Ar lepnumu par labākajiem saimniekiem Latvijā

LLKC Jelgavas konsultāciju birojs 2018. gadā konkursam “Sējējs” pieteica trīs saimniecības, un divas no tām – zemnieku saimniecības “Bētras” un “Līgo” – saņēma veicināšanas balvu – mazo bronzas “Sējēju”. Šoreiz stāstījums par “Bētru” saimniekiem, kuri atzinību saņēma nominācijā “Ģimene lauku sētā“.

 Grosu ģimenes zemnieku saimniecība “Bētras” atrodas Iecavas upes krastā Ozolnieku novada Salgales pagastā. To pēc sava tēva īpašuma atgūšanas un viņa aiziešanas pensijā izveidoja Arnolds Gross ar sievu Ilgu. Šeit ierīkota kokaudzētava, kurā audzē augļu koku un ogulāju stādus: ābeles, bumbieres, plūmes, ķiršus, upenes, jāņogas, ērkšķogas, bezērkšķu cidonijas, aronijas, avenes, kazenes un dārza pīlādžus.

Svarīgi pārmantot darba tikumu

Darbos sākotnēji bija iesaistīti visi trīs bērni ar ģimenēm. Tā kā bērni strādā pedagoģiskajā darbā, papildu ienākumi no saimniecības daudz palīdzējuši. Arnolds vienmēr ļoti piedomājis, lai visos saimnieciskajos darbos iesaistītu un ieinteresētu jauno paaudzi – visus desmit mazbērnus. Tas bieži vien prasījis diezgan lielu piepūli, bet ir ļoti svarīga darbu prasmes un tikumu pārmantošana un saglabāšana. Interese, kas radusies jaunības gados, parasti ir visnoturīgākā un var palīdzēt atrast īsto vietu dzīvē. Šobrīd kokaudzētavas pārraudzību ir uzņēmusies Arnolda vedekla Iveta, kurai tas ir pilna laika darbs, un dēls Uldis, kad ir brīvs no darba Latvijas Lauksaimniecības universitātes fizikas katedrā. Produkciju realizēt tirgū palīdz arī meita Anita ar ģimeni, mazdēli Jānis un Andris. Saimniecībā nodarbināti arī vairāki darbinieki no Garozas ciema, kuri palīdz ar ikdienas darbiem. Par tiem atbildību uzņēmies vectēvs Arnolds, kurš katru dienu uzdod darbus un pēc darba dienas beigām ar visiem aprunājas. Svētkos vectēvs strādniekiem vienmēr sagādā kādas dāvaniņas.

Arī sava bišu drava

Arnoldam jau no jaunības gadiem ļoti interesanta šķitusi biškopība. Kara laiks un izsūtīšana pārtrauca šo nodarbošanos. Saimniecībā tā ieviesta, bet spēka un laika bieži vien pietrūkst. Patlaban dravā ir ap 20 saimēm, un medus pietiek gan sev, gan radiem un paziņām. Pie bitēm vairāk palīdz Arnolda meitas ģimene, bet pie medus sviešanas talkā vienmēr pēc iespējas ierodas visi bērni un mazbērni.

Arī tie mazbērni, kuri nestrādā saimniecībā ikdienā, dod savu ieguldījumu tās attīstībā un palīdz ar jaunu lietu ieviešanu. Mazdēls Krišjānis ir galvenais informāciju tehnoloģiju “guru”. Viņš pārvalda saimniecības mājaslapu, mājas tīklu un visas tam pieslēgtās ierīces, kuru nav maz. No jebkuras vietas internetā ir iespēja pieslēgties un paskatīties, kāda temperatūra ir āra gaisam, Ulda taisītajā saules kolektorā, siltajam ūdenim apkures katlā, siltumnīcā vai sukāžu žāvēšanas skapī, kas arī ir pašu izgatavots. Siltumnīcā ventilācijas logu atvēršanas programma arī ir viņa darbs. Uldis ar Krišjāni projekta ietvaros veidojuši programmu un tehnisko izpildījumu mitruma siltumnīcām Dobeles dārzkopības un izmēģinājumu stacijā.

