Beigušās Liepājas nodaļas mācības jauniešiem „Tu vari vairāk!”

Beigušās LLKC Liepājas nodaļas mācības „Tu vari vairāk!”, kurās jaunieši apguva un pilnveidoja zināšanas biznesa plānu rakstīšanā un idejas pamatošanā.

Šo mācību laikā jaunieši apguva biznesa plānu veidošanas pamatus, māku iepazīstināt ar tiem, kā arī tika informēti par dažādām finansējuma piesaistes iespējām, piemēram, Latvijas Lauku attīstības programmu 2014.-2020. gadam, LEADER finansējuma iespējām, kā arī VAS „Latvijas Attīstības finanšu institūciju Altum” kas iepazīstināja ar savām atbalsta programmām. Vēl par palīdzību un iespējamo sadarbību stāstīja „Kurzemes biznesa inkubators”.

Mācībām beidzoties, 17 jaunieši ieguva sertifikātus un iespēju piedalīties konkursā „Laukiem būt!”. Lai iegūtu sertifikātu, jauniešiem bija jāprezentē savas biznesa idejas rīcības plāns. Šim pasākumam jaunieši bija gatavojušies, jo bija arī izveidoti uzskates materiāli, kas papildināja stāstījumu.

LLKC Liepājas nodaļas vadītāja Anita Bērziņa, iepazīstoties ar visām biznesa idejām, aicināja jauniešus papildināt savus biznesa plānus un startēt konkursā, jo idejas bija ļoti interesantas visdažādākajās jomās.

Jauniešus pēc mācībām gaidīja patīkams pārsteigums – pieredzes apmaiņas brauciens pie uzņēmējiem, kas bija iespējams, pateicoties novada lauku attīstības konsultantes Daigas Petrauskas labajai sadarbībai ar Aizputes novada domes attīstības nodaļu.

Zemnieku saimniecībā „Kūdrāji”

Brauciens sākās ar Aizputes novada lielāko  daudznozaru bioloģisko z/s „Kūdrāji”, kur tās īpašnieki Ināra un Māris Jansoni jauniešiem stāstīja par to, ka saimniekot sākuši jau deviņdesmito gadu sākumā un  bioloģiskā saimniekošana  ir viņu dzīvesveids un pārliecība, ka tā ir jādara. Bioloģiski saimniekot  izvēlējušies, jo nav bijuši līdzekļi, lai iegādātos dārgās ķimikālijas. Tagad saimniecība izveidojusies kā ģimenes uzņēmums. Saimniecībā palikuši un strādā arī visi trīs bērni. Nu te ir kvalificēts agronoms, lauksaimniecības mehanizators un uzņēmuma vadītājs.  Ināra uzsvēra, ka saražot jau var visu, bet jāatrod, kur to realizēt, jo tas ne vienmēr izdodas. Saimniecībā produktiem rada pievienoto vērtību, graudus pārstrādājot. Kā viens no galvenajiem ienākumu avotiem ir tiešā tirdzniecība, veidojot tādus kā pārtikas grozus ar saimniecībā izaudzēto un piegādājot to ģimenēm Rīgā un Liepājā. Salīdzinoši nesen arī savu produkciju sākuši tirgot lielveikalu ķēdēs.

SIA „Kurzemes šindelis”

Tālāk ceļš jau veda uz Priekules novadu, kur mūs sagaidīja Mārtiņš Ceriņš, SIA „Kurzemes šindelis” īpašnieks. Mārtiņš sava uzņēmuma ideju īstenojis, gūstot zināšanas un darba pieredzi, desmit gadus strādājot būvniecībā Amerikas Savienotajās Valstīs. Atgriežoties Latvijā, viņš izpētījis, ka Ulmaņa laikos šāds bizness bijis diezgan izplatīts, bet pēc tam no Latvijas un Eiropas „pazudis”. Kad Mārtiņš jau bija uzsācis savu uzņēmējdarbību, secinājis, ka tomēr ir divi uzņēmumi, kas ar to nodarbojas SIA „Lido” Rīgā un vēl viens uzņēmums Vidzemes pusē, bet kā lielus konkurentus tos neuztver, jo darba pietiek visiem. Mārtiņš šindeļus ražo lielākoties no ozola un priedes, jo tiem ir ilgāks kalpošanas laiks, lai ar ozolu citām koku sugām ir grūti sacensties.

