Iepazīst kaimiņu saimniekošanas prasmes

LLKC Krāslavas nodaļa sadarbībā ar lauku uzņēmējiem un novadu lauku attīstības konsultantiem organizēja pieredzes apmaiņas braucienu, lai iepazītu dažādas saimniekošanas metodes.

Brauciena dalībnieki devās uz Madonas novada Kalsnavas pagasta zemnieku saimniecību „Rāvijas”, Vestienas pagasta zemnieku saimniecību „Jāņkalni”, Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagasta SIA „Piebalgas ūdensrozes” un Vecpiebalgas pagasta „Upmaļiem”. Pasākuma mērķis bija iepazīstināt lauku uzņēmējus ar dažādām saimniekošanas metodēm, sekmējot saražotās produkcijas dažādošanu un pievienotās vērtības radīšanu, lai palielinātu saimniecību konkurētspēju. Braucienā piedalījās 39 dalībnieki no Krāslavas, Dagdas, Aglonas un Riebiņu novadiem.

Zemnieku saimniecība „Rāvijas”

Zemnieku saimniecība „Rāvijas” atrodas Kalsnavas pagastā. Stādaudzētava ir ģimenes uzņēmums. Te audzē krūmogulājus  un augļu kokus no sēklas līdz stādam. Būtiski, ka stādi iztur Latvijas ziemas klimatiskos apstākļus. Saimniecībā ir redzama augļu koku stādu dažādība: tiek audzētas 20 šķirņu ābeles, 20 šķirņu bumbieres, plūmes, persiki un aprikožu stādi. No ogulājiem ir upenes – 10 šķirnes, ērkšķogas – 10, jāņogas – 10. Tiek audzētas arī vasaras un rudens avenes, kazenes, vīnogu stādi. Pieejami ķiršu stādi: saldie, zemie, potēti uz leišu maza auguma  potcelma. Bumbieru stādi arī tiek potēti uz maza auguma potcelma. Pieejami arī košumkrūmi, ceriņi. Saimniecības pārstāvis Leons Varslavāns izstāstīja par labākajām ābolu, bumbieru, plūmju šķirnēm un augļu koku vainagu veidošanas principiem, un iespējām atjaunot un pareizi veidot pat simtgadīgu ābeļu vainagus. Bija iespēja degustēt dažādas ābolu šķirnes un izjust vienreizējo rudens dārza aromātu. Saimniecība sniedz arī konsultācijas dārzkopībā. Stādi tiek tirgoti sākot ar 1. oktobri.

Zemnieku saimniecība „Jāņkalni”

Tālāk brauciena dalībnieki apmeklēja zemnieku saimniecību „Jāņkalni”, kas atrodas Vestienas pagastā. Ozoliņu dzimtas paaudzēs mantotais  darba tikums un mīlestība pret zemi, teiksmainā Kāla ezera tuvums devis saimniekiem uzņēmību izveidot un attīstīt ģimenes uzņēmumu, kas jau vairākās paaudzēs nodarbojas ar augļu un ogu ražošanu un tirgošanu. Vairumā tiek audzētas vairāku šķirņu krūmmellenes. Māra Ozoliņa pārraudzībā esošajos 20 ha tiek rūpīgi kopti melleņu stādījumi, kas draudzīgi sadzīvo ar zemeņu, aveņu un rabarberu stādījumiem, cidoniju, ābeļu, smiltsērkšķu un bumbieru rindām, arī Latvijas lielāko ogu – ķirbi. Izaudzēto produkciju, kas netiek realizēta sezonas laikā, uzglabā šim nolūkam celtā aukstuma glabātavā vai pārstrādā, sekojot līdzi tirgus prasībām. Šim nolūkam tika īstenots  vērienīgs ELFLA projekts un piesaistītas investīcijas.  Izveidotajā ražošanas cehā tiek gatavoti dažādi ievārījumi un biezeņi, kā arī saldētas mellenes un rabarberi. Saimniecība piedāvā žāvētus augļus un ogas, kas ir viens no vērtīgākajiem vitamīnu un mikroelementu avotiem ziemas periodā. Ļoti pieprasītas ir pašu ražotās sulas, kurām netiek pievienoti konservanti un cukurs. Saimniecība nodarbojas arī ar krūmmelleņu stādu audzēšanu un realizāciju.

SIA „Vecpiebalgas ūdensrozes”

Vecpiebalgas pagastā apmeklējām SIA „Vecpiebalgas ūdensrozes”. Ģimenes uzņēmums dibināts pirms nepilniem diviem gadiem, kad Lāsma un Rihards Bērziņi atgriezās no Rīgas uz dzimto pusi. Par kafejnīcas ēkas izmantošanu tika noslēgts nomas līgums uz pieciem gadiem. Kafejnīcā ēdieni tiek gatavoti atbilstoši latviešu virtuvei. Kafejnīca „Ūdensroze” atrodas Vecpiebalgas tirgus laukumā iepretim luterāņu baznīcai. Uzņēmums sadarbojas ar vietējiem zemniekiem, pārdod „Piebalgas kūpinātavas” produkciju. Kafejnīcas ēdienkartē iekļauti vairāki latviskie ēdieni: cūku ādiņu kraukšķi, kartupeļu pankūkas, plānās pankūkas, aukstā biešu zupa, cepta cūkgaļa, jēra desiņas ar štovētiem kāpostiem, zandarta fileja, lāceņu ievārījums, Piebalgā vākts medus, sēņu mērce, zemeņu zupa ar saldējumu u. t. t. Īpašais ēdiens ir „Ķeņča soļanka”. Brauciena dalībniekiem bija iespēja degustēt vietējos labumus un novērtēt ēdiena un kūpinājumu izcilo garšu.

