Ja pakrīti, celies un ej tālāk

“Durbes novadā kopumā ir uzņēmīgi cilvēki,” atzīst Aiva Kasparoviča, LLKC Liepājas biroja uzņēmējdarbības konsultante un Durbes novada lauku attīstības konsultante, iepazīstinot ar zemnieku saimniecības “Oliņi” īpašniekiem – Žīguru ģimeni. Ģimenes uzņēmumā saimnieko Ingus un Kristīne Žīguri, audzinot savas tradīcijas turpinātājus – divus dēlus. Viņu saimniecība izvietojusies “Oliņos”, Tadaiķu pagastā, Durbes novadā, kur 1968. gadā sovhoza dārzniecībai tika uzceltas 10 siltumnīcas un kantora ēka.

– Kāds bija jūsu saimniekošanas pats iesākums?

Ingus: –  Mani vecvecāki un vecāki bija zemnieki. Tēvs Ēriks pagājušā gadsimta 90-tajos gados bija viens no lielākajiem kāpostu un puķkāpostu audzētājiem Latvijā. Pārņēmu šo stafeti, tikai citā jomā. 2011. gadā mums bija tikai viens zemeņu lauks un divas siltumnīcas ar gurķiem. Visu darījām paši – paši ravējām, paši novācām ražu. Dēls Jēkabs tikko bija iemācījies staigāt, kad jau sāka palīdzēt ražas vākšanā.

Sākām ar mazumiņu, lai redzētu – vai lieta ies. Tā kā viss izdevās veiksmīgi, sākām attīstīt darbību, un 2016. gadā oficiāli izveidojām saimniecību.

“Oliņu” pamatprodukts ir gurķi – tos audzējam lielās platībās un pēc tam pārstrādājam. Gurķis arī prasa vislielāko darbu. Audzējam arī tomātus, papriku, zemenes, avenes, ķiplokus, dažādus zaļumus. Zemeņu audzēšana mums vairāk ir kā sirdslieta. Kopumā apsaimniekojam deviņas 500 kvadrātmetru siltumnīcas, no kurām četras ir apkurināmas. Plānojam apdzīvot arī desmito. Trīs siltumnīcas ar kopējo platību 1500 kvadrātmetru atvēlētas tomātiem. 2500 kvadrātmetri saimniecībā ir gurķiem, 500 kvadrātmetru siltumnīca ar zemenēm. Un vēl viena – stādiem.

Ar programmas LEADER atbalstu 2019. gadā tapa dārzeņu pārstrādes cehs. Marinējam gurķus, bietes, skābējam un štovējam kāpostus un darām daudz ko citu. Esam arī “Novada Garšas” katalogā un pievienojāmies Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmai “Zaļā karotīte”. Tas nodrošina stabilāku konkurētspēju tirgū un apstiprina mūsu produkta kvalitāti. Pēdējā laikā pircēji arvien vairāk pievērš uzmanību veselīgākiem produktiem, par kuriem viņi ir gatavi arī attiecīgi maksāt. Tagad mums ir ideāls modelis: paši audzējam, ražojam un tirgojam!

Vēl saimniecībā realizēts Mazo lauksaimnieku atbalsta projekts – sakārtota katlu māja, lai daļu no siltumnīcām varētu apkurināt un ražu iegūt iespējami agrāk.

Kristīne: – Mūsu bērnībā vasarās esam strādājuši, visu skolai paši sapelnījām. Mūsdienās bērnus vecāki vairāk palutina.

Nāku no Latvijas kuplākās ģimenes – esam ģimenē piecpadsmit   bērni. Kaut mammai tagad ir 75 gadi, bet joprojām enerģiski darbojas bioloģiskajā saimniecībā. Mans rūdījums ir no mammas. Man bija 20 gadu pieredze tirdzniecībā, vadīju veikalu, kārtoju dokumentāciju. Man palīdzēja arī pieredzes apmaiņas braucieni, zināšanas deva kursi, ko rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Mums labi ir tas, ka esam divi. Sieva visvairāk sapratīs vīru, ja abi ir savā lietā iekšā. Un, kad esam apritē, veidojas kontakti, atbalsts, un viss notiek.

– Kuriem produktiem ir piešķirta “Zaļās karotītes” zīme?

