Apgūst ekonomiskas saimniekošanas pieredzi piena lopkopībā un aitkopībā

LLKC Pierīgas konsultāciju biroja organizētos mācību braucienos marta sākumā divas grupas devās katra savā virzienā Vidzemes un Pierīgas saimniecībās, lai smeltos pieredzi un iespaidus konkurētspējas veicināšanai  piena  lopkopībā un aitkopībā.

Katrai no grupām tika piemeklētas profesionālas saimniecības, kuras atvērtas dalīties ar informāciju un pieredzi – veiksmīgas katra savā nozarē. Braucieniem pieteicās saimnieki ar priekšzināšanām nozarē. Zīmīgs bija fakts, ka grupu dalībnieku vecuma robežas bija no 80 (un vairāk) līdz 20. Kopā teju 30 dalībnieki dienas beigās mājup atgriezās ar sarbības kontaktiem, jauniem paziņām, idejām un praktiskiem risinājumiem.

Piena lopkopība

Piedaloties LLKC Lopkopības nodaļas vadītājai Silvijai Dreijerei, mācību braucienā devās saimnieki, lai tiktos ar z/s  “Robežnieki” (Sējas novads), z/s “Zilūži” (Kocēnu novads) un z/s “Dzintari” (Kocēnu novads).

Pateicoties pašu dalībnieku iniciatīvai, tika izvēlēta pieredzes apmaiņas brauciena tēma: “Lopkopības nozares efektivitātes palielināšana – dažādu dzīvnieku ganāmpulku pārvaldības pieredze, ekonomiska apsaimniekošana un profilaktiskie pasākumi”.

Ar Sējas novada z/s “Robežnieki” saimnieka Normunda Kalniņa ierosinājumu aizsākās konkrētā brauciena plānošana. “Robežnieki” izsenis ir bijuši efektīva un inovatīva ģimenes saimniecība piena lopkopībā Pierīgā. Savulaik Rīgā dzīvojoši jaunieši, pieņemot lēmumu veidot savu saimniecību Pierīgā, sāka saimniekot Sējā. Nu jau gadu desmitu ietvaros izveidota piena lopkopības saimniecība, sagādāta tehnika lopbarības ieguvei, izvietoti roboti, izbūvēta moderna novietne.

Saimnieki ir apkārtnē iecienīti un Pierīgas piena lopkopības saimē atzīti kā efektīvu lēmumu pieņēmēji, prasmīgi ekonomiskas un modernas saimniekošanas vadītāji.

Situācijā, kad strauji sarūk LIZ platības ganībām un lopbarības ieguvei, un piena pašizmaksa paaugstinās straujāk par piena iepirkuma cenu, aktuāli kļūst vēl efektīvāku metožu meklējumi izslaukuma apjoma palielināšanai esošā ganāmpulka un saimniecības resursu ietvaros.

Lopkopības saimniekiem Pierīgā ir mests izaicinājums kļūt  zinošākiem, efektīvākiem, atvērtākiem sadarbībai kooperējoties jeb izmantojot kaimiņa pakalpojumu, šādi taupot investīciju līdzekļus.

No 2019. gada z/s “Robežnieki”, meklējot ekonomiskāku un efektīvāku veidu lopbarības satura uzlabošanai, sākuši ievākt  pašu audzēto kukurūzu un skābēt. Saimniecības kombainu, pašrocīgi uzlabojot, atrasts veids, kā novākt vālītes un skābēt kukurūzas graudus, stumbru masu izmantojot augsnes ielabošanai. Ekspertiments sevi attaisnojis, samazinot izmaksas citkārt pirktajai spēkbarībai, izslaukums saglabājies (pat palielinājies), skābēto graudu enerģētiskie rādītāji labāki par pirktajiem (iespējams pašu spējai ietekmēt satura kvalitāti ar savlaicīgām darbībām). Konsultante Silvija Dreijere atzina: “Šis ir viens no efekīviem risinājumiem lauksaimniecībā izmantojamās zemes apsaimniekošanā kvalitatīvas lopbarības ieguvei. Pašu skābētu kukurūzas graudu enerģētiskā vērtība ir augstāka par klasisku kukurūzas skābbarību.”

Skābbarības bedres segšanai riepu griešana, efektīvāk izmantojot jau esošās un nodrošinot blīvāku klājumu, “lētā gala” pļaušanas tehnikas izmēģinājumi, John Deer kombaina daudzpusīgā pielietojuma atklājumi – bija tikai daļa no saimnieka pieredzes.

Saimnieks aicināja piena lopkopības saimniekus būt atvērtiem jauninājumiem, meklēt risinājumus savās saimniecībās, vēl efektīvāk izmantojot esošo un nekautrēties vērsties pie kaimiņa pēc padoma, pēc pakalpojuma.

Zemnieku saimniecībā “Zilūži” grupu sagaidīja Jānis Grasbergs, lai dalītos saimniecības pieredzē daudznozaru saimniekošanā. Ja pirms pāris gadiem saimniecības mērķis bija kļūt par vēl lielāku ganāmpulka īpašnieku, tad jau šodien saimnieku mērķi ir mainījušies: “Cik govis ir vajadzīgas, lai mūsu ambīcijām pietiek? Kāds ir mūsu saimniecībai pietiekošs lopu skaits?” Katram saimniekam “pietiek robeža ir individuāla. “Zilūžu”  saimnieki lēmuši par labu esošā ganāmpulka efektīvai izmantošanai, attīstot piena pārstrādi un nesen aizsākot jaunu projektu embriju transplantēšanas laboratorijas izveidei. Ja piena pārstrādē jau ceļa virziens uzņemts, veikalu plauktos atrodot “Grasbergs” zīmola produktus, tad laboratorijai vēl ceļa sākums.

Atvērti savas pieredzes “knifu” ierādīšanai un atsaucoties uz ģimenes kā pamata nozīmību veiksmīgai saimniekošanai, saimniecības pārstāvji izrādīja saimniecību. Par vērtīgu pieredzi vēlāk braucēji atzina teļu novietni, pārdomāto lopu grupēšanu un barības plānošanu. Iespējams, papildus laika patēriņš, šādi organizējot darbību, tomēr atmaksājas izslaukumā, pašizmaksā un darāmo darbu apjomā. Iepazīstot piena pārstrādes ceha darbību, liels bija pārsteigums, apstiprinot saimniecības produkcijas aprakstā minēto, ka produktu veidošana notiek bez procesa paātrināšanas. Piens, kefīrs, jogurts, saldējums, sviests, saldais krējums, krējums, biezpiens top ar saimnieku pārbaudītām receptēm, un garšas neliek vilties produkta dabiskumā.

Par laboratorijas tapšanas soļiem, izmēģinājumiem saimniecībā, nākotnes perspektīvām sadarbībai, saimnieki “neturēja sveci zem pūra” un stāstīja par sadarbības veidošanu ar Tartu laboratoriju.

Aicinot būt atbildīgiem pret sevi, saviem lēmumiem, savu vidi,  “Zilūžu” saimnieki atvadījās, lai jau pēc mirkļa grupa ciemotos turpat kaimiņos zemnieku saimniecībā “Dzintari”.

Savulaik saimniecība saņēmusi “Food Union” un žurnāla “Ievas Māja” organizētā konkursā “Skaistākā lauku saimniecība 2014” speciālbalvu. Arī apbalvojums par lieliskiem izslaukumiem (11 t/l/g) ir saimnieka arhīvā.

Arī patlaban saimniecības apkārtnē ir kopta, pārdomāta.  Ganāmpulkā 150 govis, lai gan novietne paredzēta 250. Arī šajā saimniecībā saimnieks aicināja izsvērt, “cik daudz man ir par daudz”. Saprātīgi un pārdomāti saimniekojot, izrādās arī 150 govju ganāmpulks dod saimniekam vajadzīgo gandarījumu un finanšu atdevi. Izsverot pieredzi ar 11 t/l/g izslaukumu, par neefektīvu atzīts stress kā saimniekam, tā ganāmpulkam, šādu apjomu cenšoties saglabāt. Ganāmpulka mūža ilgums noteikti ir īsāks, salīdzinot ar mazāka izslaukuma organizēšanu.

Patlaban izslaukums vidēji 10 t/l/g. Tikai 50 govis ganāpulkā nodrošina šādu izslaukumu, pārējām zem 9 t/l/g. Lai gan ganāmpulks dalīts četrās grupās, barība visām tiek vienlīdzīgā apjomā. Šādi saimniekam vienkāršāk noteikt, kura no piena devējām gaļas kombinātam, kura rāmi turpinās piena atdevi.

Šī bija viena no visām trim saimniecībām, kur jaunlopus (papildus ganāmpulka atražošanai) nobaro līdz 8-9 mēnešu  vecumam un tikai tad realizē gaļai. Arī šo veidu saimnieks atzina par efektīvāku, jo dzīvnieka masai ieguvis lielāku vērtību.

Ar pārdomām un padomiem, kā efektīvāk savu ganāmpulku apsaimniekot ilgtermiņā un neņemt aizdevumus lielākai novietnei, dārgākai tehnikai, paņemot tā vietā kaimiņa telefona numuru mājup atgriezās Mālpils, Salaspils, Līgatnes, Siguldas, Gulbenes, Preiļu un citu novadu saimnieki.

Aitkopība

Aitkopības mācību braucienā saimniekino Aknīstes, Krimuldas, Limbažu, Siguldas, Auces novada un citiem gatavojās praktiskai dienai SIA “Mikaitas” (Limbažu novads) un p/s “Ozoli” (Kocēnu novads) aitkopības saimniecībās.

