“Ērģos” jau spriņģo mazo saimniecību projektā iegādātie jaunlopi

Daudzās mūspuses saimniecībās, tāpat arī Limbažu konsultāciju birojā, pirmie šī gada mēneši aizrit lielā darba slodzē. Tas saistīts gan ar projektu pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu programmā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”,gan ar labojumiem un papildinājumiem, pirmo reizi zemniekiem pretendējot uz atbalstu speciāli mazajām saimniecībām.

Jau esam rakstījuši, ka iespēju startēt uz pieejamiem 15 000 eiro ES lauksaimniecības fonda lauku attīstības finansējumu izmantoja aptuveni pussimts mūsu apkaimes nelielās saimniecības. Lielākā daļa saņēmušas Lauku atbalsta dienesta apstiprinājuma vēstules, un vairāki saimnieki uzsākuši pirmos pirkumus. Daiņa Kreišmaņa saimniecība Limbažu pagasta “Ērģos” ir pirmā, kur gaļas liellopu audzēšanai projekta īstenošanā jau iegādātas 11 Šarolē krustojuma teles. Kad apmeklēju saimniecību, īsti pavasarīgā dienā jaunlopi bija izklīduši aplokā. Uz pagaidu mītnes sienas bija lasāms saraksts ar to vārdiem, tāpat kā LAD izsniegtais, ierāmētais apliecinājums par līdzdalību ES finansētajā programmā. Dainis gan domīgi noteica, ka par lopiem izdotā nauda pagaidām viņa kontā nav ieskaitīta. Taču viņš jau varēja dalīties pieredzē par to, ka Eiropas atbalsts viegli nenāk un cik daudz šķēršļu ceļā uz to nācies pārvarēt.

“Ilgi nebija nekādas ziņas, tāpēc jau atmetu cerību, ka manu projektu apstiprinās. Biju pat samierinājies, ka tas man nebūs lemts. Tomēr janvārī pienāca vēstule no LAD, un bija steidzami jāsāk rīkoties,” viņš stāsta. Jāatzīmē, ka šis ir D. Kreišmaņa pirmais lielākais projekts, jo senāk viņš iesaistījies tikai daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijas programmā. Gaļas liellopu nobarošanā viņam ir pieredze, taču lopu bijis maz. Pirms projekta uzsākšanas viņam saimniecībā spriņģoja daži bullēni un krustojuma telītes. Dainis steidzās ar lopu iegādi, jo abi ar sievu Līgu bija apsvēruši, ka uz pavasara pusi iepirkt teles kļūs arvien grūtāk. Projektā bija paredzēts iegādāties septiņas divgadīgas teles, taču tāda iespēja neradās. Pat pēc atkārtota sludinājuma, mūspusē nepieteicās neviens pārdevējs. “Zināms, ka gaļas lopu audzēšana kļūst arvien populārāka. Paši saimnieki paplašina ganāmpulkus, uz nobarojamiem liellopiem pārorientējas arī daudzi piensaimnieki. Tāpēc man bija jārīkojas nevis kā vajag, bet kā var,”viņš stāsta.

Daiņa Kreišmaņa saimniecībā nobarojamo liellopu ganāmpulkam iegādātas krustojuma teles iedzīvojas kopš 4. februāra. Viņš ir pirmais, kurš mūspusē tūdaļ pēc projekta apstiprināšanas programmā “Uzņēmējdarbības uzsākšana mazo saimniecību attīstības veicināšanai” saskaņā ar iepirkumu jau nopircis teles. Tomēr līdz tam bija jāpārvar šķēršļi, ar kuriem viņš nebija rēķinājies.

“Pieprasījums pēc gaļas lopiem ir tik liels, ka tos vairs nevar brīvi nopirkt. Tā kā piena iepirkuma cenas ilgu laiku pastāv zemākas par pašizmaksu, daudzi saimnieki pārorientējas uz nobarojamiem liellopiem. Ar lielām grūtībām atradām vienu saimniecību Skrundā un otru Vecpiebalgā, kuras piedāvāja jaunlopus. Projektā man bija paredzēts pirkt līdz divus gadus vecas teles, lai tās drīz sāktu atražot ganāmpulku, taču tāda piedāvājuma nebija. Turklāt pārdevēji – saimnieki prasīja vienā pirkumā iegādāties visas, ko viņi bija paredzējuši pārdot. Citādi tāds darījums nebūtu noticis. Par to es nebiju domājis, un manā projektā tas nebija paredzēts,” stāsta Dainis.

