Berlīnes Zaļā nedēļa – no speķīša līdz ēdamām karotēm

Kopskaitā 1750 dalībnieku no 75 valstīm, tajā skaitā mazie ražotāji no Latvijas, piedalījās ikgadējā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādē–gadatirgū Berlīnē “Zaļā nedēļa”.

Šis ir Eiropā lielākais nozares pasākums, kur tiekas ne tikai ražotāji un viņu preču pircēji, bet arī politiķi, eksperti, dažādu organizāciju un iestāžu pārstāvji, kā arī, protams, veikalu tīklu menedžeri, kuru skaits tieks lēsts ap 85 000. Pēc izstādes organizatora “Messe Berlin” datiem, šogad pasākumu apmeklēja vairāk nekā 400 000 cilvēku, kuri izstādē iztērēja 51 miljonu eiro. Šis gads bija īpašs ne tikai ar to, ka pirmo reizi par izstādes partnervalsti bija kļuvusi ziemeļvalsts Somija, bet arī ar to, ka pasākumu apmeklēja Vācijas augstākās amatpersonas – kanclere Angela Merkele un Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers.

Latvijas stendā – nacionālās tradīcijas

Latvijas nacionālajā kopstendā šogad klātienē piedalījās deviņi pārtikas ražotāji, kā arī stendā varēja iegādāties vairāku citu pārtikas ražotāju produkciju. Stends tapa, pateicoties Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) izstāžu daļas organizatoriskajam darbam  un Zemkopības ministrijas atbalstam.

Izstādes apmeklētājiem Latvijas stendā bija iespējams iegādāties uzņēmuma “Baltic Wild” medījumu gaļas konservus, biškopja Sandra Akmana no z/s “Kalnu medus” medus produkciju, uzņēmuma “Rīta putni” paipalu olas, “Skrīveru mājas saldējuma” daudzveidīgos un gardos saldējumus, “Skrīveru pārtikas kombināta” konfektes “Gotiņa”, IK “55 mārītes” zāļu tējas, kā arī IK “I. R. Avots” dažādu veidu medu un kompānijas “Kurzemnieku ražojumi” labumus.  Piedalījās arī pērn notikušās izstādes “Riga Food 2018” konkursa “Tautas garša” uzvarētājs “Latgolys golds”, – tā vadītājs Andris Mejers izstādes apmeklētājus kārdināja ar izcilu speķi, dažādiem kūpinājumiem un citiem Latgales lauku labumiem.

Tāpat izstādē Latvijas stendā varēja iegādāties arī vairāku uzņēmumu ražoto produkciju, kuri izstādē nepiedalījās klātienē, tostarp Ventspils novada alus darītavas “Užavas alus” un “Brāļu alus” produkciju, maizes ceptuves “Lāči” un “Dona” produkciju, gaļas pārstrādes uzņēmuma “Rēzeknes gaļas kombināts” ražojumus, pārtikas piedevu un dzērienu ražotāja “Ilgezeem” produkciju, uzņēmuma “Aibi” gaļas produkciju, piena pārstrādes uzņēmuma “Rīgas piensaimnieks” piena produktus, konservu ražotāja “Brīvais vilnis”, kā arī uzņēmumu “Kurzeme GB”, “Karavela”, “Gamma-A” un “Rānda” zivju produkciju un dažādu Latvijas mājražotāju ražojumus.

Izstādē klātienē Latviju pārstāvēja arī Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzeja un biedrības “Lauku ceļotājs” pārstāvji, kā arī māju “Donas” saimniece Ilze Briede, kas kopā demonstrēja Latvijas senos amatus un popularizēja lauku tūrisma iespējas.