Piemājas saimniecība „Upmaļi”

Vecpiebalgas pagastā apmeklējām piemājas saimniecību „Upmaļi”, kura nodarbojas ar biškopības produkcijas ražošanu un rūpējas par produkcijas dažādošanu. Saimnieks Aivars Radziņš pastāstīja, ka ar biškopību nodarbojās jau viņa vectēvs, kuram bija 25 bišu saimju liela drava. Kad Aivars bija mazs zēns, dažas vasaras viņš dzīvoja pie vectēva lauku mājā. Gadiem ritot, vectēvs Aivaru aicināja palīgos pie darbiem, kas saistīti ar biškopību. Aivars centās izvairīties, ja neizdevās, tad brīvprātīgi pieteicās griezt medus sviedi vai centās slēpties aiz dūmkannas. Tomēr no dzēlieniem pilnīgi izsprukt nevarēja. Bites dzeļ visiem, kas baidās no tām, dara pāri jeb traucē strādāt. Ar biškopību Aivaram iznāca nodarboties diezgan nejauši. Viņš 1997.gada rudenī saņēma mantojumā trīs saimītes ar veciem stropiem un lielu daudzumu biškopības inventāra. Tieši tajā gadā viņa draugs devās dzīvot no laukiem uz Rīgu un uzdāvināja Aivaram lielu daudzumu ar biškopībai noderīgām lietām. Tad arī tika izlemts nodarboties ar bišu apkopšanu. Pirmajā vasarā bites tika turētas Skujenē pie mājas. Šī vieta bija uz bišu ceļa, un visu laiku uzlidojumā nāca kaimiņu bišu spieti, kurus ķēra un lika mājiņās. Zināšanu bija diezgan nedaudz, nākošo gadu viņš iesāka ar vienpadsmit saimēm, bet pabeidza tikai ar septiņām. Saprata, kā ir jāmācās. Uzzinot, ka Rīgā notiek divgadīgi biškopības kursi, kuros ir arī praktiskā apmācība, Aivars tajos iestājās. Tas bija lielu jaunatklājumu laiks. Piemēram, varēja uzzināt, ka viens cilvēks var apkopt līdz 200 bišu saimēm, ka ir elektroniski instrumenti, lai noteiktu bišu nodomus, ka bišu darbu stimulējošas vielas un citus  brīnumus. Tagad ģimenē medus tiek ēsts katru dienu. Vasarā tiek vākti ziedputekšņi, gatavots medus ar ziedputekšņiem, ievākta bišu maize, audzētas bišu mātes, tiek veiktas iestrādes medus vīna gatavošanā. Pašreiz palīgos iesaistījis savu sievu Ilonu, kura izzina un pielieto arī praktiski apiterapiju – zinātni par bišu produktiem medicīnā. Veselībai der ne tikai medus, bet pat stropa gaiss! Par to ir pārliecināts bitenieks Aivars Radziņš. Viņš savā dravā pavasarī uzcēlis īpašu namiņu, kur var elpot stropa smaržu relaksācijai un guļot klausīties bišu vienmērīgo sanoņu. Katrs, kam darīšana ar bitēm, zina brīnumaino smaržu, kāda uzvēdī, atverot stropu. Smaržu buķetē jūtams propoliss, vasks, medus un ziedputekšņi. Daktere Ilona Radziņa stāsta, ka tas ieteicams astmas, plaušu slimniekiem, sevišķi bērniem. Lai justu dziedniecisko efektu, šāds gaiss jāieelpo vairākas stundas. No praktiķu pieredzes tiek minēti arī gadījumi, kad tas uzlabojis onkoloģisko slimnieku stāvokli. Ilona Radziņa uzsver, ka visi, kas pēc bišu namiņā pavadītajām stundām no tā iznāk, ir atpūtušies, relaksējušies. Daudzi pat iemiegot dziļā miegā. Ar vienu elpošanas seansu, protams, nevar cerēt uz ārstniecisku efektu, bet atbrīvoties no ikdienas stresa gan. Daži drosmīgāki ciemiņi pat palūdzot  bites, kuras tiek saliktas aplī ap sāpošo vietu, liekot tām iedzelt. Tiek veidota arī Bišu taka. Šogad „Upmaļos” ir ap 140 bišu saimēm. Produkcija tiek realizēta veikalos, draugiem, tūristiem un kundēm. Saimnieki priecājas arī par katru jaunu klientu. Mācību vizītes noslēgumā biškopis Aivars Radziņš vēlēja mums: „Sākt dienu ar medus karoti vienu!”

Pieredzes apmaiņas brauciens, bija lietderīgs un motivējošs, spilgtiem iespaidiem un idejām bagāts. Pasākuma darba kārtībā bija iekļauti dažādi uzņēmējdarbības piemēri, līdz ar to brauciena dalībnieki guva jaunas, radošas idejas biznesa attīstībai un dažādošanai.

 Terēze Brazeviča,

LLKC Krāslavas nodaļas uzņēmējdarbības konsultante