Ar rupjmaizi un kaņepēm uz Berlīnes “Zaļo nedēļu”

Ikgadējā Berlīnes “Grune Woche” jeb “Zaļā nedēļa”, notiekot  jau 85. reizi, pulcēja  rekordlielu dalībnieku skaitu un izraisīja protestus Vācijas galvaspilsētas ielās.

Kopā vairāk nekā 90 000 dalībnieku no 75 pasaules valstīm un 400 000 apmeklētāju, kuri iztērējuši ap 52 miljoniem eiro – tāda ir šā gada Berlīnes “Zaļās nedēļas” statistika. Šī Eiropā lielākā starptautiskā lauksaimniecības, pārtikas un dārzkopības izstāde, precīzāk – gadatirgus, ik gadu janvārī pulcē ne tikai ražotājus un pārstrādātājus, kas vēlas Eiropas lielākajā patērētāju tirgū – Vācijā – testēt savu produktu popularitāti, bet arī politikas veidotājus no visas pasaules, kuriem ir iespēja paust savu viedokli, sarunāties un vienoties par nozares attīstību.

Jau 25. reizi izstādē bija arī Latvija ar 110 m² plašu stendu, kurā ikvienam apmeklētājam bija iespēja nogaršot un iegādāties daudzu mazu un lielu ražotāju produkciju. Sākot no rupjmaizes un alus,  līdz mājas saldējumam un ceptām paipalu olām.

Latvijas priekšplānā – rupjmaize un kaņepes

Goda vietā Latvijas stendā šoreiz rupjmaize, kuras popularizēšanu uzņēmās asociācijas “Lauku ceļotājs” pārstāves. Tā kā rudzu maize vāciešiem diezgan labi iet pie sirds, – asociācijai izdevās arī pievērst uzmanību kulinārā tūrisma projektam “Rudzu ceļš”.

Tomēr popularitātes ziņā pirmajā vietā Latvijas stendā bija kaņepe. LLKC Ventspils biroja vadītāja Īrisa Roze-Posuma, kura stendā darbojās no pirmās līdz pēdējai izstādes dienai, stāsta, ka kaņepju tēja no tās gatavotājas saimnieces Donu Ilzes jeb Ilzes Briedes rokām teju vai ķertin izķerta. Nevienam pat prātā nenāca diskutēt, ir vai nav kaņepju tēja iekļauta ES Jaunās pārtikas katalogā, kas pērn bija iemesls PVD lēmumam apturēt SIA “Obelisk Farm” ražotās kaņepju ziedu tējas izplatīšanu tirgū. Ne mazāk populāra  bija arī turpat apmeklētāju acu priekšā Donu Ilzes ceptā melnā kaņepju maize un “Ilgezeem” kaņepju alus. “Kaņepe ir ļoti vērtīgs un pieprasīts produkts, būtu vērts domāt par tās plašāku izmantošanu,” saka Īrisa.

Ierasti liels pieprasījums bija pēc AS “Brīvais vilnis” un SIA “Gamma A” šprotēm eļļā. Šo produktu iegādājas tie, kuri Vācijā mēdz apmeklēt etniskos veikalus, kur pamatā piedāvājumā ir Krievijas šprotu ražotāju produkcija, kas kvalitātes ziņā krienti atpaliek no Latvijas ražojuma. Tāpat “top” produktu vidū bija “Rēzeknes gaļas kombināta” desas ar aļņa un brieža gaļu. Īrisa: “Medījuma produkti ir ekskluzīvi un pēc tiem vienmēr ir liels pieprasījums.”

Iespējams, neparastums bija arī galvenais trumpis uzņēmuma “Rīta Putni” panākumiem, kuru piedāvātās uz iesmiem ceptās paipalu olas pulcēja lielu pircēju skaitu. Tāpat “Skrīveru mājas saldējums”, kam piedāvājumā bija dažādi netradicionāli saldējuma veidi – melnais saldējums, medus sorbets un citi.

Lai arī dažādu valstu medus piedāvājums izstādē gana plašs, labi veicies arī Latvijas mediniekiem – z/s “Rogas” saimniekam Sandrim Akmanam un “I. R. Avots” īpašniekam Raimondam Zviedriņam. “Vāciešiem pašiem ir ļoti labs un kvalitatīvs medus. Lai konkurētu, nākas domāt variācijas. Tādēļ piedāvāju dažādus medus maisījumus un putoto medu,” saka R. Zviedriņš. Pieprasījums ir labs, jo īpaši, ja ir spēja saražoto skaļi reklamēt un piedāvāt. Tieši tā – jo vairāk runā, spēj to darīt pārliecinoši, jo labāk veicas izstādē. Neparastums un pārliecināšanas spēja dažkārt mēdz būt izšķirošie veiksmei tirgū. 

