Lai vienotos par kopīgas pozīcijas sagatavošanu ES Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada, aprīlī Tartu tikās triju Baltijas valstu lauksaimnieki.
Baltijas valstu intereses joprojām saistītas ar vienlīdzīgu konkurences apstākļu tiešo maksājumu nodrošināšanu, jo ražošanas resursu izmaksas ES faktiski ir izlīdzinājušās. Jautājumā par apzaļumošanu, ar ko saistīti 30% no tiešajiem maksājumiem, Baltijas valstu lauksaimnieki norāda uz nepieciešamību to padarīt elastīgāku un mazāk birokrātisku, piemērotāku katras valsts vides apstākļiem. Tāpat tiek aicināts piešķirt lielāku atbalstu precīzās lauksaimniecības metožu ieviešanai, kas palīdz samazināt izmaksas un barības vielu noplūdes. Vēl viens punkts pozīcijā – vienkāršāka un mazāk birokrātiska KLP, mazinot noslodzi administrējošajām iestādēm un atbalsta pieteikumu iesniedzējiem. Lauksaimnieki aicina izveidot riska vadības fondu, no kura izmaksāt atbalstu brīžos, kad ekonomisku un vides apstākļu, kā arī politisku lēmumu rezultātā lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenu līmenis ievērojami samazinās. Tiek prasīts arī lielāks atbalsts kooperatīviem un ražotāju grupām tajās teritorijās, kur kooperēšanās ir mazāk attīstīta, kā arī pieļaut atbalstu pārrobežu kooperācijai. Uzsvērta nepieciešamība sagalabāt atbalstu teritorijām ar dabas apstākļu ierobežojumiem, kā arī nemainīgu finansējumu gan tiešmaksājumiem, gan valstu lauku attīstības programmu realizēšanai. Tāpat Baltijas valstu lauksaimnieki iestāsies par tiešo maksājumu ierobežošanu saimniecībām pēc to lieluma, ar ražošanu saistīto maksājumu saglabāšanu, negodīgas tirdzniecības prakses lielāku ierobežošanu, lielāku atbalstu jaunu tirgu apgūšanai, vienlīdzīgiem standartiem importa produktiem, kā arī pasākumiem, kas nodrošina paaudžu maiņu lauksaimniecībā.
Jauns rīcības plāns NATURA teritorijām
Eiropas Komisija pieņēmusi jaunu rīcības plānu dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības uzlabošanai ES tās iedzīvotāju un ekonomikas labā.
Plānā ietverti 15 pasākumi, kurus paredzēts veikt līdz 2019. gadam ar mērķi strauji uzlabot putnu un dzīvotņu direktīvu īstenošanu. Ar šīm direktīvām ir izveidots pasaulē lielākais koordinētais aizsargāto teritoriju tīkls, kurās ir liela bioloģiskā daudzveidība (Natura 2000), un tas aptver vairāk nekā 18% ES sauszemes un 6% jūras teritorijas. Šīs aizsargātās teritorijas rada no 1,7 līdz 2,5% no ES IKP, sniedzot tādus ekosistēmu pakalpojumus kā oglekļa dioksīda uzglabāšana, ūdens attīrīšana, apputeksnēšana un tūrisms. Līdz 2019. gadam EK īstenos pasākumus vairākās prioritātēs. Tajā skaitā padarīs pieejamāku normatīvo bāzi direktīvu īstenošanai, rosinās aktīvāk strādāt ar pašvaldībām un zemes īpašniekiem, lai rūpīgāk īstenotu NATURA prasības. Par 10% palielinās to budžeta daļu, kas atvēlēta projektiem, kuri atbalsta dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Sadarbībā ar Eiropas Investīciju banku sekmēs privātā sektora ieguldījumus dabas projektos, nodrošinot īpaši šim mērķim piemērotus aizdevumus un investīcijas. Tiks veicināta sinerģija ar kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanas instrumentiem, tādiem kā Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai, lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumi un Eiropas Inovācijas partnerība lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai. Ar Eiropas Solidaritātes korpusa palīdzību ir paredzēts iesaistīt jauniešus, pilnvērtīgi izmantojot 3,3 miljonu eiro vērto finansējumu, kas atvēlēts brīvprātīgo piesaistīšanai Natura 2000 teritoriju aizsardzībai, un ES finansējumu piešķirt tam, lai gados jauniem eiropiešiem piedāvātu turpmākas pārrobežu brīvprātīgā darba iespējas vai profesionālo pieredzi. Nolemts noteikt 21. maiju par Eiropas Natura 2000 tīkla dienu.
ES pieaug gaļas lopu skaits
Gaļas liellopu skaits pēdējo divu gadu laikā ir pieaudzis par 0,8%, vienlaikus eksports pērn pieauga par 16%. Par gaļas liellopu tirgu spriests COPA-COGECA un Eiropas Komisijas darba grupā “Liellopi un teļi”, kurā kā eksperts no Latvijas piedalījās biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis Raimonds Jakovickis.
Vērtējot notikumus liellopu gaļas tirgū, darba grupā secināts, ka gaļas liellopu liemeņu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav mainījušās, – vidējās cenas šī gada februārī bija 375,30 eiro par 100 kg; Latvijā – 241,82 par 100 kg, kas ir otra zemākā cena ES.
Liellopu gaļas un dzīvu liellopu eksports 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu ir pieaudzis par 18% un kopā sastāda 702 337 tonnas. Salīdzinot 2017. gada janvāra eksporta statistiku ar 2016. gada janvāri, arī ir vērojams pieaugums par 18,2%. Eksportam ir tendence palielināties. Vadošie eksporta tirgi 2016. gadā bija Turcija, Honkonga un Libāna. ES liellopu gaļas un dzīvu liellopu imports 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu ir pieaudzis par 3% un kopā sastāda 333 981 t. Salīdzinot 2017. gada janvāra importa statistiku ar 2016. gada importu, imports ir pieaudzis par 12%. Lielākās importētājvalstis ES ir Brazīlija, Urugvaja un Argentīna. Lielākie liellopu gaļas importētēji pasaulē ir Ķīna un Honkonga, ASV un Dienvidkoreja. Eksportētāji – ASV, Brazīlija un Austrālija.
Atskaitoties par jaunu tirgu apgūšanu, EK pārstāvji norāda – lai dabūtu eksporta atļaujas uz jauniem tirgiem, katrai valstij, kas vēlas eksportēt, ir jāizpilda virkne prasību. Kaut uzliktās prasības ir skaidras un izpildāmas, tomēr ar eksporta atļaujas iegūšanu tik raiti nesokas. Tāpat sarunu process ar atsevišķām valstīm ir lēns un tās nav skaidri definējušas savas prasības.
Informāciju sagatavoja Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja
Pievienot komentāru