Arī nelielas saimniecības spēj būt profesionālas it visā

LLKC Krāslavas nodaļa organizēja pieredzes apmaiņas braucienu lauku tūrisma uzņēmējiem, zemniekiem, konsultantiem, mājražotājiem un jauniešiem uz vairākām saimniecībām, lai iepazītu dažādus saimniekošanas veidus un gūtu idejas savas uzņēmējdarbības attīstīšanai.

Brauciena dalībnieki apmeklēja Daugavpils novada Lauceses pagasta zemnieku saimniecības „Sēlija” un „Pie vecā Kalēja”, Līksnas pagasta  z/s „Lāčplēši”, Preiļu novada Preiļu pagasta z/s „Ošu mājas”, Vārkavas novada mājražotāju Aļonu Karnicku, Preiļu novada Pelēču pagasta z/s „Kalni”, kuras īpašniece Irēna Koleda ir mājražotāja – vīndare.

Pieredzes apmaiņas brauciena mērķis bija: lauku uzņēmēju, konsultantu un jauniešu iepazīstināšana ar uzņēmējdarbības dažādošanu lauku saimniecībās, lauksaimnieciskās un nelauksaimnieciskās produkcijas pārstrādi, sekmējot produkcijas dažādošanu saimniecību konkurētspējas palielināšanai.

Z/s „Sēlija”

Daugavpils novada Lauceses pagasta zemnieku saimniecības „Sēlija” saimnieks Alberts Mendriķis ar augļkopību  nodarbojas jau sen.  Viņš uzsāka ar  pāris hektāriem, bet šobrīd dārzu platības jau plešas vairāk nekā  divos desmitos hektāru. Plašajā dārzā šobrīd ir ap  140 dažādas šķirnes, piecas no tām nonāk un ir pieprasītas vietējā tirgū. 

Gadiem ritot, saimniecībā saskārās ar problēmu – kur likt izaudzēto, radās grūtības realizēt produkciju, turklāt  arī konkurence ir liela, vēl arī jārēķinās ar ražas un neražas gadiem, tā stāstīja dārza saimnieks, kurš pats ir uzsācis  uz tūristiem vērstu mājražotāja praksi.  Lai izdzīvotu, vajag attīstīties un dažādot saimniecību, stāstīja  pieredzējušais augļkopis. Pašu spēkiem ir izbūvēta augļu glabātuve, šobrīd tā vēl  tukša, jo viss izpārdots, noiets, lielākoties tuvākajā apkārtnē. Virs saimniecības  augļu glabātuves ierīkota stādu audzētava, te šobrīd izvietoti stādi pārdošanai konteineros. Tie tiek tirgoti visas vasaras laikā, tiesa, liels pieprasījums pēc jaunām ābelītēm šogad neesot jūtams, atzīst Alberts Mendriķis. Lielākoties stādus iegādājas mazdārziņu saimnieki, taču esot arī lielāki pasūtījumi.

Kopš 2013. gada zemnieku  saimniecība oficiāli sākusi ražot arī sulas un vīnus, ar to nodarbojas Alberta Mendriķa dēls Andrejs. Āboli no pērnā gada ražas pilnībā pārdoti vai pārstrādāti sulās un vīnā. Jauno ražu gaidot, iepirkta speciāla tara, būs smiltsērkšķu un upeņu sula, tiks izspiestas visas pārējās ogas, kas izaug dārzā. Viss tiks jaukts, lai sulas labi garšotu bērniem. Saimniecība iekļāvās programmā „Skolas auglis”. Pieaugušajiem jau tagad tirgū tiek piedāvāti 15 dažādu šķirņu vīni.  Šobrīd saimniecība iesaistījusies jauna tūrisma maršruta „Ābola ceļš”  izveidē – labprāt tūristiem izrāda dārzu, stāsta par stādiem un piedāvā sulu un vīnu degustāciju. Tas ir viens no veidiem, kā dažādot saimniecības darbību, piesaistot apmeklētājus,  uzsver dārza saimnieki.

