“Ideju bode” Liepājā vilina ar savu dažādību un auru

Radošā telpa “Ideju bode” Liepājā savu darbību ar smukumlietu veikala atvēršanu uzsāka 2012. gadā. Šobrīd piedāvājumu papildina veselīgas ēdināšanas kafejnīca, kurā maltīti gatavo no vietējiem un ekoloģiskiem produktiem, piedāvā gaišas telpas svinībām un dažādiem pasākumiem.

Šāgada 3. novembrī “Ideju bode” ir atvērusi arī “Mājražojumu tirdziņu” Liepājā. Lai izzinātu, kas tad ir “Ideju bode”, kas ir sociālā uzņēmējdarbība un kāda ir uzņēmējdarbības panākumu atslēga, uz sarunu aicinājām tās īpašnieci un vadītāju Kristu Lapiņu.

– Vai varat īsi raksturot, kas ir “Ideju bode” un kādi ir jūsu darba pamatprincipi?

– “Ideju bode” ir visu manu hobiju, kompetenču, zināšanu, pieredzes un radošo izpausmju apkopojums, kā arī iespēja apgūt jaunas lietas. Viss, kas man pašai interesē, kas man ir svarīgi, to es esmu ieviesusi “Ideju bodē” – popularizēt Latvijā radītas lietas, roku darbu un estētiskas vērtības, kopt gaumes izjūtu, atbalstīt māksliniekus, veicināt veselīga uztura apzināšanos katra cilvēka dzīvē, ēst sezonai un mūsu platuma grādiem atbilstošus pārtikas produktus bez ķīmijas un ģenētiskām modifikācijām, dzīvot radoši un ar atvērtu skatu uz pasauli.

Nebaidos arī no vārda “vecmodīga” uzskatos, ja runa ir par pamatvērtībām, par cieņu, par attieksmi, varbūt esmu naiva, jo sanāk piedzīvot arī vilšanos, kad saprotu, ka ir cilvēki, kuriem vērtību skala nošķobījusies. Jebkuru lietu darot, man svarīga ir atbildības sajūta, izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, ļoti mīlu kārtību, secību, organizētību, tāpēc mazliet pārdzīvoju, ja lielā darba apjoma dēļ kaut kas kavējas vai neizdodas tā, kā biju iedomājusies.

– Kas ir galvenās lietas, lai uzsāktu savu uzņēmējdarbību?

– Godīgi sakot, nezinu, jo, manuprāt, tas ir ļoti individuāli. Ir cilvēki, kuru raksturs atbilst īstām biznesa haizivīm, ir cilvēki, kuri nebaidās riskēt ar lielu naudu vai ir ļoti pragmatiski savos lēmumos, ir tādi, kuriem vienkārši paveicas, un, ja vēl satiek pareizos cilvēkus, tad veidojas lieli uzņēmumi, holdingi, magnāti utt. Es esmu sieviete, kura riskē saprātīgi, tic intuīcijai un tā saucamajai veiksmei. Domāju, ka neesmu tipiska uzņēmēja, lai gan man ir atbilstoša maģistra izglītība. Labi redzu, kā teorija, kuru apguvu salīdzinoši nesen, dzīvē un realitātē mainās, redzu, kā biznesā noteicošās kļūst lietas, par kurām teorijas grāmatās pirms dažiem gadiem neviens nerakstīja.

Es sāku ar lietām, kas man vienkārši patīk, tad es to visu sāku ietērpt mūsu valsts sarežģītajā likumdošanā. Kopā ar grāmatvedi meklēju risinājumus, kā vispār nodefinēt savu saimniecisko darbību, jo mana motivācija ir ideju īstenošana, kas ne vienmēr sakrīt ar šabloniskiem  Latvijas likumiem. Bet mums viss ir izdevies ļoti labi, un iestāžu darbinieki bijuši atsaucīgi.

Domāju, ka noteicošās ir rakstura īpašības, kas ļauj kādam kļūt par uzņēmēju vai ne. Visiem nav jābūt uzņēmējiem, ir jāmāk saprast, kuras īpašības ir liekamas lietā, lai cilvēks īstenotos kā personība, lai dzīve nav nodzīvota nevērtīgi. Ja mērķis ir ātri nopelnīt naudu, tad tas manās acīs ir šaubīgi, jo tikpat ātri to var arī pazaudēt, bet vienmēr jau ir izņēmumi.

Uzskatu, ka arī uzņēmējam ir jābūt ar atbilstošu uzņēmēja talantu. Ja tāds ir, pluss atbilstošas rakstura īpašības, ir teicami priekšnosacījumi, uzsākot savu uzņēmējdarbību.