SIA “Mikaitas” ir profesionāla šķirnes aitu saimniecība ar sertificētu veterinārārsti – īpašnieci Aiju Šneideri. Ģimenes uzņēmums darbojas no 2005. gada. Viena no lielākajām aitkopības saimniecībām Vidzemē, bioloģiska saimniekošana, pamatā Oxforddown šķirņu aitas. Vizītes mērķis – praktisku iemaņu gūšana aitu šķirņu izvēlē, ganību ierīkošanā un ganāmpulka apsaimniekošanā (t. sk. veterinārija).

Praktiskās mācībās SIA “Mikaitas”, jau iepriekš saskaņojot grupas vēlmes pēc konkrētām zināšanām, dalījās Aija Šneidere.  Aija ne tikai dalījās informācijā, arī praktiski ierādīja iemaņas barošanas un veterinārijas jautājumos. Barošanas pieredzē (kā aprēķināt uzturvērtību un barības apjomu paēdušai aitai) rādīja aitas novērtējuma veidus, dalījās ar izdales materiāliem. Veterinārijā stāstīja, kā noteikt aitas kondīciju (kopā 4 kondīcijas), kā sēdināt aitu, to necilājot (ja vajadzīgas pārbaudes), kā aitu noguldīt dzemdībām, kā injicēt veterināros līdzekļus patstāvīgi un kādos gadījumos.

Praktiskā darbībā un atbildēs uz jautājumiem nemanot pagāja trīs stundas. Tuvojoties norunātajam laikam nākamajā saimniecībā, brauciena dalībnieki steidzīgi devās uz Vaidavas pagastu pie Bendiku ģimenes piemājas saimniecībā “Ozoli”.

Saimniecībā ir Sufolkas un Osfrīzijas aitu ganāmpulks. Notiek aitu piena produktu mājražošana. Saimniecības vadību un 100% darbību organizē vīrs un sieva – Elizabete un Māris. Liels atbalsts ir speciāli apmācīti divi gani – suņi, lieliski aitu pārdzinēji un meža zvēru atvairītāji. Suņi iemanījušies draudzīgi līdzās pastāvēt ar aitām un būt lieliski atvairītāji “medniekiem” pat aiz elektrisko žogu rindām.

Apsaimnieko vairāk par 100 aitām, t. sk. jēri un jaunaitas, 10 ha LIZ, kur katrs ha sadalīts 1 ha ganībās, kur regulāri tiek pārvietots ganāmpulks noganīšanai labākas lopbarības meklējumos, ļaujot ataugt jau noganītajam.

Ar īpaši lielu interesi grupa uzklausīja saimnieku pieredzi piena aitu apsaimniekošanā un to, kā saimniekiem klājies, pašrocīgi uzmeklējot aitu iegādei saimniecību Holandē un noorganizējot aitu nogādi Latvijā. Iedvesmas vadīti, atsevišķi grupas dalībnieki vienojās ar saimniekiem nākamo pasūtījumu aitu iegādei Holandē veikt jau kopā.

Saimnieki uzsvēra padoma vērtību un informācijas trūkumu laikā, kad paši sākuši saimniekot. Par Bendiku dalīšanos savā pieredzē grupas dalībnieki bija ļoti pateicīgi. Apskatīta aitu novietne, pašrocīgi veidotā slaukšanas zāle, degustēti mājās ražotie aitas piena produkti. Šobrīd saimniece piedāvā gardus mīkstos sierus, jogurtu un saldējumu, fasētu (vakuumā) svaigu aitas gaļu. Saldējums tika pasniegts mājās gatavotā vafelē. Tuvākā laikā plānots attīstīt arī cietā siera ražošanu.

Saimniecībā ieceru gana. Ciemiņu uzņemšana pagaidām ir jaunums, tomēr saimnieki ar smaidu aicināja ciemoties arī nākotnē un bija atvērti draudzēties pieredzes apmaiņā, padomu gūšanā.

Ja turpceļā braucēji klusi vērās autobusa logos, tad mājupceļš notika jau spraigās sarunās, no jauna iegūto sadarbības partneru un  kontaktu apzināšanā, gūtās pieredzes apspriešanā.

Grupas būtiskākās atziņas mājupceļā: noderīga SIA “Mikaitas”  pieredze un padomi patstāvīgai veterinārijas pirmās palīdzības  sniegšanai vēl pirms veterinārārsta piesaistes un vērtīgas iemaņas barības plānošanai. Bendiku ģimenes pieredze piena aitu turēšanā, aitas piena produktu vērtīgajā garšā un pārdomātajā LIZ apsaimniekošanā.

Iespējams, ka jau nākamajos mācību braucienos ciemosimies pie kādas no abu grupu dalībniekiem, kur dzirdēsim atsauksmes par gūtās pieredzes ieviešanu jau savā saimniekošanā.

Braucieni notika LAP 2014-2020 apakšpasākuma “Saimniecību un mežu apmeklējumu nodrošināšana” ietvaros.  LAD līguma Nr. LAD011018/P43 grupām LLKC08Si02-L un LLKC09Si03-L.

Kristīne Ragaine-Volnianko,
LLKC Pierīgas biroja vadtāja