Tik ilgstoša krīze kā šoreiz piensaimniecībā nav pieredzēta, – tā atzīst visi piena nozarē strādājošie lauksaimnieki. Ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. Tādēļ aizvien uzstājīgāk tiek prasītas kompensācijas no Eiropas.
Krīzes aprēķini
Dramatisko situāciju piena nozarē apliecina arī LLKC ekonomistu aprēķini, kas veikti, ņemot vērā saimniecību grāmatvedības datus. LLKC aprēķini liecina, ka saimniecību vidējais neto apgrozījums 2015. gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu samazinājies par 31%, bet vidējās ražošanas izmaksas – par 15%, tādējādi pārsniedzot neto apgrozījumu. Vidējā neto peļņa analizētajā periodā samazinājusies par 77%, norādot uz saimnieciskās darbības efektivitātes kritumu. Pozitīvu peļņu saimniecībās nodrošina citi saimniecības ieņēmumi. Ja tādi ir, protams. To, ka iepirkuma cenas kritums ir galvenais iemesls, apliecina fakts, ka vidējais realizētā piena daudzums šī gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar attiecīgo laiku pērn nav būtiski samazinājies – par 1,6%. Dažkārt lauksaimniekiem mēdz pārmest naudas netaupīšanu un uzkrājumu neveidošanu. Dati liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā saimniecībās pieaudzis vidējais naudas apjoms. Tas norāda uz saimniecību finansiālo nedrošību par nākotni, – saimniecības neveica investīcijas, bet veidoja uzkrājumus.
Kas attiecas uz norēķiniem par pienu un saimniecību parādiem, situācija ir sekojoša, – pērn pirmajā pusgadā uzņēmumi par pienu norēķinājās vidēji 77 dienu laikā, bet 2015. gada pirmajā pusgadā apmaksu saņēma vien pēc 102 dienām. Līdz ar to saimniecības vidēji par 33 dienām vēlāk nekā pērn veica īstermiņu saistību dzēšanu, tas notika 146 dienu laikā.
Dati liecina, ka Krievijas embargo un globālā cenu krituma ietekmē vidējā piena realizācijas cena Latvijā samazinājusies par 28% jeb no vidēji 0,29 eiro par kilogramu 2014. gada jūlijā līdz 0,21 eiro par kilogramu 2015. gada jūlijā. Ja piena realizācijas cena turpinās samazināties šādā tempā, tad 2016. gada augustā tā būs 0,16 par kilogramu piena. Vērtējot saimniecību datus, pērn pirmajā pusgadā zaudējumi bija tikai 4% no ekonomiskajā analīzē iekļautajām saimniecībām, šogad pirmajā pusgadā – jau 27% no izlasē iekļauto saimniecību kopskaita. Viena izlasē iekļautā saimniecība 2015. gadā likvidējusies. Ja piena realizācijas cena turpinās samazināties ar tempu 28% gadā, tad tiek prognozēts, ka 2016. gadā zaudējumi būs jau 69% izlases saimniecībās.
Tātad – lauksaimnieku satraukumam ir ekonomisks pamats un kompensācijas nozares saglabāšanai ir nepieciešamas. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) aprēķiniem, pēdējo astoņu mēnešu zaudējumi piena nozarei ir 44,3 miljoni eiro.
Lūdz palīdzību Briselei un valdībai
Jau vasaras sākumā Latvijas lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas nosūtīja vēstuli ES Lauksaimniecības ģenerāldirektorātam (tātad – Eiropas Komisijai (EK)) ar esošās situācijas aprakstu un lūgumu pēc kompensāciju izmaksām, argumentējot prasību ar faktu, ka Latvijā piena cenas kritums bijis straujākais, un tā sasniegusi līmeni, kas nesedz ražošanas izmaksas. Vasaras vidū tika saņemta atbilde, kurā EK atzīst smago situāciju, bet kompensācijas nesola, norādot, ka pērn situācija nozarē nemaz nav bijusi slikta, turklāt piena ražošanas apjoma kāpums Latvijā bijis starp straujākajiem ES. Vasaras beigās Baltijas valstu lauksaimnieki sagatavoja un nosūtīja EK nākamo vēstuli, jau norādot, ka Krievijas embargo dēļ nepieciešams ātri lemt par kompensācijām piena nozares glābšanai Baltijas reģionā. Šoreiz EK kļuvusi pielaidīgāka, taču konkrēti kompensāciju apjomi un to izmaksas termiņš netiek nosaukti.
Tieši tādēļ Latvijas lauksaimniekiem ir pamats pievienoties ES lauksaimnieku protestiem Briselē un lūgt palīdzību arī pašu valdībai. ZM jau panākusi 7,6 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta piena nozarei ciltsdarba maksājumiem, taču, kā saka zemnieki: „Paldies par palīdzību, bet tas problēmu neatrisina”.
Lai aicinātu valdību aktīvāk iesaistīties nozares saglabāšanā, pirmā ar atklāto vēstuli augustā pie Valsts prezidenta, zemkopības ministra un Ministru prezidentes vērsās Daugavpils lauksaimnieku apvienība. Norādot, ka piena iepirkuma cenas jau nokritušas līdz 15–21 santīmam par kg, kas nesedz ražošanas izmaksas. Daugavpilieši prasa kompensācijas 10 centu apmērā par katru realizēto piena kilogramu, pamatojoties uz piena iepirkuma dokumentiem līdz embargo atcelšanai. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests tiek aicināts pārskatīt nodokļu nokavējuma naudas likmi līdz 4% atbilstoši Latvijas bankas likmei. Pamatota ir prasība atcelt Lauku atbalsta dienesta prasību atgriezt saņemto finansējumu projekta realizēšanai, ja saimniecība piespiedu kārtā likvidējas. Tāpat tiek prasīts bankām rast iespēju saimniecībām sastādīt atvieglotus kredītu atmaksas grafikus ar atliktu pamatsummas maksājumu, bet valdībai – beidzot ķerties pie piena produktu cenas regulēšanas, lai godīgi tiktu sadalīta veikalā iekasētā cena starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju.
Pašās augusta beigās Daugavpils zemnieku prasībām pievienojās arī Preiļu lauksaimnieki, kas daugavpiliešu prasību sarakstu papildinājuši ar papildu punktiem. Tie ir: samazināt PVN likmi lauksaimniecības produkcijas primārajiem ražotājiem no 21% uz 14%; nepalielināt zemes nodokli lauksaimniecības produkcijas ražotājiem; rast iespēju pagarināt termiņu kūtsmēslu krātuvju būvniecībai; sakarā ar ārkārtas situāciju piensaimniecībā sākt ES tiešmaksājumu izmaksu no 16.10.2015.; nepieļaut subsīdiju aplikšanu ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli, sākot ar 2017. gadu.
Cik ilga būs krīze piena tirgū un cik zemu nokritīs piena cenas, šobrīd, godīgi acīs skatoties, nespēj prognozēt neviens. Tikai starptautiskie analītiķi, kuriem par šo darbu tiek maksāta alga, min, ka varbūt nākamā gada februārī situācija pagriezīsies uz labo pusi. Tiesa, vasaras sākumā šie paši analītiķi prognozēja situācijas uzlabošanos šī gada novembrī vai decembrī. Vai piensaimnieki tik ilgi izturēs? Klausoties saimnieku diskusijas, dzirdamas zobgalības, ka latviešu zemnieks ne to vien spēj izturēt. Taču viens gan ir skaidrs – bez palīdzības šoreiz būs grūti.
Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru