Publiskais pasākums sāksies 2021. gada 25. septembrī, pl. 12:00.
Programmā:
Pulcēšanās Staldzenes pludmales auto stāvlaukumā.
Īsas iesaistīto pušu uzrunas un informācijas stenda atklāšana.
Pārgājiens ģeologu un citu speciālistu vadībā ar lekcijām un cita veida informāciju par Staldzenes stāvkrastiem – to veidošanos, ģeoloģiju, vēsturi, kā arī jautājumi un diskusijas.
Pasākuma dalībniekiem jāievēro ar Covid-19 pandēmiju saistītie distancēšanās noteikumi. Nepieciešams laikapstākļiem un iešanai dabā atbilstošs apģērbs un apavi.
Paredzamais kopējais pasākuma pamatdaļas norises laiks – 3 – 4 stundas; pārgājiena garums 8 km, ar iespēju neveikt visu ieplānotā maršruta kopgarumu.
Staldzenē jūras viļņu erodētā krasta krauja ir krāšņa, savvaļi ainaviska un tajā atsedzas ļoti daudzveidīgi nogulumi. Garākā posmā zem krasta kāpu smilts slāņiem ir redzams leduslaikmetā nogulsnēts zilganpelēks akmeņains smilšmāls (morēna), kā arī ledusezera sarkanbrūnie māli. Īpaši interesanti ir seno Baltijas baseinu nogulumi – Baltijas Ledus ezera smiltis un māli, Ancilus ezera smilts un zilganpelēki aleirīti, kuros ieslēgti pat koku stumbri, Litorīnas jūras smiltis ar gliemju čaulītēm un Ventspils lagūnas tumšbrūnā gitija (sapropelis) un kūdra.
Viļņu erozijas ietekmē stāvkrasti pamazām atkāpjas. Tā rezultātā pirms 40 gadiem atsedzās blīvie organikas slāņi un izveidojās unikāls sezonāls ūdenskritums, kas ar laiku, krastam atkāpjoties, kļūst lielāks.
2001. gada rudens vētras atklāja Staldzenes depozītu – joprojām lielāko bronzas laikmeta depozītu Baltijas valstīs. Jūras erozija veido stāvkrastus, bet vienlaikus ir arī to apdraudējums.Erozijas aktivitāte ir stipri saistīta ar klimata izmaiņām un cilvēka saimniecisko darbību. Tādēļ mudina domāt un rīkoties, lai saglabātu šo teritoriju, it sevišķi tās jutīgāko posmu – kūdras un gitijas atseguma daļu ar ūdenskritumu. Erozijas procesi paši no sevis nepierims. Svarīgi esot sagatavot materiālus, lai par dabas procesiem varētu izglītot gan dabas pagātnes pētniekus un visus interesentus, gan arī vietējos iedzīvotājus.Stāvkrastu aizsardzībai ir izveidots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Staldzenes stāvkrasts”, kas aptver aptuveni 2 km garu krasta posmu Ventspils pilsētas teritorijā.
Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, sakopšanu un labiekārtošanu.
Publisks izglītojošs pasākums, veltīts Latvijas 2021. gada ģeovietai, Staldzenes stāvkrastiem, tradicionāli plānots septembra nogalē, kad pasaulē atzīmē ģeoloģiskā mantojuma dienu. Plānots pārgājiens ar speciālistu ģeologu piedalīšanos un paredzams izvietot stendu ar skaidrojumu par šīs vietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām.
Latvijas gada ģeovietas izvirzīšanu atbalsta Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Ģeoloģijas nodaļas un Ģeoloģijas muzejs, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Petroglifu centrs, pārgājienu grupa “Spectūrisms” , Ventspils pilsētas un Ventspils novada pašvaldības.
