Dzīvespriecīgā saimniece no Alsungas

Alsungas novadā saimnieko Esmiralda Rungovska – dzīvesprieka pārpilna un strādīga sieviete, kura kopā ar ģimeni izveidojusi divas bioloģiskās zemnieku saimniecības.

Tajās ražo gan pienu, gan gaļu. Tagad top vēl trešā  saimniecība – dēlam. Zemnieku saimniecībās „Gerdas” un „Krastiņi” kopā ir 55 slaucamās govis un 150 gaļas liellopi. Pienu uzpērk akciju sabiedrība „Tukuma piens”. Tiek saražots vidēji ap 10 tonnām mēnesī, un uzņēmums mudina piegādāt vēl vairāk, jo piens ir bioloģisks un labas kvalitātes, kā arī cena laba, kas saimniekus gandarī par sadarbību. Savukārt bullīšus realizē ar SIA „Liellopu izsoļu nams” starpniecību, ar ko saimnieki arī ir apmierināti. Graudus lopbarībai izaudzē pašu saimniecībā, kur kopā ar nomas zemēm tiek apsaimniekoti 400 hektāri.

LLKC Kuldīgas nodaļas Alsungas novada lauku attīstības konsultante Santa Kreičmane:  „Veiksme mīt nevis laikā, vietā vai apstākļos, bet pašā cilvēkā, – šie rakstnieka Rusa vārdi precīzi raksturo mūsu klienti, šī mēneša jubilāri Esmiraldu Rungovsku, vai, kā draugi viņu sauc, Aldu. Alda ir ne tikai daudzbērnu māte, bet arī veiksmīga lauku uzņēmēja. Sākot ar vienu mazu saimniecību, tagad viņa kopā ar vīru Gunāru  un dēlu palīdzību labi tiek galā  ar divām, turklāt bioloģiskajām saimniecībām.  Tātad viņu piena un gaļas lopi netiek baroti ar ķimikāliju piesārņotu barību, un cilvēkiem tiek piedāvāti tīri produkti –  piens un gaļa. Teicams rezultāts. Ko tik Alda nedarīja pirms gadiem 20, audzēja kartupeļus, brauca uz tirgu ar ķiršiem, lasīja mežā ogas. Viņa nekad nav sūdzējusies par grūtībām, un ar paceltu galvu tikusi ar tām galā. Kad Alda satika Gunāru, viņa uzplauka, jo pēc visām iepriekšējām likstām bija atradusi cilvēku, kurš atbalstīja. Alda ir  izpalīdzīga un nekad, ja vērsīsies pēc palīdzības, neteiks „nē”, pat ja pašiem savi darbi darāmi. Tādu cilvēku tagad ir maz. Saimniekiem ir ļoti laba sadarbība ar LLKC ne tikai grāmatvedības pakalpojumu saņemšanā, bet  viņi piedalās arī visos reģionā rīkotajos Valsts Lauku tīkla pasākumos.”

„Viena no saimniecībām ir reģistrēta uz mana, otra – uz vīra vārda, tā vēsturiski noteica situācija,” stāsta Esmiralda. „Deviņdesmitajos gados kopā ar savu pirmo vīru nodibinājām saimniecību, taču viņš saprata, ka es neesmu tā sieviete, ar kuru viņš kopā vēlas novecot. Izšķīrāmies. Bet tā kā viņš nesolīja atbalstu bērnu audzināšanā, panācu, ka saņēmu lielāko daļu no saimniecības, jo vēlējos tajā strādāt un darīt visu iespējamo, lai normāli dzīvotu un izskolotu bērnus. Taču vajadzēja meklēt, kur palikt. Uzzināju, ka te pārdod vienu saimniecību ar cūku kūti. Salidojumā Kazdangā satiku savu jaunības dienu mīlestību, un mūsu starpā „sāka lēkāt dzirksteles”. Izstāstīju savu problēmu, ka esmu ar govīm un „pekelēm” uz ielas, un ātri vien nodomājām, ka jāpamēģina dzīvot un risināt situāciju kopā. Tā jau desmit gadu „mēģinām”, un veiksmīgi.”

Vīrs Gunārs pārrauga zemes kopšanu, ražas novākšanas un fermas smagākos darbus. Saimniecība ir liela, darāmā daudz, tāpēc Esmiralda ir priecīga, ka palīdz dēli – Pēteris ar savu draudzeni Agniju un Matīss ar Anniju. Pēteris pabeidzis Liepājas Universitāti, taču sapratis gan to, ka ar skolotāja algu neizdzīvos, gan to, ka kādam būs jāturpina saimniekošana. Tāpēc šogad iestājies LLU Lauksaimniecības fakultātē. Matīss savukārt izvēlējies kļūt par jūrnieku, taču visu vasaru nostrādājis lauku darbos, un tikai rudenī meklējis prakses vietu uz kuģa.

Ar projektu izstrādi un īstenošanu palīdz LLKC Kuldīgas nodaļa, un saimniece sadarbību vērtē atzinīgi: „Mums regulāri palīdz nodaļas vadītāja Daiga Mellere ar savu komandu, kā arī grāmatvede Anita Kovaļa. Kad aizbrauc uz biroju, jūties gaidīts, ir sagatavota nepieciešamā informācija un sniegti noderīgi padomi, kā saimniekošanu veiksmīgāk turpināt. Tiek organizēti arī interesanti pasākumi, par kuriem esam priecīgi.”

Laimējies arī ar strādniekiem – prasmīgo slaucēju Intu, dzīvnieku kopēju Jāni, uz kuriem var paļauties. Esmiralda saka: „Var jau vienmēr vēlēties sasniegt ko vairāk, bet tas nenozīmē, ka neesmu patiesi priecīga dzīvot tieši šeit. Sievietes darbs uz laukiem ir grūts, pat brutāls, bet esmu to izvēlējusies pati, un negribētu darīt ko citu. Kad govis laižam ganos, kad labība nāk apcirkņos, – tie ir mirkļi, kas uzrunā un bez kuriem nevarētu iztikt. Ja vajag, samainu kleitas, un aizbraucu arī uz balli padancot...”

Esmiralda ir atvērta sadarbībai un labprāt pie sevis uzņem viesus, kuri vēlas iepazīties ar saimniecību, jo ir patiesi gandarīta par to, kas paveikts.

Dace Millere,

LLKC sabiedrisko attiecību speciāliste