Ingus: – Skābiem kāpostiem, marinētām bietēm, mazsālītiem gurķiem  –  tas ir kvalitatīva produkta atzinums un garants. Mēs nelietojam konservantus, tāpēc produkcijai termiņš ir īss un attiecīgi augstāka cena.

Kristīne: – Marinētie gurķīši ir pēc manas mammas īpašās receptes un ar vīra uzlabojumu (smejas).

Ingus: – Daudz dažādus padomus, kā audzēt un pārstrādāt produkciju, deva iepriekšējais šī īpašuma saimnieks Gunārs Lērums. Skābēti kāposti ir pēc viņa receptes. Gunārs Lērums   pamācīja, kā pareizi skābēt kāpostus. Cits recepti neizpaustu, bet viņš pastāstīja, kā būtu garšīgāk.

– Kur var iegādāties jūsu produkciju ?

Ingus: – Liepājā z/s “Oliņi” stendā tirdzniecības centrā “Baata”, veikalā “Aija” un z/s “Oliņi” tirdzniecības vietā Pētertirgus skārņos. SIA “Zālītes A” Liepājā un Grobiņā. Durbē veikaliņā “Lindale”, Lieģu veikalā “Kristaps”, “top!” veikalu tīklā, “Lāčos”, SIA “Otaņķu gardumi”. Daļa produkcijas nonāk Rīgas vairumbāzēs.

Kristīne: – Sestdienās braucam uz  Saldus tirgu, arī tur produkciju ir iecienījuši, raksta mums un gaida. Tas ir mūsu lielākais gandarījums, ka novērtē. Tas dod stimulu iet un darīt! Bet ne jau vienmēr iet tik spīdoši, bet mēs no kļūdām mācāmies.

– Kā jūs atpūšaties?

Kristīne: – Strādājam ļoti daudz. Mums nav sestdienu un svētdienu. Tādā ritenī ir dzīve, īpaši, kad jāsagatavojas sestdienas tirgum, tad vienos naktī ieejam gulēt un piecos no rīta jau jāceļas. Piektdienas ir tās trakākās. Svētdienas rīti ir vienīgie, kad varam izgulēties. Jau sestdienas vakarā izslēdzam telefonu. Pa dienu visa kā ir daudz, vajag atpūtināt prātu un restartēties. Laimīgākie brīži ir tad, kad varam būt visi kopā.

– Kā varat raksturot savu darba komandu?

Kristīne: – Ingus ir stingrs un prasīgs. Nelaidīs tālāk produkciju, ja nebūs nogaršojis. Viņam galvenais ir kvalitāte. Ja nav, tad nav! Visam jābūt pēc receptes. Ingum ļoti patīk uzņemt ciemiņus, visi zina, ka te varēs garšīgi paēst.  

Ingus: – Man nevajag par zemu cenu sliktu kvalitāti! Nevaru ciest, ja tirgo štruntus. Tāpēc es negribu, ka manā stendā uz letes stāvētu brāķēti, bojāti gurķi. Man ir svarīgi, lai pircēji atgriežas. Prieks, ka mums jau ir izveidojies savs klientu loks.

Kristīne: – Dēlam Jēkabam ir astoņi gadi, viņš jau grib palīdzēt dažādos darbos. Piecpadsmitgadīgajam Kristeram patīk pļaut zāli opja saimniecībā. Savukārt meita Sintija dzīvo Kanādā, nodarbojas ar laikmetīgo dejas mākslu, un nu jau mums ir arī mazbērniņš.

Mums ir deviņi algoti darbinieki. Ar NVA projekta palīdzību  saimniecībā esam izveidojuši divas subsidētās darba vietas. Drīzumā ņemsim vēl kādu sezonas strādnieku siltumnīcā. Mums ir palaimējies ar kolektīvu. To, kurš strādā, mēs novērtējam un cenšamies papildus motivēt.

– Kas ir jūsu sadarbības partneri?

Ingus: – Labs atbalsts projektu realizēšanai ir valsts attīstības finanšu institūcijā ALTUM, arī Aiva Kasparoviča, LLKC Liepājas biroja uzņēmējdarbības konsultante un Durbes novada lauku attīstības konsultante, vienmēr dalās ar savām zināšanām.

Kristīne: – Man palīdzēja arī pieredzes apmaiņas braucieni, zināšanas deva kursi, ko rīko Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs.

