Gandarījums par uzdrīkstēšanos

Īvandniece Ieva Knupke no zemnieku saimniecības “Paegļi” pagājušogad piedalījās LLKC rīkotajā konkursā “Laukiem būt!” un nominācijā “Lauksaimniecības produkcijas pievienotās vērtības radīšanā“ ieguva otro vietu. Gaļas pārstrāde saimniecībā no vaļasprieka kļuvusi par ienākuma avotu.

Zemnieku saimniecība “Paegļi“ ir maza lauku saimniecība Kurzemes pusē. Mājas tika nopirktas, pateicoties vēlmei saimniekot un dzīvot laukos kopā ar bērniem un pašiem būt noteicējiem par savu darbu. Īvandes pusē ģimene atgriezusies pēc desmit gadu prombūtnes. Paraugs saimniekošanai laukos ir Ievas vecāku ģimene, kuri daudzu gadu garumā iekopuši skaistu lauku saimniecību. Iegādātās saimniecības nelielā zemes platība noteica saimniekošanas nozares izvēli. Ilgi domājuši, ar ko nodarboties. Laukaugu audzēšanai zemes platība par mazu. Doma par gaļas pārstrādi radusies vīram, jo ģimenei garšoja kvalitatīvi gaļas produkti. Desu gatavošana un gaļas kūpināšana ir ģimenes tradīcija. Viņi vēlējās pamēģināt ar to nopelnīt.  Pašu spēkiem uzcēla kūpinātavu un sāka izmēģināt senās receptes. Lai gan gaļas pārstrādes nozarē ir liela konkurence, kūpināta gaļa un desas ir produkti, kurus iedzīvotāji patērē ikdienas uzturā. Vienreiz nopērkot garšīgu produkciju un saprotot, ka tā ir īsta gaļa, cilvēki pērk to atkal un iesaka saviem draugiem. Saņemot atzinīgas atsauksmes par kūpinājumiem, radās drosme iesākto turpināt un īstenot izvirzīto mērķi – piedāvāt klientiem maksimāli dabīgi  pagatavotu svaigu produktu.

Ievai ir pavāra kvalifikācija, iepriekšējā darba pieredze saistīta ar tirdzniecību. Lai papildinātu zināšanas uzņēmējdarbībā un ekonomikā, viņa iesaistījās LLKC Kuldīgas konsultāciju biroja rīkotajās mācības “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai”. Pieteikuma anketā Ieva rakstīja: “Vēlos gūt apliecinājumu, ka mana biznesa ideja būs dzīvotspējīga”.

Uzsākt gaļas pārstrādi kā biznesu iedrošināja LLKC jauniešu mācībās iegūtās zināšanas un uzklausītie veiksmes stāsti. Pašu spēkiem un līdzekļiem, mērķtiecīgi ieguldot konkursā iegūto balvu, tapis Pārtikas un veterinārā dienesta prasībām atbilstošs gaļas pārstrādes cehs. Sakārtoti visi dokumenti, lai produkciju droši varētu pārdot.

Produkcijas ražošanā nodarbināti ģimenes locekļi. Vīra Mārtiņa pienākumos ir gaļas pirmapstrāde, sadale un gatavošana. Ievas pārziņā ir kūpināšana, tirdzniecība un produkcijas piegāde. Receptes izdomā paši, pievienojot dažādas garšvielas, eksperimentējot, līdz atrod īsto garšu. Produkcijas veidi, pēc kuriem mazs pieprasījums, tiek izņemti no piedāvājuma.

Produkcija

Saimniecības piedāvājumā ir gaļas produkti, kas pagatavoti mājas apstākļos. To pagatavošanai netiek izmantoti konservanti un garšas pastiprinātāji. Gaļas izstrādājumi no citiem līdzīgiem produktiem atšķiras ar pagatavošanas veidu, garšas īpašībām, izskatu un smaržu. Ražošanas process ir individuāls katram produkcijas veidam. Pēc gaļas pirmapstrādes un sadalīšanas cūkgaļu marinē trīs dienas, tad desmit stundas kūpina. Gaļu sagatavo divos veidos – marinētu un sālītu pēc klasiskās metodes.

Desu pagatavošanai izmanto cūkgaļu, liellopu gaļu un vistas gaļu. Piedevās bez sāls un pipariem tiek izmantoti kaltēti tomāti, ķiploki, kaltēti zaļumi un žāvētas melnās plūmes. Desas tiek kūpinātas astoņas stundas. Desu izgatavošana bija viens no lielākajiem izaicinājumiem, lai mainītu priekšstatu par sastāvu un saglabātu nemainīgu kvalitāti. Gatavo divu veidu pastētes. Pieprasīti produkti ir kupāti, kūpinātas vistas un šašliks, īpaši vasaras periodā.

Derīguma termiņi

Agrāk katrā lauku sētā rudens pusē tika kauts ruksis, sālīta un kūpināta gaļa, gatavotas desas. Tās bieži vien tika lietotas vairākus mēnešus, pat bez ledusskapjiem un aukstuma kamerām. Piemērojot standarta derīguma termiņus, kūpinātu gaļu var droši lietot desmit dienas, desas – tikai piecas. Mājražošanas uzņēmums pats drīkst noteikt derīguma termiņu produktam, izvērtējot produkta receptūru, ražošanas tehnoloģisko procesu, uzglabāšanas apstākļus un paša pieredzi, bet tikai tad, ja veiktas laboratoriskas analīzes. Analīzes jāveic katram produkta veidam. Uzņēmumam, kurš nesen uzsācis darbību, tās ir lielas izmaksas.

Produkcijas realizācija

Produkcija tiek realizēta apkārtnes tirdziņos un novada svētkos. Atzinīgu pircēju novērtējumu tā guvusi ne vien Hercoga Jēkaba tirgū Kuldīgā, arī Ziemassvētku tirdziņā Rožu laukumā Liepājā un Vecgada gadatirgū Ventspilī. Tirdziņos vislabāk pērk desas.

Pamazām izveidojies savs noteikts klientu loks. Lielākā daļa produkcijas tiek realizēta tiešā tirdzniecībā vai pēc pasūtījuma. Ievai patīk satikties ar klientiem, labas atsauksmes dod prieku un gandarījumu.  Nākotnē ir nodoms kooperēties ar citiem lauku labumu ražotājiem, veidot pārtikas grozu. Prieks un gandarījums par labi paveiktu darbu dod enerģiju darboties turpmāk. Pārliecība, ka dzīve laukos var būt ne tikai dzīvesveids, bet arī bizness, ir novērtēta.

Ievas Knupkes zemnieku saimniecību iedzīvotāji izvirzījuši Kuldīgas novada uzņēmēju un amatnieku gada balvai nominācijā “Debija”: “Šī nominācija dod pārliecību, ka esam vajadzīgi. Palielinoties produkcijas apjomam, nepieciešams iegādāties dzesētavu, kuras iegādei mēģināsim piesaistīt Eiropas fondu finansējumu.”

“Paegļu” saimnieki nākotnē raugās pozitīvi. Ideju saimniecības izaugsmei ir daudz. To īstenošanā piedalās arī piecgadīgais dēls Raitis un trīspadsmitgadīgā meita Marta. Uzņēmība un neatlaidība ir viņu veiksmes pamats.

Ievas Knupkes ieteikumi, uzsākot mājražošanu:

1. Nebaidīties sākt darboties, mēģināt, eksperimentēt un uzklausīt dažādus viedokļus.

2. Pirms sākt, jāiepazīstas ar prasībām un noteikumiem.

3. Kvalitatīvas vietējās izcelsmes izejvielas ir pamats laba produkta ražošanai.

4. Sākt ar mazumiņu, bet domāt par perspektīvu, vērtējot attīstības iespējas.

Inese Blūma,

Kuldīgas nodaļas lauku attīstības konsultante

Foto: Diāna Tāfelberga, no Ilvas Knupkes personīgā arhīva