Daugavpils un Ilūkstes mājražotāji domā par apvienošanos

LLKC Daugavpils konsultāciju birojs 6. jūnijā organizēja Daugavpils un Ilūkstes novadu mājražotāju pieredzes apmaiņas braucienu uz Bauskas un Jelgavas novadiem. Brauciena mērķis – smelties iedvesmu un apgūt pieredzi, kā saimnieko citviet, kas ir aktuālie jautājumi un problēmas, ar ko sastopas mājražotāji citos Latvijas novados, kā arī smelties pieredzi par mājražošanas uzsākšanu. Braucienā piedalījās jau esošie un topošie mājražotāji, kā arī tie interesenti, kas nākotnē plāno uzsākt nodarboties ar mājražošanu vai amatniecību.

Daugavpils novada mājražotāji un amatnieki 2016. gadā diezgan veiksmīgi uzsākuši kopdarbību ar “Daugavpils novada uzņēmēju padomi”, startējot LEADER projektā “Tirdzniecības piekabju un telšu iegāde”, iegādājoties divus tirdzniecības furgonus un 18 teltis izbraukuma tirdzniecībai, tāpēc ir palielinājusies zemnieku interese par mājražošanas uzsākšanu.

Pirmo apciemojām Bauskas novadu, Codes pagastu, saimniecību “Vaidelotes”, kur popularizē latvisko dzīves ziņu un piekopj tradicionālos rituālus. Saimniecībā nodarbojas arī ar tradicionālo lauksaimniecību – audzē graudaugus 365 ha platībā. “Vaidelotes” audzē ziemas un vasaras kviešus, rapsi, pupas, pelēkos zirņus, kailgraudu auzas un miežus, kā arī citas kultūras. Saimniece, satiekot mūs, uzreiz dodas pie dižozola lauku sētas pagalmā, teikdama, ka tas esot viņu dzimtas lepnums. Saimnieces sirdslieta un ikdienas rūpe ir tējas augi, garšaugi un latviešu tautas tradīciju kopšana un saglabāšana, kas vasaras sezonā piesaista milzum daudz lauku ceļotāju no visas pasaules. Saimnieki popularizē latviskos ēdienus, – saimniece Daira cep rupja maluma kviešu pīrāgus un smalkmaizītes, vāra putras, kas ir Jātnieku mājas īpašā garša. Saimniece uzsver, ka galvenā ābece ir latviešu tautas ticējumi.

Tālāk devāmies uz Jelgavas novada Sesavas pagasta zemnieku saimniecību “Blūdži”. Šeit varējām iepazīties un degustēt mājas apstākļos ražoto sieru. Saimniece, stāstot par idejas rašanos un saimniecības attīstību, liek galdā 10 dažādus siera veidus. Saimniecībā cep arī maizi, pārstrādā dārzeņus – gatavo dārzeņu salātus un konservējumus, un gatavo citus lauku labumus. Z/s “Blūdži” īpašniece Ināra Mālkalne stāsta: “Ideju par piena pārstrādes uzsākšanu izteica puika, kuram bija 17 gadi un kurš teica: es negribu braukt uz Angliju, mums ir jāpārstrādā piens,” stāsta Mālkalne. “No pirmajiem litriem viņam sanāca 500 grami siera, un es teicu: tad dodam uz piena kombinātu, un brauc uz Angliju. Viņš man pa naktīm “zaga” pienu no baseina un vārīja, kamēr sanāca riktīgs ritulis,” atminas saimniece. Kopš tā laika pagājuši jau trīs gadi, un šodien saimniece par dzīvi nesūrojas. Zemnieku saimniecībā nodarbināta visa ģimene. Mālkalnu sieri regulāri tiek realizēti Jelgavas un Rīgas tirgos. Sieri ir arī tirgoti Igaunijā, Lietuvā, Anglijā un Beļģijā. “Mālkalnu gatavots – ar mīlestību!” – tāda ir ģimenes devīze un reizē arī saražotās produkcijas kvalitātes zīme. Tas ir solījums, ko pati sev deva ģimene, kad tapa pirmais siera ritulis. Katrs Mālkalnu ģimenes siera ritulis ir roku darbs, un siera gatavošanā tiek izmantotas tikai dabiskas izejvielas, – sākot ar pienu un līdz pat garšvielām. Pašlaik jau sieru šķirņu klāsts sniedzas vairākos desmitos, – tiek ražots mājas svaigais siers, kūpinātais un marinētais siers. Baltie mīkstie sieri ir īpaši ar to, ka tos var gan cept, gan grilēt, – šajā procesā siers iegūst citas garšas nianses, taču nemainīgu saglabā savu konsistenci, – tas nekūst, līdz ar to ir kā garda uzkoda, tā arī lieliska piedeva ēdieniem. Mūsu grupa ar lielu interesi ieklausījās saimnieces stāstījumā, nodegustēja visus siera veidus, kā arī uz vietas bija iespēja iegādāties gatavo produkciju.

