Atjaunos automašīnu ar 15 gadu garantiju

Konkursā “Laukiem būt!” šogad ar savu biznesa projektu sekmīgi startējuši jaunieši Sintija Pakalne un Arnolds Auza no Rundāles novada Svitenes.

Sviteniešu biznesa plāns konkursā novērtēts ar 300 eiro naudas balvu un nākotnē var kļūt par dzīvotspējīgu uzņēmumu, LLKC Bauskas biroja uzņēmējdarbība konsultante Dace Griķe.

 Praktisks pamats

Mašīnu atjaunošana un apstrāde pret rūsu sākumā bijis Arnolda hobijs, taču tam ir praktisks pamats. “Latvijā ir skarbi laikapstākļi, mitrums, mašīnas rūsē, tās jāapstrādā, lai kalpotu darbā. Zemniekiem tas ir īpaši svarīgi, jo tās izmanto ražošanā,” skaidro jaunais meistars.

Viņa teikto apstiprina laikraksta “Bauskas Dzīve” šoruden uzzinātais par Bauskas un Iecavas novada zemnieku darba džipiem, kas lēti pirkti, bet izrādījās ražoti arābu valstu tirgum, kur ir sauss klimats, tāpēc pie mums no apakšas pilnībā sarūsējuši pāris gados.

Šogad Arnolds jau apstrādājis četras mašīnas – pirmās saimnieks jaunekli kā rūpīgu un atbildīgu meistaru ieteicis draugam. Arnolds rāda šausminošas bildes ar mirdzoša džipa apakšējā rāmja, ritošās daļas un motora virsmām un dobumiem, kas pa lauku ceļiem piedzīti dubļiem. Tos nomazgājot, atklājas uzburbušas rūsas kārta. Pēc apstrādes Arnolda darbnīcā metāls spīd kā jauns, turklāt aizsargāts ar kvalitatīva vaska kārtu.

Ilgāk, bet labāk

Svitenieša darbnīcā mašīna pavadīs mēnesi vai pusotru, taču jaunietis uzsver: “Es garantēju mašīnas sekmīgu kalpošanu 15 gadus. Trīs dienās, kā to reklamē dažas firmas, pretrūsas apstrāde nav kvalitatīvi izdarāma – tā ir acu aizsmērēšana. Tādā procesā neiziet septiņus nepieciešamos attīrīšanas un apstrādes posmus, neļauj virsmai kārtīgi nožūt.”

Internetā redzamas procesu atainojošas bildes, ar laiku iecerēts uzstādīt tīkla kameru, lai īpašnieki varētu tiešsaistē vērot atjaunošanu. Pēc servisa reģistrēšanas iecerēts turēt maiņas mašīnu, lai klientam nebūtu neērtību ar auto nodošanu meistaram.

Arnolds atzīst, ka viņa metode nav lēta, taču ilgtermiņā cilvēki būs ieguvēji, turklāt viņa mērķis ir eksporta tirgus, kur retro auto ir luksus manta vai zaļā dzīvesveida pazīme. Viņu saista arī auto restaurācija. Ar Rundāles novada lauku konsultantes Ludmilas Knokas ieteikumu iepazinies ar šīs jomas meistaru Edgaru Gasūnu – abiem bijis ļoti daudz apspriežamā.

Sviteniešiem jau ir firmas nosaukums – RARF jeb “Car Restoration and Rebuild”. Juridiski jaunais uzņēmums vēl nav reģistrēts, to plānots izdarīt, kad sāksies regulāra darbība. Jaunieši ar draudzenes palīdzību, kura studē dizainu, sagatavojuši firmas logo, plāno mājaslapu, bukletus, sava darba popularizēšanai izmanto “Facebook” profilu facebook.com/rarf.lv, atjaunošanas procesa bildes ievieto interneta lapā landcruiserclub.net, kur saņēmuši pozitīvas lietpratēju atsauksmes. Sviteniešu darbnīcā izmanto kvalitatīvus apstrādes materiālus, piegādātāji gatavi sadarboties savstarpējai reklāmai.