Abi saimnieki piedāvāja tikai 7–12 mēnešus vecas teles. Par abām saimniecībām kopā viņš nopirka 13 jaunlopus, t. sk. 11 iekļāva projektā, bet divas iegādājās privāti. Tā vajadzēja rīkoties, lai nebūtu jāmaina LAD apstiprinātā pirkuma summa. “Par to naudu, kas bija ieplānota lopu iegādei, man tagad ir nopirktas vairāk teles. Tādas izmaiņas uzreiz bija jāsaskaņo ar Lauku atbalsta dienestu un jāveic labojumi,” viņš skaidro. Arī prasībām atbilstošai pavadzīmju noformēšanai viņam bija jāveic vairāki neplānoti braucieni, viss jāsaskaņo ar projekta sagatavotāju un konsultantu Aigaru Legzdiņu. Lopu iegādei naudu tēvam palīdzēja nodrošināt bērni. Dainis cer, ka viss būs pareizi izdarīts, un gaida, kad LAD to ieskaitīs viņa kontā. Tagad ganāmpulkā pavisam ir 18 lopiņi. Adoptācijai jaunajā vidē kādu nedēļu visas “jaunkundzes”viņš bija turējis pielāgotā novietnē. Lopiņi ātri pierada un labi iedzīvojās. Tas redzams arī no malas. Tiklīdz saimnieks pagājās uz to pusi, teles cita aiz citas tuvojās, snaikstīja galvas ar saprotamu interesi – tiks tām kāds kārums, vai ne? Tā viņš radina pie miltiem, lai vakarā visus rātni un bez panikas dabūtu naktsmītnē.

Apgrozījuma pieaugums saimniecībā plānots, sākot ar trešo gadu, kad teles būs atnesušās un bullēni nobaroti realizācijai. Ceturtajā projekta gadā jāsasniedz 30% pieaugums. Pirms tam vēl paredzēts iegādāties Šarolē šķirnes bulli. Taču tuvākais pirkums būs barotava ar jumtu un 16 vietām. Tajā varēs ievietot divus rituļus siena, bet īpaši paticis tas, ka jumts ļaus barībai saglabāties sausai arī nokrišņu laikā. Tādu viņi par aptuveni 800 eiro noskatījuši Stendē, un pasūtījums jau izdarīts. Vēl Dainim paredzēts iegādāties zemes apstrādes diskus un zālāju sējmašīnu. Tad visi 15 000 būs iztērēti. Kamēr tik daudz kas vēl priekšā, viņš nesaka ne melns, ne balts. Tomēr ir skaidrs, ka līdzdalība programmā dos saimniecībai plašāku atvēzienu. Teles izaugs par zīdītājgovīm, ganāmpulks izvērtīsies lielāks, bullēnus varēs pārdot izsolei. Tāds nodoms saimniekam bija radies jau agrāk, bet trīs bērnu skološanas laikā saviem spēkiem vien nebija iespējams. Dainis iestājās darbā maizes ceptuvē “Lielezers” un 14 gadus tur strādāja par cepēju.

Mūsu sarunas laikā vecākiem palīgā atbrauc dēls Edgars. Viņš ir ceļu būves inženieris, strādā somu kompānijā, un tagad Edgaram ir atvaļinājums. Meita Dace dzīvo Lielvārdē un “Latvenergo” strādā par ģeoloģi, apkalpojot Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES, bet vecākā – Gita ir vidrižniece un patlaban audzina mazo dēliņu. Vecvecāki spriež, ka, iespējams, mazmeitiņa Elizabete dienās varētu kļūt par lauksaimnieci, jo vasarās ir pirmais palīgs daudzajos darbos un prot arī komandēt. “Mūsu bērni ir izauguši, piedzīvojot lauksaimnieku mokas, tāpēc viņiem nav aicinājuma to visu turpināt. Tomēr viņi ir mūsu lielākā bagātība,” spriež Dainis.

Sētā pievēršu uzmanību jaunajām ābelītēm, kuru aizsardzībai pret stirnām un zaķiem Dace izmantojusi izlietoto lopbarības rituļu tīklu. Tas labi aizsargā gan stumbrus, gan arī zemākos zarus. Līga atceras, ka zem skujām parasti vairojušās peles, turklāt augļu kociņu zarus parasti apskādējušas stirnas. Šoziem no tādām likstām kociņi ir veiksmīgi pasargāti. Namamāte stāsta, ka arī abām meitām ir sadalīti pienākumi vecāku mājā. Gita gādā par siltumnīcu, stāda tomātus, sēj gurķus un audzē, novāc un konservē dārzeņus. Viņasprāt, pavasaris un vasara mājās būs vēl darbīgāka nekā citos gados. Dainis nomās lielāku zemes platību, sēs zālājus, būs jāpaplašina aploki, un nāks klāt vēl daudz citu darbu. LLKC Limbažu konsultāciju biroja vadītājs, kurš šajā projektā ir arī konsultants, domā, ka viss būs labi, jo Kreišmaņi ir atbildīgi cilvēki un neko nedara pa roku galam.

Gunitas Ozoliņas, laikraksts “Auseklis”,

teksts un foto