Iepazīstot aizraujošo Pāvilostas novadu

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Liepājas un Saldus lauku attīstības konsultantu tikšanās notika 26. augustā pārsteidzošajā un ļoti interesantajā Pāvilostas novadā, kas atrodas Latvijas dienvidrietumos, Kurzemes reģionā, Baltijas jūras krastā. Novada atrašanās vieta nosaka tā vēsturi, kurā ikdienas ritējums nav iedomājams bez zvejniecības un jūras.

Ekspozīcijā „Kurzemes zvejnieku sēta”

Mūsu pirmā pieturvieta ir Vērgales pagasta Saraiķi, kur viesojamies 2013. gada septembrī izveidotajā ekspozīcijā „Kurzemes zvejnieku sēta. Mūs sirsnīgi uzņem brīvdienu mājas „Zariņi” īpašniece Ilma Ruduša, kura ekspozīciju izveidojusi ar sava vīra Ignata un citu līdzcilvēku atbalstu.

Ekspozīcija izveidota Ilmas dzimtajās mājās, kur pirmais vēstures liecinieks ir saimnieces tēva Ernesta Rača taisītā zvejas laiva, kura brīnumainā kārtā ir paglābusies no sadedzināšanas un ilgus gadus, smilšu ieskauta, gulējusi jūras kāpās.

Tālāk Ilma mūs aicina uz tēva būvēto šķūni. Saimniece atzīst, ka, atgriežoties dzimtajās mājās un ieejot šķūnī, pat roka nepaceltos izjaukt vēl tēva ieviesto kārtību, kur griestus rotā laivas milzīgā bura, turpat redzami tēva izkārtie tīkli, lielāki un mazāki grozi, kā arī atrodami citi zvejniekam noderīgi rīki. Ekspozīciju pārdomāti papildina arī ar zvejniecību nesaistīti instrumenti, jo, tāpat kā tagad, arī agrāk ikvienas saimniecības ikdiena nebija iedomājama bez lauksaimniecības, galdniecības un citu darbu veikšanas. Ilma stāsta, ka, sākot veidot kolhozus, jūras krasts tika pasludināts par slēgto zonu un tika liegta iespēja iet jūrā. Tas bija viens no viņas ģimenes izšķiršanās brīžiem – palikt dzimtajā vietā pie jūras vai arī pārcelties uz Nīcas pusi.

Katrai lietai, kas atrodas ekspozīcijā, Ilma ar savu stāstījumu piešķir vērtību, kas nav ne aprakstāma, ne atstāstāma – tā katram pašam ir jāizjūt klātienē. Tā ir iespēja atgriezties senākā vai ne tik senā pagātnē un ar aizrautību iejusties tā brīža notikumos. Pilnībā jāpiekrīt Ilmas teiktajam: „Mēs daudz ko zaudējam, ja neinteresējamies par vēsturi!”.

Akmeņraga bāka

Tālāk dodamies uz vienu no augstākajām vietām Pāvilostas novadā – senatnīgo sarkano Akmeņraga bāku, kuras augstums ir 35 metri, un tikai drosmīgajiem, kas ir izturējuši 126 pakāpienus pa vītņveida kāpnēm, paveras apbrīnojami skaists skats uz jūru un apkārtnes mežiem.

Akmeņraga bāka celta 1885. gadā. Būvmateriāli bākas būvēšanai tika pievesti pa jūru no Liepājas, pie Akmeņraga pārkrauti uz sekli peldošiem pontoniem un ar tiem nogādāti uz jūrā izbūvētiem steķiem. Tornis atjaunots 1921. gadā. Bākas izstarotā gaisma redzama 18 jūras jūdzes tālu, un tās darbība pārējo Latvijas bāku vidū izceļas ar savu atrašanos kuģošanai vienā no bīstamākajām vietām visā Baltijas jūras piekrastē. Tās gaisma atzīmē akmeņainu, apmēram divas jūras jūdzes jeb 3,7 km garu sēkli, kurš iesniedzas jūrā ziemeļrietumu virzienā.

Tepat ir iespējams arī iepazīties ar bākas uzraudzes Tatjanas Vešņakovas pašaizliedzīgi izveidoto unikālo kolekciju, kur vienkopus ir iespējams apskatīt jūras izskalotās vērtības – ūdens izsmalcināti nopulētus akmeņus, koka un stikla gabaliņus, gadsimtiem senas fosilijas, kā arī jūras pērli – dzintaru.

Viesu nams „Āķagals”

Ciemošanos Pāvilostas novadā noslēdzam ar viesu nama „Āķagals” apmeklējumu, kur mūs sagaida un ar piedāvātajām iespējām iepazīstina Edgars Eduards Kristapsons. Edgars ir aktīvs jaunietis, kurš šobrīd mācās Rīgā un brīvajos brīžos palīdz vecākiem, gan aktīvi iesaistoties viesnīcas darbības nodrošināšanā, gan zvejojot un piedāvājot iespēju iepazīties ar zivju kūpināšanas niansēm.

Viņš ir viens no tiem jauniešiem, kas 2012. gadā Pāvilostā izgāja apmācību Valsts Zivsaimniecības sadarbības tīkla pasākuma „Atbalsts jauniešiem zvejniecības tradīciju apguves un uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros un konkursā ieguva pirmo vietu par ideju, kas saistīta ar zivju pārstrādi – Pāvilostas nēģi.

Viesu nams „Āķagals” 2005. gadā celts uz vēsturiskiem pamatiem, pilnībā pārbūvējot kādreizējo tīklu māju, kurā vecie zvejnieki laboja savus tīklus. Šobrīd tas ir mūsdienīgs viesu nams ar plašām iespējām, t. sk. ir īstenots biedrībā „Liepājas rajona partnerība” iesniegtais projekts „Zivju kūpināšanas infrastruktūras izveide un zivju kūpināšanas tradīciju attīstība pie viesu nama „Āķagals””, izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalstu. Projekta īstenošanas rezultātā ir uzcelta kūpinātava, kas sniedz iespēju baudīt kārtīgi nokūpinātas zeltītas reņģes, butes un nēģus.

Vieta, kurp gribas atgriezties

Pirms došanās projām, izmantojam iespēju vēlreiz aiziet līdz jūrai un izbaudīt šo fantastisko dabas spēku, kas sajūsmina un iedvesmo. Nepārprotami neatņemama Pāvilostas apmeklējuma daļa ir Ivetas un Jāņa Pētermaņu Zvejnieku saimniecības „Kaijas” zivju veikala apmeklējums, kur ir iespējams iegādāties svaigi kūpinātu zivju produkciju un svaigas zivis.

Sirsnīgi pateicāmies mūsu kolēģim Andim Cielavam (Pāvilostas novada lauku attīstības konsultantam) par uzņemšanu un devāmies mājup, līdzi sev paņemot atziņu, ka te noteikti jāatgriežas, jo vēl tik daudz nav iepazīts un apskatīts.

Uz tikšanos Liepājas pusē, uz tikšanos Pāvilostas novadā!

„Pāvilostas novadā kā dzintara krellēs savērts vietējo iedzīvotāju darbs, prieks, spēks un spīts, lai padarītu šo Kurzemes novadu par vietu, kurā vienmēr gribas atgriezties!”

(Uldis Kristapsons, Pāvilostas novada priekšsēdētājs)

Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas nodaļas uzņēmējdarbības konsultants

Foto: Anita Bērziņa, LLKC Liepājas un Saldus nodaļas vadītāja