Amatniekam palīdz visa ģimene

Pirms vairāk nekā 15 gadiem, atgriežoties vectēva dzimtajās mājas, Arnis Urķis ieradās aizaugušā vietā, bet nu mājas pagalms ir sakārtots, apkopta teritorija arī ārpus žogam. Amatnieks gribētu atjaunot arī tuvumā esošās vējdzirnavas, bet šim nolūkam vajadzīgi prāvi līdzekļi.

Arnim ir trīs brāļi, un divi no viņiem, tāpat kā piltenieks, ir amatnieki, tādēļ nav brīnums, ka vectēva Kārļa Jēkabsona īpašums ir sakārtots un tajā notiek saimnieciskā darbība. Agrāk Arņa ģimene dzīvoja Talsos, šajā pilsētā pagāja viņa bērnība, bet, tā kā tēvs un māte strādāja rūpnīcā, kurā ražoja metāla priekšmetus, tostarp karotes, arī dēliem radās interese pašiem izgatavot dažādas lietas. “Visu, ko protu, esmu apguvis pašmācības ceļā. Man pat grūti pateikt, kāpēc tā nopietni nolēmu nodarboties ar amatniecību. Brālis iesāka, un pēc tam arī es. Tagad mēs ar sievu Violetu esam pašnodarbinātas personas un strādājam gan ar koku, gan metālu.”

Arī Violeta izgatavo nažus un slīpē karotes un dažādus traukus, viņa prot kokā iededzināt skaistus rakstus un vārdus. Violeta saka: “Sākumā jau es nezināju, kā un kas jādara, bet vīrs parādīja, un es iemācījos. Man šī lieta patīk, būti grūti iedomāties, ka varētu iesākt kaut ko citu. Starp citu, mums palīdz arī meitas Žanete, Krista un Alīna.”

Arī Arnis ir apmierināts ar savu statusu un negribētu strādāt citu labā, lai gan godīgi atzīst, ka, būdami pašnodarbinātie, viņi ar sievu visu laiku it kā piedalās loterijā, jo ir grūti paredzēt, kādi konkrētajā mēnesī būs ienākumi. “Valsts darbā mēs noteikti strādātu mazāk, tagad darbi ievelkas līdz pat naktij, bet man patīk tas, ko es daru, tāpēc nav grūti.”

Meistars strādā arī pēc individuāla pasūtījuma, uztaisot, piemēram, pirts kausus, tomēr visbiežāk izgatavo klientu pieprasītās lietas. Piltenieki jau zina, ka pie Arņa var iepirkties, tādēļ apciemo viņu mājās, pārējā prece tiek pārdota gadatirgos. Amatnieks izgatavo dažādus nažus, kapļus, iesmus, ogu lasītājus, koka karotes, lāpstiņas, dakšiņas, lokus, rokassprādzes, paliktņus, putnu būrīšus un barotavas, sēnītes, ar kurām var saspiest riekstus utt. “Cenšos strādāt kvalitatīvi, – lai cilvēki ērti varētu izmantot manu preci, bet tik un tā visiem pa prātam nekad neuztaisīsi. Ir bijis tā, ka divi pircēji stāv un strīdas, vai kāda lieta der vai neder. Man šādos brīžos jāpasmaida, jo vienam patīk līka, citam – taisna karote. Šajā jautājumā taisnības nebūs nekad.”

Apstrādājot koku, Arnis vienmēr izpēta, kādu rakstu tas veido. Lai gan karotes tiek slīpētas automātiski, divas vienādas tik un tā nevar uztaisīt. Katra atšķirsies. “Metāls ir vienmuļāks materiāls. Ar koku strādāt ir interesantāk. Gadās pa vidu kāds zars, un tev jāizdomā, kā tikt galā. Agrāk mūsu piedāvātajai precei bija lielāks noiets, bet, kopš lielveikalos par nepilnu eiro var nopirkt Ķīnā ražotus izstrādājums, pieprasījums ir krities.”

Rādot savu darbnīcu, meistars smaidot teic, ka tā ir pat labākā stāvoklī nekā māja. Gribas, lai darba vide ir sakārtota un viss vajadzīgais atrodas pa rokai. Slīpmašīnas un pārējās darba procesā nepieciešamās iekārtas Arnis ir izgatavojis pats, jo tādas nekur nav nopērkamas. Piltenieks ir izmantojis tikai vienu kredītu, jo uzskata, ka pārāk augstie procenti nav tā vērti, lai aizņemtos naudu bankā. Labāk pašiem iekrāt un tad iegādāties to, kas vajadzīgs.         

 Marlena Zvaigzne

 Foto: Marlena Zvaigzne