Pārtikas tendences 2020

Cilvēkiem pārtika vienmēr būs nepieciešama – šai mūžvecajai patiesībai apliecinājums ir dati par pārtikas tirdzniecību pasaulē, kas pērn, neskatoties uz globālās ekonomikas palēnināšanos, pieauga. Vācijas Pārtikas rūpniecības federālā asociācija “Zaļās nedēļas” laikā publiskoja nozares provizoriskos 2019. gada rezultātus. Aplēses rāda, ka pārdošanas apjomi salīdzinājumā ar 2018. gadu pieauga par 2,2% – līdz 183,6 miljardiem eiro. Īpaši labi sekmējies eksportā – pēc krituma 2018. gadā pārdošanas apjomi pērn kāpa par 3,2% līdz 61,4 miljardiem eiro. Pieaugums arī iekšējā tirgū – par 1,7% līdz 122,2 miljardiem eiro.

Asociācijas vadītājs Kristofs Minhofs uzsver, ka nozares panākumu atslēga ir “ilgtspēja”. Izrādās, ka Vācijas patērētāji nebūt nedzenas pēc produktiem ar uzrakstiem “vegāns”, “olbaltumvielām bagāts” un tamlīdzīgiem “supertruper veselīgs”. Viņš uzsver, ka patērētājiem būtiski, lai produkti būtu augstas kvalitātes, vēlams, ražoti no vietējām izejvielām ar videi draudzīgām un energoefektīvām metodēm.

Ko pārtikas ražotāji, reaģējot uz globālo uzstādījumu “klimatam un videi draudzīgs”, piedāvās šogad? Viens no populārākajiem jaunajiem produktiem – aļģes. Dažādus aļģu produktus tirgum sācis piedāvāt uzņēmums “Algomed”, norādot , ka aļģes ir bagāts olbaltumvielu avots, un piedāvā to gan patērētājiem, gan citiem rūpnieciskās pārtikas ražotājiem izmantošanai kā ēdienu piedevu, krāsvielu un saistvielu. Uzņēmums “BanaBooms” sācis ražot brokastu pārslas, kas satur 40% banānu, kas veikalos netiek pirkti, jo pārgatavojušies. Veselīgas uzkodas kinomīļiem “popkorna” aizstāšanai uzņēmums “CineBalls” kinoteātriem piedāvā nelielas vafeļu bumbiņas, kas izgatavotas no kviešu un kaņepju miltiem un piepildītas ar salsu un siera mērci. Dažādi veselīgi dzērieni ar samazinātu cukura daudzumu – sākot no bezalkoholiska vīna līdz dažādām dabīgo augļu un ogu limonādēm un pat alum, ko izgatavo no maizes, kas paliek pāri ceptuvēs un veikalos. Te vērts pieminēt arī uzņēmuma “ZestUp Beverage UG” atspirdzinošos dzērienus, ko gatavo no mizām, kas paliek pāri pēc apelsīnu sulas izspiešanas.

Virkne uzņēmumu sākuši piedavāt produktus iepakojumos, kas ātri sadalās vidē vai pat ir lietojami uzturā (apēdamas karotītes, kas pievienotas papīra trauciņos pildītam saldējumam). Par pāriešanu uz videi draudzīgu iepakojumu paziņojuši lielākie Eiropas pārtikas ražotāji – “Danone”, “Nestlé” un citi.

Vēl viena tendence – lietot pārtiku, kas tapusi pēc iespējas tuvāk patērētāja dzīvesvietai, tādējādi ietaupot loģistikai nepieciešamos resursus. Viens no lielākajiem Vācijas mazumtirgotājiem “REWE” ziņo, ka pārorientējas uz sadarbību ar piegādātājiem, kas atrodas pēc iespējas tuvāk katram konkrētajam ķēdes veikalam.