Pārbauda teoriju

Sintija topošajā uzņēmumā kārto papīru lietas, finanses, plāno biznesa attīstību, reklāmas un mārketinga uzdevumus. Pašlaik abiem rit augstskolas absolvēšanas posms, ir daudz darāmā mācību procesā. Jaunieši sasaista teorētisko un praktisko pusi – Sintija risku vadībā analīzei izmanto pašu piemēru. Arnolds izmācījies par mehāniķi Rīgas Tehniskajā koledžā, tagad Latvijas Lauksaimniecības universitātē studē uzņēmējdarbību. Sintija Rīgas Tehniskajā universitātē apgūst kvalitātes vadību, plāno studijas turpināt maģistratūrā.

Piedalīties konkursā Sintijai un Arnoldam ieteicis draugs, kurš pats lolo biznesa ideju. Abi ieguvuši vērtīgu pieredzi, – pirmajā prezentācijā tekstu lasījuši no lapiņas un bija ļoti uztraukušies, bet Jēkabpilī reģionālajā kārtā jau runājuši droši, pārliecināti atbildējuši uz jautājumiem. Šoreiz nav tikuši galvenās balvas pretendentu pulkā, taču ir apņēmības pilni startēt nākamgad, meklēt finansējumu dažādos fondos. LLKC Bauskas nodaļas vadītāja Eleonora Maisaka iesaka atbalsta iegūšanai veidot ne tikai uzņēmumu, bet arī biedrību, jo tā var dažādot finanšu avotus.

Jaunieši apzinās, ka sākumā nepelnīs daudz, vajadzēs ieguldījumus attīstībā. Viņi gatavi ieguldīt lielu darbu, atbildīgi strādāt paši, meklēt un mācīt darbiniekus, lai izveidotu augstu kvalitātes standartu ilgtermiņa darbībai.

 Daudz iespēju

Sintija teic – viņasprāt, Latvijā jauniešiem ir ļoti daudz iespēju veidot jaunus uzņēmumus, nevis braukt strādāt “melno darbu” ārzemēs. “Ir daudz mācību, kursu, semināru, kur var mācīties bez maksas, taču tos apmeklē maz cilvēku,” secina jauniete.

Kāds reklamē Arnolda idejai līdzīgu pakalpojumu, un puisim par to nedaudz sāp sirds. Taču E. Maisaka iedrošina – konkurence liek savu darbu darīt labāk, bet piemānīt klientu var tikai vienreiz, un viltus piedāvājums popularitāti negūs.

Jaunieši biznesa plānus konkursam “Laukiem būt!” gatavoja kursos, kas vasaras sākumā noritēja Saulaines profesionālajā vidusskolā. Dace Griķe informē, ka šogad mācībās piedalījās 11 jaunieši, kas saņēma sertifikātus. “Idejas bija labas, daudz izdarījām mācību laikā. Biznesa plānus bija vērts iesniegt visiem, bet ne katrs tam bija gatavs. Ceru, ka jaunieši atradīs laiku un pabeigs plānus, jo konkurss turpināsies nākamgad.”

LLKC Bauskas biroja virzītie pretendenti īpaši uzteikti par izcili sagatavotu prezentāciju – īsi, skaidri un uzskatāmi. Bija arī praktiskais paraugs – izpūtēja gabals, uz kura septiņos soļos parādīts detaļas atjaunošanas process no rūsas saēstas virsmas līdz aizsargātam metālam. “Žūrija varēja pataustīt un saprast, cik darba te ieguldīts un kāda kvalitāte panākta,” raksturo D. Griķe.

Sintija Pakalne teic – nākotnē gatava atklāt citiem jauniešiem savu pieredzi par biznesa plāna veidošanu un uzņēmējdarbības procesu. Žūrijas pārstāvji secina, ka šogad jauniešu konkursā bija maz pārtikas pārstrādes projektu, toties biznesa ieceres lauku videi ir ļoti daudzveidīgas.

 Publicēts laikrakstā “Bauskas dzīve”

Raksta un foto autore – žurnāliste Antra Ērgle

Foto – Antra Ērgle