LOSP ikmēneša sapulcē tiks prezentēts pētījums – Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša pārstāvju sanāksmē 18. janvārī tiks prezentēts pētījums Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji, kas veikts pēc SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) pasūtījuma un finansēts no Valsts Lauku tīkla (VLT) līdzekļiem. Sanāksme notiks trešdien plkst. 12:00 Zemkopības ministrijas 23. stāva zālē.

Pētījuma Latvijas Lauku telpas attīstība un iespējamie nākotnes scenāriji mērķis bija sagatavot analītisku materiālu par Latvijas lauku telpas attīstības procesiem pēdējās desmitgades laikā, iespējamajiem lauku attīstības scenārijiem un ar tiem saistītajiem politiskajiem lēmumiem. Pēdējo gadu laikā radusies nepieciešamība aktualizēt sabiedrības diskusiju par tālākajiem uzstādījumiem ne tikai lauksaimniecības, bet galvenokārt lauku teritoriju ilgtspējīgas attīstības politikas veidošanā. Viedokļu apmaiņas veiksmīgam turpinājumam nepieciešams faktus saturošs, daudzpusīgs informatīvais dokuments, kāds tagad ir tapis.

Pētījuma autori ir zinātnieku grupa no Latvijas augstskolām un zinātniski pētnieciskajām iestādēm: Zane Bulderberga (LLU), Agnese Krieviņa (LVAEI), Ieva Leimane (EDO Consult, LVAEI), Andris Lismanis (EDO Consult), Pēteris Šķiņķis (LU), Andris Miglavs (LVAEI) un Ilze Vilka (LU).

Diskusiju materiālā ir ietverta faktoloģiska informācija par nozīmīgiem Latvijas lauku telpas un to veidojošā agrobiznesa attīstības procesiem pēdējās desmitgades laikā. Autori arī mēģinājuši izveidot dažus iespējamos radikālākos lauku sociālekonomiskās attīstības scenārijus, daļēji iezīmējot to sasaisti ar politikas pasākumiem. Uz šī materiāla pamata izveidots arī prezentācijas materiāls, kas izmantojams dažādās mērķauditorijās – ar specializāciju agrobiznesā un tā dažādajās apakšnozarēs, kā arī interesentu lokā lauku teritorijās.

Šis analītiskais dokuments nav lauku attīstības politikas stratēģija, kas veidojama tikai sabiedrības un politiķu diskusijā; kā arī nav tieša lauku sociālekonomiskās attīstības konkrēto rādītāju prognoze, tomēr pētījums iezīmē skaidru procesu attīstības virzienu, kā arī atklāj dažas nozīmīgas dažādu parādību kopsakarības u. c.

Materiāla sagatavošanā izmantojot statistiskās analīzes un loģiski konstruktīvās analīzes metodes, apkopoti datu analīzes rezultāti, radošo diskusiju un interviju rezultāti, sagatavojot vairākus alternatīvos un papildinošos nozares ražošanas attīstības iespējamos scenārijus.

Dokumenta tapšanas laikā formulēts galvenais secinājums: nodarbinātība tradicionālajās agrobiznesa nozarēs nespēj saglabāt lauku sociālekonomisko apdzīvotību. Tāpēc arī modelēti vairāki lauku attīstības scenāriji nākamajam plānošanas periodam laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzot tikai līdzšinējo attīstības procesu turpinājumu, gan analizējot agrobiznesa dabas resursu maksimālās izmantošanas u. c. iespējas, tajā skaitā meža un zivsaimniecības nozarēs.

LLKC valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis:

- Ļoti nozīmīgs ir fakts, ka šāds dokuments tapis, un uz tā pamata izveidots arī prezentācijas materiāls. Būtiski, ka to varēs izmantot visdažādākajās auditorijās, diskutējot par uzdevumiem un mērķiem, lai nākamajā plānošanas periodā censtos gan attīstīt ražošanu laukos, gan arī rūpētos par cilvēku plašākas nodarbinātības iespējām. Balstoties uz konkrētiem faktiem, jādomā par to, kas varētu apturēt cilvēku aizplūšanu no laukiem, palīdzētu radīt attiecīgo infrastruktūru un veidotu iespējami komfortablus dzīves apstākļus laukos. Latvijas lauku teritorijās jau ilgstošā laika posmā skaidri iezīmējusies attīstības tendence, ko koncentrēti varētu apzīmēt ar jēdzienu lauku sociālekonomiskā iztukšošanās – cilvēku, ekonomiskās aktivitātes un sociālo pakalpojumu emigrēšana no laukiem uz pilsētām vai pat citām valstīm. Līdzšinējie valsts politikas pasākumi, no kuriem finansiāli ietilpīgākie ir lauksaimniecības politikas pasākumu kopums, šo tendenci nav spējuši mainīt vai ir pat pastiprinājuši. Iespējams, tas atbilst valsts telpiskās attīstības politikas mērķiem. Tomēr šādi mērķi sabiedrībā nav diskutēti un vispārēji atzīti (akceptēti), īpaši no lauku iedzīvotāju puses. Šie ir jautājumi, kas skar 95 % Latvijas teritorijas un trešdaļu Latvijas iedzīvotāju. Tādēļ ir nepieciešama nopietna diskusija par Latvijas lauku attīstības nākotni. Nacionālā līmenī lauku attīstībai jākļūst cieši saistītai ar nacionālajām ekonomikas izaugsmes prioritātēm!

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) ir valstī vadošā lauku attīstības konsultāciju pakalpojumu sniedzēja organizācija. Tās centrālā biroja, 26 reģionālo nodaļu un konsultāciju biroju speciālistu palīdzību lauku uzņēmējiem, organizācijām un iedzīvotājiem sniedz nozares ražošanas procesu, grāmatvedības un biznesa plānošanas konsultācijas un pakalpojumus, kā arī veic pētījumus, izglītošanu un informēšanu. 

Biedrība Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) ir Latvijas lielākā un nozīmīgākā nacionālā līmeņa lauksaimnieku konsultatīvā padome, kas apvieno 53 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 12 345 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.

Papildu informācija pa tālruni 67027320, 26311133 vai sūtot e-pastu uz losp@losp.lv

Informāciju sagatavoja:

Krista Garkalne, LOSP sabiedrisko attiecību speciāliste un

Dace Millere, LLKC Informācijas nodaļas vecākā komunikāciju speciāliste