Z/s „Pie vecā Kalēja”

Lauceses ciema centrā atrodas Daugavpils novada kultūras mantojuma objekts – Lauceses smēde. Senā saimniecības ēka, kas saglabājusies no baronu laikiem, atjaunota 2001. gadā. Daudzu gadu garumā saimniecības īpašnieki – Konstantīns un Olga Pastejevi – labiekārtoja apkārtējo teritoriju, kā arī veidoja vēsturisko priekšmetu kolekciju. Šodien šī vieta daudziem ir labi pazīstama, jo viesu māja „Ciemos pie vecā Kalēja” ir ļoti pieprasīta tūristu vidū. Šeit var baudīt garšīgu ēdienu, izmantot naktsmājas, vērot senā un mūsdienīgā  stila  mijiedarbību.

Z/s „Lāčplēši”

Daugavpils novada Līksnas pagastā  jau daudzus gadus saimnieko Agnese Sitnika, biškope un aitkope. Brauciena dalībniekiem bija iespēja piedalīties medus izsviešanas, kā arī bišu maizes sagatavošanas procesā, izjust saimnieku viesmīlību, svaida medus un bišu maizes garšu, apskatīt daudzveidīgo biškopības inventāru, saņemt atbildes  uz daudzajiem biškopju jautājumiem, kā arī iegādāties smaržīgā medus burciņu, fasētos ziedputekšņus un bišu maizi.

Z/s „Ošu mājas”

Preiļu pilsētas pievārtē darbojas  z/s „Ošu mājas”, kuras saimnieki nodarbojas ar diezgan netradicionālu, Latgalei neraksturīgu un modernu lauksaimniecisko ražošanu – vīngliemežu audzēšanu. Viņi piedāvā degustācijai vīngliemežu gaļu, kas pagatavota pēc oriģinālām vietējām receptēm, to papildinot ar  latviskiem dzērieniem – pašu gatavotu bērzu sulu, piparmētru tēju un gurķūdeni.

Tiek piedāvātas arī konsultācijas par vīngliemežu audzēšanu, to īpatnībām, sejas atjaunošanas maskas ar vīngliemeža gļotu, vīngliemeža gaļa – saldēta un marinēta. Uz vietas iespējams iegadāties gatavo produkciju – vīngliemežu gaļu un suvenīrus ar gliemeža un Preiļu novada simboliku, kurus ir izgatavojuši vietējie amatnieki. Topošajām vīngliemežu audzētājiem saimniecība pārdod izcelsmes materiālu – gliemežus.

Z/s „Kalni”

Saimniecība atrodas Ārdavā, Pelēču pagastā, Preiļu novadā. Idejām jāļauj īstenoties, sacīja Irēna Koleda, kura novārtā pamestā Latgales nostūrī, Kotleros, izveidojusi savu karaļvalsti ar skaistu dārzu, vīna darītavu, degustāciju zāli, kļūstot par mājražotāju. Katru gadu top kaut kas jauns, jo tikai tā var panākt, lai uz Kotleru ciema „Olnicām” brauktu arvien vairāk tūristu.

Dzīvē viss vēršas uz labu, uzskata vīndare un neparasta dārza saimniece Irēna Koleda. Pirms gadiem desmit ģimenes apstākļu dēļ viņa nolēma pamest ierasto, ērto dzīvi Jūrmalā. Tieši tas deva stimulu beidzot izlemt, ko dzīvē vēlas paveikt, un Irēna atgriezās savā dzimtajā pusē Latgalē. Noskatīja mājas gandrīz iznīkušajā ciematā Kotleros un sāka darboties ar tādu vērienu, ka vietējiem no brīnumiem mutes palika vaļā. Vispirms iestādīja rudens avenes, augļu kokus un ogulājus, un vienlaikus ķērās pie dārza veidošanas.

