievijā. Caur Nīderlandi tiek piegādāti ziedi no citām valstīm, tostarp no Latīņamerikas.
„Cik mums zināms, nīderlandiešu puse jau faktiski pārtraukusi sertificēt savus ziedus, jo šajā valstī ir maz zonu, kas būtu brīvas no karantīnas objektiem,” sarunā ar aģentūru „Interfax” izteicies avots. Tāpēc šos ziedus sertificējot Polija, Vācija, Čehija, Slovākija, Itālija, Lietuva un Latvija.
Latvijas Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš aģentūrai LETA skaidrojis, ka potenciālais lēmums stādu audzētājus īpaši neietekmēs, jo, pateicoties Krievijas tirgus neprognozējamībai, vietējie audzētāji stādus eksportē niecīgos daudzumos.
Pēc COPA-COGECA ekspertu atskaitēm un Eiropas Komisijas un ziņu aģentūras LETA informācijas sagatavoja Iveta Tomsone
UZZIŅA
• COPA-COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimnieku organizācija ES dalībvalstu lauksaimnieku pārstāvjiem komunikācijā ar lauksaimniecības politikas veidotāju EK un citām starptautiskām institūcijām. COPA dibināta 1958. gadā, COGECA dibināta 1959. gadā, un no 1962. gada abas organizācijas strādā apvienoti.
• COPA ir pārstāvētas 60 ES dalībvalstu lauksaimnieku NVO, un 36 partnerorganizācijas no Eiropas valstīm kā Islande, Norvēģija, Šveice.
• COGECA pārstāv 38 lauksaimnieku nevalstiskās kooperatīvu organizācijas no ES dalībvalstīm, un partnerorganizācijas no Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm.
• COPA-COGECA biedru organizāciju intereses tiek aizstāvētas lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
Pievienot komentāru