Lai nodrošinātu sortimentu un saimniecības darbību, mēs labprāt sadarbojamies ar vietējiem audzētājiem, uzpērkam sīkzaļumus, ābolus un citus kultūraugus. Vēl sadarbojamies ar SIA “Baltic Agro”, MULTIPACK, z/s “Melnalkšņi”, “Pakella”, “AM Ozoli”, “Mārupes sēklas”, “Plēve LV” u. c.

– Kādas atziņas jums nesis covidlaiks ? Vai šoziem bija mazāk darba?

Ingus: – Kā tad! Viss sākās tieši ziemā, kad izlēmām pievērsties kulinārijai, gatavot dažādus fasētos salātus. Tā lieta aizgāja! Šobrīd “siļke kažokā” ir visiecienītākie salāti. Vēl ražojam rasolu, gaļas salātus, nu jau sortiments mērāms padsmitos veidu. Salātus gatavojam no māju olām un lielākoties no mūsu audzētās un pārstrādātās produkcijas.

– Vai ir, kas darbā sarūgtina?

Ingus: – Jā! Kad man tirgū blakus pa lēto tirgo poļu zemenes, uzdodot par Latvijas. To PVD vajadzētu stingrāk kontrolēt. Lai paņem analīzes no stenda, kur tirgo un no saimniecības… esmu tik dusmīgs uz šo krāpniecību, ka pats esmu gatavs samaksāt par analīzēm! Ja tirgo poļu, tad tā arī vajag norādīt, ka poļu!

– Kādi ir tuvākie nākotnes izaicinājumi?

Ingus: – Vēl ļoti daudz ir jāiegulda. Diemžēl nav man rados tēvocis miljonārs (nosmej). Bet plāni man ir kā Napoleonam! Lūk, iegādājos augsnes mērītāju, lai uzreiz būtu viss skaidrs – tas nosaka pH līmeni, mitrumu, barības vielu daudzumu, vai augsne ir par skābu vai par sārmainu. Tas ir svarīgi labas ražas iegūšanai.    

Šogad pirmo gadu izmēģinām audzēt zemenes uz salmu ķīpām, ražos visu sezonu, vēl redzēs, kā mums te ies…Vēl jāmodernizē siltumnīcas, jāiegādājas izbraukumu busiņš, jāuzkopj apkārtne, lai var izvērst arī tūristu apmeklējumus. Ar katru gadu attīstāmies. Esam salīdzinoši jauns uzņēmums, kas pārstrādes ražošanu ir sācis nesen, tad mūsu lielākais izaicinājums ir kļūt atpazīstamiem Latvijas tirgū.

– Kā par jums var uzzināt vairāk?

Ingus: – Par jaunumiem var uzzināt, sekojot feisbuka kontā – z/s “Oliņi”, un drīz taps arī mūsu mājaslapa.

– Ko jūs ieteiktu jaunajiem lauku uzņēmējiem?

Kristīne: – Jābūt mazliet trakam (nosmej). Uzreiz jau nekas tāds liels nenotiks, vajag pamazītiņām...

Ingus: – Nevajag raustīties, ja ir mērķis, jāiet tik uz priekšu! Klāt neviens neko nenesīs. Saimniecības moto – “Ja pakrīti, celies un ej tālāk!”

Sanita Dejus, Durbes novada sabiedrisko attiecību speciāliste, sadarbībā ar LLKC Liepājas biroju

Zemnieku saimniecība “Oliņi”
Saimnieki: Ingus un Kristīne Žīguri.
Atrodas: Durbes novada Tadaiķu pagastā.
Pamatnodarbošanās: gurķu, tomātu, zemeņu audzēšana un dārzeņu pārstrāde, nedaudz kulinārija (dažāda veida salāti).
Apsaimniekojamā teritorija: vairāk nekā 4 hektāri.
Iecienītākās šķirnes: gurķiem – Mirabella, Merengue F1, Balkan F1, SV4097CV F1 u. c., tomātiem – Bruklina, Aveņu, Plūmju, Vērša sirdis, ķirštomāti, Honey Moon, Cassarosa F1 u. c.

Sanita Dejus,
Durbes novada sabiedrisko attiecību speciāliste
sadarbībā ar LLKC Liepājas biroju

Foto: no Žīguru ģimenes arhīva