Pārcelties uz Kotleru ciemu, iegādāties pamestās mājas Irēna pierunājusi arī savas četras māsas. Taču tieši viņas māja un dārzs ir centrs, kur visai plašajai saimei pulcēties svētku reizēs. Viens no spilgtākajiem dārza akcentiem – sarkanā pergola. Saimniece ir gandarīta, jo tieši tas vajadzīgs lapu zaļumā. Kad koka daļas bijušas gatavas, šaubījusies par krāsas izvēli un sākumā gribējusi kaut ko mierīgāku, taču tad nolēmusi – ja jau krāsa, tad lai ir košākā! Pie pergolas sastādīti vīteņaugi. Daudzajiem viesiem te var būt arī augu mācību stunda, jo Irēna aizrāvusies ar augu kolekcionēšanu. Dārzu saimniece veidojusi kā atsevišķas telpas, dodot tām vietas nosaukumu, un katrai ir sava vēsture. Irēna pati  viesus izvadāja pa dārzu un atraktīvi stāstīja par katra stūrīša ideju un tapšanu. Cilvēki vēlas dzirdēt jautrus stāstiņus, jo skaistus augus var redzēt daudzviet, un tieši interesantais stāstījums ir viņas dārza pievienotā vērtība. Saimniece visu dara savam priekam, taču domā arī par praktisko pusi, kā varētu reāli nopelnīt šajā dzīves vietā. Ar aveņu realizāciju vien nepietiek, un augļu dārzs vēl ražu nedod. Saimniece sāka darīt vīnu, jo visas ogas nevar pārdot. Vīns draugiem garšojis, un tas iedrošināja darboties ar plašāku vērienu. Tagad degustācijai tiek piedāvāti vairāki vīna veidi. Sulu, kas nepārtop vīnā, Irēna atdod meitas ģimenei, kam ir neliels marmelādes konfekšu gatavošanas bizness. Tā, prātīgi saimniekojot, tiek piesaistīti tūristi un gūts prieks par vidi un savu „hobiju”.

Pieredzes apmaiņas brauciens, bija lietderīgs un motivējošs, spilgtiem iespaidiem un idejām bagāts. Pasākuma dienas kārtībā bija iekļauti dažādi uzņēmējdarbības piemēri, līdz ar to brauciena dalībnieki guva jaunas, radošas idejas biznesa attīstībai vai dažādošanai. Iegūtas jaunas zināšanas mājražošanai, vīna darīšanai, dažādu sieru un vīna ražošanai mājas apstākļos.

Sapratām, ka arī nelielām saimniecībām ir iespēja profesionāli iekopt savu dzīves un darba vidi, pārstrādāt saražoto produkciju, kvalitatīvi safasēt un realizēt pircējam. Visās apmeklētajās saimniecībās bija skatāma produkcijas daudzveidība, profesionāla saimniekošana un liela darba mīlestība. Cilvēki ir sava darba entuziasti, attīstot mājražošanu, veicina saražotajai produkcijai pievienoto vērtību, līdz ar to rod iespēju iekļauties piesātinātajā Latvijas tirgū! Prieks un lepnums par jauniem cilvēkiem, kuri nenolaiž rokas, ir uzņēmīgi un reāli darbojas, lai pierādītu sevi un mīlestību pret vietu, kurā dzīvo, veicina šīs vietas atpazīstamību un attīstību.

Pieredzes apmaiņas brauciena laikā, tā dalībnieki ieguva zināšanas, redzētais dabā iedrošina un motivē nebaidīties arī savās saimniecībās attīstīt mājražošanu – pārstrādi, veicinot produkcijas noietu.

Pieredzes apmaiņas brauciens notika Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros, tajā skaitā aktivitātes „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” dalībniekiem.

Terēze Brazeviča,

LLKC Krāslavas  nodaļas uzņēmējdarbības konsultante