Notiek celtniecības darbi

Saimniecībā visu laiku notiek arī lielāki un mazāki celtniecības vai remonta darbi. Uzcelts pagrabs stādu uzglabāšanai ziemā ar garāžu virspusē, pirts ar dīķi, neliela siltumnīca pašu vajadzībām un lielāka – stādu podošanai ar telpu, kurā uzturēt vajadzīgo klimatu spraudeņu audzēšanai. Lai to visu uzbūvētu, sākotnēji uzcelts kokapstrādes šķūnis (gateris) un izbūvēts vecās mājas bēniņu stāvs, lai visiem būtu, kur palikt.

Sakopts un izbruģēts arī vecais siena šķūnis. Mazmeita Maija ar vīru Viesturu izvēlējās tur svinēt savas kāzas, jo izlēma par labu naudas un darba ieguldīšanai savas apkārtējās vides sakopšanā. Ceremonija notika zem lielā ozola kokaudzētavas lauku viducī, ābeļu alejas galā.

Savs augļu pārstrādes cehs

Šķūnim pieguļošās kūts vietā pirms trim gadiem ierīkots augļu pārstrādes cehs, kur Maija un Viesturs Berķi arī saimnieko. Viņi izveidojuši zīmolu “TEPAT”, kas pēc vecāsmammas Ilgas receptes ražo gardākās sukādes un sīrupus no pašu audzētām cidonijām un iepirktām dzērvenēm, rabarberiem un ķirbjiem. Ideja to darīt radās laika gaitā, kad nepārdoto cidoniju stādu rindas sāka ražot, un bija žēl noskatīties, kā cidonijas paliek krūmos neizmantotas.

Uz saimniecību regulāri brauc gan tūristu, gan pieredzes apmaiņas ekskursijas no visas Latvijas, kā arī kaimiņvalstīm. Tiek rādīta kokaudzētava un cehs, viesi tiek cienāti ar sukādēm, sīrupa limonādi un pašu gatavotu saldējumu. Ja laikapstākļi ir labvēlīgi, tad tas notiek zem lielā ozola, kas atrodas kokaudzētavas lauku vidū.

Līdzdalība starptautiskā projektā

Jau otro gadu saimniecība piedalās starptautiskā projektā “Sustainable entrepreneurship in countryside” (ilgtspējīga attīstība lauku reģionos), kura ietvaros Maija un Viesturs pabijuši vērtīgos pieredzes apmaiņas braucienos Igaunijā un Somijā, kā arī savā saimniecībā uzņēma līdzīga uzņēmuma īpašnieci no Somijas un kopā izstrādāja jaunu produktu – cidoniju marmelādi.

“Bētras” ir Latvijas Stādu audzētāju biedrības, “Lauku ceļotāja” un mājražotāju biedrības “Pārtikas amatnieki” biedri. Iveta un Uldis apmeklē dažādus seminārus un mācības, ko rīko gan Lauku atbalsta dienests, gan Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs, gan Latvijas Augļkopju asociācija un Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrība. Viņi vienmēr cenšas atbalstīt dažādas vietējās iniciatīvas. Ar balvām jau vairākus gadus atbalsta Ozolnieku pusmaratonu. Nerealizētos stādus ziedo dažādām biedrībām, piemēram, Jelgavas biedrībai “Radošo domu un darbu centram “Svētelis”” vai skolām.

Ne tikai darbs, bet arī atpūta

“Bētru” saimnieki atrod laiku arī sev tīkamai atpūtai. Arnolds ilgstoši nepārtrauca sportista gaitas arī pēc atgriešanās Latvijā no izsūtījuma. Komunistu varas gados daudzas reizes piedalījies pusmilitarizētajās GDA sacensībās un parasti ieguvis kādu godalgotu vietu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas startēja  veterānu sacensībās vieglatlētikā, iegūstot diplomus un medaļas. Vairākus gadus bijis Latvijas čempions lodes grūšanā veterāniem savā vecuma grupā. Tagad vectēva ikdienas sports iekļauj saimniecības 10 hektāru lauksaimniecības zemju apstaigāšanu ar kājām. Viņš licis mazbērniem izskaitīt, kādi ir attālumi un cik soļu tur var noiet. Savukārt bērni ar mazbērniem gandrīz katru gadu kopā dodas slēpošanas braucienos uz Alpiem. Tas ir ideāls sports veids sezonālajai saimniecības darbībai.

 Dace Drošprāte,

LLKC Jelgavas nodaļas lauku attīstības konsultante

Foto: no z/s “Bētras” arhīva