Priekšplānā – jaunie pārtikas produkti

Lai gan izstādes apmeklētajam, laužoties cauri ļaužu pūļiem nodegustēt un iegādāties dažādu zemju labumus, tas īpaši nebija manāms, tomēr šī gada “Zaļās nedēļas” viena no galvenajām tēmām bija jaunā pārtika – veselīgs ēdiens, ko ražo, taupot dabas resursus. Pirmo reizi izstādes vesturē pat tika sarīkots konkurss, kurā varēja piedalīties tā sauktie start-up jeb jaunuzņēmumi ar savām idejām. Pirmo vietu ieguva uzņēmums “Spoontainable” ar apēdamu saldējuma karotīšu ražošanas projektu. Projekta īstenotāji  piedāvā aizstāt mazās plastmasas karotītes, ko mēdz pievienot saldējuma trauciņiem, ar ēdamām karotītēm, kas tiek ražotas no kakao šķiedras, turklāt tās piemērotas vegāniem, tajās nav cukura, bet esot garšīgas. Otrajā vietā – jaunuzņēmums “Hans Brainfood” ar četru garšu superveselīgiem un vērtīgiem kaņepju batoniņiem. Trešā apbalvotā ideja – dabīgs, ekoloģiski ražots cukurs no Kolumbijas ražotāju apvienības “De Caña Panela”.

Par jauno produktu izrādīšanu īpaši parūpējušies tieši Vācijas ražotāji. Tos apvienojošā organizācija Vācijas pārtikas ražotāju apvienība pirms izstādes pat veikusi iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmes, – ko viņi vēlas nākotnē redzēt uz sava galda. Apvienības prezidets Kristofs Minhofs, prezentējot datus medijiem, norāda, ka 81% vāciešu vēlas ēst pamatā Vācijas ražotu pārtiku un bez tās savu ēdienkārti nespēj iedomāties. Vaicāti par alternatīviem proteīna avotiem jeb gaļas aizstājējiem, 58% pieļauj, ka varētu uzturā lietot arī produktus no aļģēm, 21%  – laboratorijā sintezētu gaļu, bet 20% gatavi nomēģināt dažādus insektus, 13% saka, ka nekādu alternatīvu viņi nav gatavi mēģināt, vēl 13% piebilst, ka alternatīvu vietā gatavi vairak ēst bioloģiski audzētu proteīna pārtiku. Uz jautājumu, kādus pārtikas ražošanas nākotnes scenārijus viņi iztēlojas kā reālākos, 48% domā, ka pārtiku varēs pirkt internetā, 22% ir gatavi ieviest paši savu pilsētas mazdārziņu, 15% pieļauj, ka pārtiku varēs izdrukāt 3D printeros, bet ceturtā daļa jeb 23% nevēlas nevienu no piedāvātajiem variantiem. Vaicāti par digitalizācijas izaicinājumiem pārtikas ražošanā, puse no aptaujas dalībniekiem norādījuši, ka vēlas to izmantot, lai noskaidrotu, kur ņemtas izejvielas tam, ko ēd. Ne mazāk svarīgi ir noskaidrot, kādu labumu veselībai dod katrs konkrētais pārtikas produkts. Trešais – iespēja digitāli uzzināt, kāds ir ekoloģiskās pēdas nospiedums jeb patērētais dabas resurss vienas pārtikas vienības saražošanai.

Politisko diskusiju klubs

Kā ierasts, “Zaļo nedēļu” izmanto gan politķi, gan dažādas nozaru organizācijas, lai skaidrotu sabiedrībai savu viedokli un pievērstu uzmanību tiem svarīgām tēmām. Tā kā šī gada izstādes moto bija “Kas būs rīt? Ar sirdi un droniem lauksaimniecībā”, Vācijas pārtikas un lauksaimniecības ministre Jūlija Kleknere uzsvēra digitalizācijas nozīmi lauku apvidos – 5G tīklam ir jābūt katrā lauku sētā, tikai tā iespējams kļūt efektīvākiem, audzēt ienākumus, mazināt saimnieciskās darbības ietekmi uz vidi un vēl saražot pietiekami daudz pārtikas, lai pietiktu pašiem un pārējai pasaulei. Savukārt ES lauksaimniecības komisārs Fils Hogans atgādināja par ES Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākamajām plānošanas periodam vadlīnijām, norādot, ka dalībvalstīm, kurām nu būs lielāka teikšana savu Lauku attīstības plānu sagatavošanā, pienācīga vieta jāatvēl jauno lauksaimnieku atbalstam, lauku digitalizācijai, vides aizsardzībai un drošas pārtikas piegādēm. Jāteic gan, ka jauno KLP finiša taisnē ievedīs ne vairs pašreizējais komisārs Hogans no Anglijas, bet jau kāds cits, kurš šim amatam tiks apstiprināts pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām maijā.

Iveta Tomsone, LLKC Apgāda vadītāja, autores un publicitātes foto