Jelgavas novada Platones pagasta z/s ”Undzēni” ir ģimenes uzņēmums. Saimniece Daila Undzēna, mūs laipni sagaidot, uzsāk savu stāstu par saimniecību. Savā zemē ģimenes uzņēmums pašu spēkiem izaudzē dažādus dārzeņus un augļus – kāpostus, saldos piparus, burkānus, ābolus, zemenes un citus augļus. No novāktās ražas izgatavo dabīgu un garšīgu produkciju – skābētus kāpostus, dažādus marinējumus, sālītus gurķus, vārītas bietes. Kāposti tiek skābēti pēc vecāsmātes receptes, kurā ar laiku nekas netiek mainīts. Saimniece stāsta, ka viņu ģimene ir pārcēlusies no Rīgas uz dzīvi laukos, un kopš tā laika pamazām, apsaimniekojot 10 ha lielas platības, ir radusies ideja par dārzeņu audzēšanu, jo nekādu citu saimniekošanas veidu šādā zemes platībā attīstīt nebija iespējams.   Saimniecībā diezgan plaši tiek attīstīta zemeņu audzēšana un pārstrāde – tiek gatavotas četras dažādas zaptes, četri sīrupi no zemenēm, bet kā jauni produkti  ir divu veidu zemeņu smūtīji. Visi produkti, kas šeit tiek ražoti un gatavoti, ir dabīgi, netiek lietoti nekādi garšas pastiprinātāji un konservanti. “Undzēnu” produkciju var iegādāties Jelgavas un Rīgas tirgū, kā arī mājražotāju un amatnieku veikalā “Amatnieku sēta” Jelgavā.

Jelgavas novada Vircavas pagasta saimniecība “Līgas medus” saimnieks uzsāka savu stāstījumu ar to, kā veidojās saimniecība no pašiem pirmsākumiem un sāka attīstīties. Saimnieks Andris pastāstīja, ka ar biškopību vectēvs nodarbojas jau krietni sen, bet viņi, jaunā paaudze, ar biškopību aktīvi nodarbojas sešus gadus. Biškopība tika uzsākta ar septiņiem stropiem, bet pašlaik te jau ir 120 bišu saimes. Visu šo laiku saimniecība tika attīstīta pašu spēkiem, un tikai pagājušā gadā tika uzrakstīts un iesniegts LAD projekts “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Projekts tika atbalstīts, un par piešķirtajiem līdzekļiem tika iegādāti bišu stropi. Šogad saimniecība startēja LEADER projektā, arī tas tika atbalstīts, un ir uzsākta dravas mājas būvniecība. Saimniecībā saražotā produkcija – dažādu ziedu medus, griķu ziedu medus, rapšu ziedu medus, šūnu medus, ziedputekšņi, bišu maize un vaska sveces – tiek realizēta veikalā “Amatnieku sēta” Jelgavā, tiek veidota sadarbība ar sabiedrisko ēdināšanu, kā arī to var iegādāties dažādos tirdziņos. “Saimniecībā nepārtraukti tiek domāts par produkcijas iepakojumiem, jo sava produkcija ir jāizceļ un kvalitātes latiņa ir jātur augstā līmenī, saka saimnieks: “Tā kā mums abiem ar sievu ir lauksaimnieciskā izglītība, tad arī savu dzīvi un darbu esam nolēmuši sasaistīt ar Latvijas skaistāko vidi – laukiem”.

Visas apmeklētās saimniecības veiksmīgi sadarbojas ar veikalu “Amatnieku sēta” Jelgavā, tāpēc brauciena noslēgumā mājražotāji devās uz Jelgavu apmeklēt biedrības “Pārtikas amatnieki” izveidoto mājražotāju un amatnieku veikaliņu. Tur mūs sagaidīja un sniedza ieskatu veikala radīšanā un attīstībā LLKC Jelgavas konsultāciju biroja uzņēmējdarbības konsultante Videga Vītola. Ideja par vietējo mājražotāju un amatnieku apvienošanos radās 2011. gada rudenī, kad Jelgavas konsultāciju birojā tika īstenots apmācību cikls “Kā uzsākt, attīstīt un pārdot mājas apstākļos saražoto produkciju nelielos daudzumos”. Topošie pārtikas produktu ražotāji secināja, ka, lai sekmīgi apgūtu tirgu, nepieciešams sadarboties. Šādas idejas rezultātā izveidojās interešu grupa, kas nolēma izveidot biedrību “Pārtikas amatnieki”. Biedrības moto ir: “Vietējiem iedzīvotājiem – vietējie produkti”. Biedrības darbības rezultātā tika izveidots veikaliņš “Amatnieku sēta”, kura galvenais mērķis ir nodrošināt iespēju biedrības biedriem un sadarbības partneriem pastāvīgi realizēt savus produktus un preces. Šobrīd savus produktus un amatniecības preces piegādā vairāk nekā 50 mazie ražotāji no Jelgavas, Ozolniekiem, Dobeles, Tērvetes un Bauskas novadiem.  

Pašlaik top ideja par Daugavpils un Ilūkstes novadu vietējo mājražotāju un amatnieku apvienošanos un veikaliņa izveidi, tāpēc bija ļoti noderīgi apciemot Jelgavas mājražotājus, kas ir biedrības “Pārtikas amatnieki” biedri, un smelties pieredzē par sadarbības veidošanu, attīstību un paplašināšanu.

Brauciens notika Valsts Lauku tīkla pasākumu ietvaros.

Inna Kolomijčuka,

Daugavpils un Ilūkstes novada uzņēmējdarbības konsultante