Mārtiņš arī atzinīgi vērtē Eiropas Savienības finanšu piesaistes iespējas, jo ir realizēts projekts „Uzņēmumu radīšanas un attīstības” programmā, kam pateicoties ticis pie plašākām ražošanas telpām un nu jāsāk domāt par jaunām iekārtām un darbinieku piesaisti. Pašreizējās iekārtas ir paštaisītas, un, palielinoties ražošanas apjomiem, to jauda nebūs pietiekama. Mārtiņš arī labprāt dalījās ar savu pieredzi, lai efektīvāk apgūtu ES finansējumu un solīja padomu neliegt, ja kāds no jauniešiem vēlas vēl kādreiz konsultēties.

Meļķu ģimenes uzņēmumi

Turpat netālu, Priekulē, atrodas Meļķu ģimenes uzņēmumi. SIA „SC GRAND” nodarbojas ar dažādu sēklu un riekstu maisījumu gatavošanu, pazīstamākais produkts ir sēklu maisījumi „Aizdars”, bet SIA „GC GRAND” – ar dabīgi kūpinātu gaļas produktu gatavošanu un kūpināšanu. Uzņēmuma pārstāve dalījās pieredzē par to, kur var gūt daudz jaunu ideju biznesam. Par noderīgāko viņaatzina starptautisku un vietēju izstāžu apmeklējumu. Pateicoties „LIAA” piedāvātajai iespējai piedalīties dažādās starptautiskās izstādēs daļēji sedzot izdevumus par tās apmeklējumu, saimnieki jau divus gadus viesojušies Krievijā. Uzņēmuma pārstāve stāstīja par plāniem atsākt pašiem audzēt cūkas, kā arī to, ka par sadarbības partneru izvēli, no kā iepirkt izejvielas, kā galveno kritēriju izvēloties kvalitāti un cenšas pēc iespējas vairāk iepirkt no vietējiem uzņēmējiem.

SIA „K–Stils”

Tālāk dodamies uz novadu Vaiņodi pie Kaspara Kirpičenoka uzņēmumā SIA „K–Stils”, kura nozare ir mēbeļu ražošana pēc individuāla pasūtījuma. Pirms diviem gadiem Kaspars atgriezās Latvijā, lai dibinātu savu uzņēmumu, kam izmantoja ES finansējumu programmā „Uzņēmumu radīšanai un attīstībai” un iegādājās nepieciešamās iekārtas darbu sākšanai. Nepieciešamo līdzfinansējumu Kaspars bija iekrājis, strādājot Īrijā un Anglijā līdzīgos uzņēmumos. Nu jau nākas secināt, ka iegādāto iekārtu jauda ir nav pietiekama ražošanas apjomiem, tāpēc liels mīnuss ir tas, ka iekārtām uzņēmumā ir jāatrodas piecus gadus un tās nevar izmantot, lai iegādātos jaudīgākas. Uzņēmuma vadītājs priecājas, ka pieprasījums pēc viņa gatavotajām mēbelēm ir tik liels, ka dažiem pat nākas atteikt un pasūtījumu atdot konkurentiem. Kaspara uzņēmums šobrīd strādā pie projekta Jūrmalā, kur tiek celti jauni daudzdzīvokļu nami un viņam ir uzticēts tos apmēbelēt, pēc projekta šāda iespēja būs vēl piecus gadus. Interesants stāsts ir par to, kā Kaspara gatavotās mēbeles nokļuva Šveicē. Kāds vīrietis viņu esot uzrunājis ar interneta starpniecību, jo vēloties kādu lietu no savas dzimtās vietas, un kāpēc lai tās nebūtu mēbeles? Pēc neilga laika pieteikušies arī citi interesenti no Šveices. Tāpēc var secināt, ka mutvārdu reklāma darbojas arī ārvalstīs. Lai pasūtījumus varētu izpildīt laikus, Kaspars priecātos, ja uzņēmumā strādātu vēl kāds darbinieks. Prasības nav augstas, būtu jau labi, ja darbiniekam būtu kādas  profesionālās skolas diploms, kas saistīta ar galdniecību un „rokām jāaug no pareizās vietas”. Izglītība vēlama, jo tad jaunietim jau ir kādas priekšzināšanas par mēbeļu gatavošanu un darbu ar darba galdiem un vienkāršāk būs uzsākt darbu, bet specifiskās lietas jau var apgūt darba procesā.