– Kas ir jūsu panākumu atslēga?

– Smags darbs. Visiem iesaku! Audzina raksturu, pacietību, cieņu pret darbu, pret cilvēkiem, pret priekšniekiem un kolēģiem. Noteikti arī iesaku apgūt praktiskas prasmes. Es, piemēram, pati daudz ko protu, māku izdarīt, un tas man ļoti patīk. Man patīk virzīties uz rezultātu – mazgāt traukus, šūt, adīt, gleznot, krāsot sienas, gatavot, ravēt, stādīt.

Nezinu, vai ir pareizi šobrīd runāt par panākumiem uzņēmējdarbībā, jo daudziem tas asociējas ar miljoniem. “Ideju bode” miljonus nenopelna un pat neapgroza. Man ir vairāk misijas apziņa, tāpēc savu saimniecisko darbību balstu sabiedrībai svarīgu problēmu risināšanā, atbalsta sniegšanā, procesu organizēšanā, vērtību saglabāšanā. Tā ir mana panākumu atslēga, ja redzu, ka esmu varējusi pievērst uzmanību, kaut ko aktualizēt, iepriecināt.

Nobriedušai patērētāju sabiedrībai, kur visu nosaka nauda, to ir grūti pieņemt, tāpēc arī ikdienā saskaros ar neizpratni, neiecietību, ar burkšķošiem rūgumpodiem, bet to visu kompensē gaiši, atvērti, radoši, novērtēt protoši cilvēki, ar kuriem es labprāt arī izvēlos strādāt. Protams, ka naudas jautājums ir ļoti svarīgs, jo ir jāiekasē tik daudz, lai var nosegt izmaksas, tāpēc ir arī savi uzņēmējdarbības knifi, kurus lieku lietā, lai iekasētu vairāk naudas. Un, kas zina, varbūt nonāksim arī līdz miljoniem, jo ideju man netrūkst!

– Esat sociālās uzņēmējdarbības vēstniece Liepājā. Kādi ir šīs uzņēmējdarbības principi un vai tai ir izaugsmes iespējas arī lauku vidē?

– Sociālā uzņēmējdarbība ir normāla uzņēmējdarbība, kuras peļņu īpašnieki nevis ieliek savās kabatās, bet iegulda kādās sociāli nozīmīgās aktivitātēs – vides sakārtošanā un attīstīšanā, kultūrvēsturisku vērtību popularizēšanā, kultūras pasākumu organizēšanā, sociālu jautājumu risināšanā, ekoloģijā, veselīga dzīvesveida popularizēšanā utt.

Šādiem uzņēmējdarbības principiem nav nekādu lokālās piederības ierobežojumu. Domāju, ka risināmu jautājumu ir gan pilsētā, gan lauku teritorijās. Cits jautājums, vai Latvijas laukos var attīstīties pati uzņēmējdarbība, lai būtu šī peļņa. Šobrīd kaut ko uzsākt laukos ir daudz lielāks izaicinājums nekā pilsētā. Vieglāk ir eksportējošajiem vai internetā strādājošiem uzņēmējiem.

Sociālā uzņēmējdarbība var īstenot arī valsts un pašvaldības funkcijas, kuras tā pati nevar nodrošināt, jo īpaši lauku teritorijās.

Radošā telpa “Ideju bode” apvieno sevī dažādas aktivitātes, kas vērstas uz Jaunliepājas kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanu, organizējot dažādas kultūras un izglītojošas aktivitātes. Es nenogurstoši iestājos par labiekārtojuma un viesmīlības infrastruktūras sakārtošanu Liepājā, par estētiskām vērtībām. Tāpat ikdienas darbs balstās veselīga uztura popularizēšanā. Citi teiks, ka vējā izmesti resursi, tomēr es esmu pārliecināta, ka labi darītas lietas atgriežas ar dubultu labumu.

– Novembrī “Ideju bode” ir atvērusī “Mājražojumu tirdziņu” Liepājas tirdzniecības namā “Kurzeme”. Kā radās šī doma un ko tajā ir iespējams iegādāties?

–  Iedvesmojoties no izstādes “Rīga Food”, kur savus ražojumus reklamēja simtiem mājražotāju, – tai skaitā “Ideju bodes” komanda, es iedomājos, ka šāds mājražojumu tirdziņš jāorganizē arī Liepājā. Man jau ir pieredze tirdziņu organizēšanā, tāpēc man tā bija vēl viena jauka pieredze, neliels izaicinājums uzrunāt mājražotājus.

Ieraugot visu to, ko apņēmīgi cilvēki ražo, man kļuva žēl pašai sevi un citus cilvēkus, kas ikdienā nevar iegādāties šādus kvalitatīvus produktus. Es uzskatu, ka būtu jāveido pastāvīga tirdzniecības vieta, kur šādus produktus var iegādāties ikdienā, un valstiskā līmenī jāreklamē un jāpopularizē vietējie mājražotāji, viņu saražotā produkcija arī jāpatērē šeit vai jāeksportē, tad arī nauda paliks Latvijā, labums būs visiem. Tagad mēs importējam kartupeļus no Āfrikas valstīm un cilvēki lielveikalos tos pērk – absurds! 

Mūsu tirdziņā ir iespēja iegādāties fasētus produktus – konditorejas izstrādājumus, ievārījumus, konservējumus, sulas, konfektes, tējas, medu, garšvielas, eko kosmētiku un daudz citu interesantu produktu. Mums nav iespējas paņemt pārdošanā produktus, kam nepieciešama temperatūru ievērošana un dzesēšana, jo tas ir īslaicīgs tirdziņš viena mēneša garumā.

– Kādas ir jūsu turpmākas ieceres?

– Man ir daudz ideju. Tās lielākoties vērstas uz sabiedrības ieguvumiem. Es vairs nevarētu strādāt normēta darba laika iestādē, kur sistēma nosaka, kā man jādara. Labi zinu, kā darbojas sistēma, tāpēc mans izaicinājums ir pierādīt, ka cilvēki var būt brīvi no tās. Jāapzinās, kā sistēma strādā pārtikas nozarē, kā sistēma strādā finanšu pasaulē, kāpēc mums ieved tik daudz nekvalitatīvas pārtikas, kāpēc tik ļoti reklamē medikamentus, kāpēc cilvēki tērē naudu medikamentiem, bet negrib atļauties kvalitatīvu pārtiku, Latvijā audzētu eko pārtiku, lai nebūtu jāslimo. Sistēma strādā, lielai daļai ir iesēts nabadzības sindroms, – domāt, ka man nekas labs nepienākas, ka es neko labu nevaru atļauties, man tak visai ģimenei jāsapērkas vitamīnu ripas, tāpēc labāk apēst lētāko baltmaizi. Manas ieceres saistītas ar dažādu ideju realizēšanu, laiks rādīs, vai tās visas izdosies realizēt.

– Ko jūs novēlētu jaunajiem uzņēmējiem, kuri tikai plāno uzsākt savu darbību?

– Grūti kaut ko novēlēt, jo. kā jau minēju, tas ir ļoti individuāli. Vienam vajag naudu, vienam uzmundrinājumu, citam veiksmi, vēl citam labus draugus. Es noteikti novēlētu nedzīvot ilūzijās, nepieņemt vēlamo par esošo, atzīt arī ne visai patīkamas lietas, lai ātrāk atrastu tām risinājumu. Tai pašā laikā būt drosmīgiem un ne vienmēr klausīties tajā, ko saka citi, jo neviens nekad labāk nezinās, kā tieši un ko tieši esat iedomājies darīt.

Uzskatu, ka ne katra ideja ir jāietērpj biznesa plānā, jo tas var būt gan palīgs, gan ierobežotājs ideju lidojumam un spārnu izplešanai. Biznesa plāni vajadzīgi iestādēm, kurām vajadzīgs visu izteikt ciparos, bet pastāv lietas, ko ciparos izteikt nav iespējams. Pasaule mainās, cilvēki ir gatavi par kaut ko maksāt empātisku jūtu vadīti, cilvēki iepērkas emocionāli un emocijas nav iespējams izteikt ciparos, vai paredzēt, kāds būs pircēju noskaņojums.

Es teiktu, ka ir vairāk jāanalizē tendences, psiholoģiskais noskaņojums pilsētā, valstī, kurā vēlaties uzsākt uzņēmējdarbību. Nav noslēpums, ka statistikas dati nav uzticami un paši par sevi maz ko izsaka. Jādomā, kas pirks produktu vai pakalpojumu, kāpēc pirks. Ja piedāvājumā nebūs pirmās nepieciešamības lietas, tad jau no paša sākuma jādomā, kā veidot ilgtermiņa attiecības ar klientiem. 

Aleksejs Kačanovs,

Liepājas biroja uzņēmējdarbības konsultants, biroja vadītājs

Foto: Krista Lapiņa