Jaunās lauku politikas priekšvakarā

Šis gads izstādei bija īpašs – ne tikai ar plašu dalībnieku skaitu, bet arī ar saspringtām diskusijām starp zemniekiem, ražotājiem un politikas veidotājiem, kas atbalsojās Berlīnes ielās. Sākoties izstādei, 17. janvārī, Berlīnes un arī citu Vācijas lielo pilsētu ielās iebrauca zemnieki ar traktoriem. Šī bija kārtējā reize, kad zemnieki vēlējās sabiedrībai un politiķiem agādināt, ka aizvien stingrākām un dārgākām prasībām vides jomā ir sava cena, – ja to izpilde netiks kompensēta no kopējā ES un arī Vācijas budžeta, tad patērētājiem jārēķinās, ka nākotnē vairs nebūs, kas ražo pārtikas izejvielas. Zemnieki nejūtas droši par nākotni, zinot, ka jaunās ES Kopējās  lauksaimniecības politka var ienest viņu ikdienā dārgas izmaiņas. Atbildot lauksaimnieku protestiem, 18. janvārī Berlīnes ielās izgāja zaļo organizāciju biedri un atbalstītāji, kas savukārt pieprasīja beigt indēt bites un pienācīgi gādāt par klimata izmaiņu mazināšanu.

Vācijas lauksaimnieku organizācijas, kā arī Eiropas piena padome, kas apvieno septiņu ES valstu piena ražotājus (tajā iestājusies arī Latvijas Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome) uzskata, ka ES Kopējai lauksaimniecības politikai nepieciešamas kardinālas izmaiņas – platību maksājumu sistēmā. Patlaban Vācijas zemnieki saskaras ar to pašu problēmu, kāda bija un joprojām ir aktuāla Latvijā – lauksaimniecības zemes urbanizācijas rezultātā kļuvušas par deficītu un augstvērtīgu tirgus preci, tās izpērk globālās korporācijas. Vācu zemniekam, kam jādomā par jaunu un dārgu tehnoloģiju ieviešanu, lai izpildītu vides prasības, neatliek līdzekļu zemes pirkšanai. Jo īpaši sāpīga šī problēma ir jaunajiem lauksaimniekiem, kuru skaits ES jau tā ir kritiski zems – vidēji  5,1% no kopējā lauksaimnieku skaita ir vecumā zem 35 gadiem.

UZZIŅA

Dalībnieki Latvijas kopstendā

* SIA “Rozīne” ar produktu “Skrīveru mājas saldējums”, SIA “Skrīveru pārtikas kombināts” ar konfektēm “Gotiņa” dažādās versijās, Madonas novada z/s “Rogas” īpašnieks Sandris Akmans ar biškopības produkciju un dažādos veidos gatavotām ogām, SIA “Plūkt” ar Latvijā vāktām zāļu tējām, IK “I.R. Avots” saimnieks Raimonds Zviedriņš ar medus maisījumiem, Talsu novada z/s “Kurzemnieki” – ābolu, ķirbju un citu augu veselīgie našķi, SIA “Rīta Putni” ar dažāda veida paipalu olu produkciju, SIA “Windau Wines” mājas vīni.

* Kopstendā SIA “Berds” pārdeva Vācijas iedzīvotāju vidū jau iecienītu Latvijas uzņēmumu – SIA “Dona”, AS “Tukuma piens”, SIA “Rīgas piensaimnieks”, AS “Rīgas piena kombināts”, SIA “Rēzeknes gaļas kombināts”, SIA “Aibi”, SIA “Zentenes zivju kombināts”, AS “Brīvais Vilnis”, SIA “Gamma-A”, SIA “Karavella”, SIA “Brāļu alus” un SIA “Ilgezeem” – produkciju.

* Apmeklētāju piesaistei, Latvijas Brīvdabas muzeja popularizēšanai un seno amatu rādīšanai stendā uz vietas maizi cepa saimniece Donu Ilze, kurai palīdzēja Kristīne no Brīvdabas muzeja. Asociācija “Lauku ceļotājs” piedāvāja maizes uzkodas, iepazīstinot izstādes apmeklētājus ar kulinārā tūrisma projektu “Rudzu ceļš”. Seno amatu prasmes dzintara apstrādē, koka karošu un bļodu grebšanā rādīja muzeja amatnieki. Kopstendu papildināja SIA “Livonijas dzintars” kosmētika ar dzintara putekļiem un atdzimstošā sējas kaņepju produkcija.

* Latvijas ražotāju kopstendu organizēja Zemkopības ministrija un Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI).

Plašāku aprakstu par starptautisko izstādi "Zaļā nedēļa 2020" lasiet
žurnāla "Latvijas Lopkopis" februāra numurā.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja; autores foto