SIA „Dēseles dārzi”

Pēdējais uzņēmums, ko apmeklējām, bija SIA „Dēseles dārzi”, kas ir viena no modernākām saimniecībām Latvijā zemeņu, aveņu, krūmmelleņu, vīnogu audzēšanā izmantojot tuneļu tehnoloģiju. Ierodoties uzņēmuma teritorijā, secinām, ka šobrīd notiek intensīvs darbs pie viesu nama labiekārtošanas, kur darbību plāno uzsākt jau šajā vasarā, tāpat uzņēmumā plānots ražot vīnu, jo uzņēmuma īpašnieks Aldis Vīksne atzīst, ka par šādu soli izšķīries, jo laukos labus darbiniekus atrast nav viegli un, ja tie ir atrasti, par tiem jārūpējas un jānodrošina ar darbu visu gadu, jo lauksaimniecībai ir sezonāls raksturs. Runājot par lauksaimniecību, Aldis uzsver, ka visu laiku ir jāmācās un jāattīstās, jo savādāk ir grūti konkurēt tirgū. Īpašnieks lepojas ar izvēlēto tuneļu metodi, jo tas nedaudz ļauj izvairīties no laikapstākļu ietekmes, kā piemēru minot zemenes, kuras var lasīt arī lietus laikā un ogas  būs sausas un tīras. Tāpat netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi slimību un kukaiņu ierobežošanai, jo augi ir spēcīgi un veselīgi, tāpēc slimības un kaitēkļi maz sastopami stādījumos. Pateicoties tam, ka regulāri tiek apmeklēti dažādi kursi ārvalstīs, ir iegūtās zināšanas, kuras īstenojot, savā uzņēmumā ir sasniegtas ievērojamas ražas – vairāk nekā 20t/ha, kas būtiski pārsniedz ražu valstī (pēc statistikas datiem). Uzņēmējs ļoti lepojas ar atšķirīgo iesaiņojumu, kas nav nevienam citam ogu tirgotājam Latvijā, tas izvēlēts, lai novērstu ogu svīšanu un mitrumu. Šīs īpašības arī uzlabo ogu vizuālo izskatu un paildzina to izmantošanas laiku.

Mācību un pieredzes brauciena laikā gūtās atziņas:

 uzņēmējdarbības uzsākšanai galvenais ir nauda, tāpēc jāizmanto ES finansējums;

zemeņu audzēšanā svarīgākais ir zināšanas un resursi;

 zināšanas maksā naudu, ja kādam šķiet, ka kaut kas krīt no gaisa, tā nenotiek;

 jauniešiem iesaku braukt un mācīties uz ārzemēm, „jāzog” idejas, kuras pēc tam atgriežoties Latvijā realizēt;

 uzņēmuma veiksme ir stipra ģimene un senču dzīves gudrība;

 jebkura neprātīga biznesa ideja var kļūt par veiksmes stāstu;

 laukos vēl atrodamas dažas „pērles” – tā ir liela laime dabūt tādu darbinieku savā uzņēmumā.

Ieva Kreicberga, LLKC Liepājas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante