Jaunieši dodas tikties ar Valmieras novada uzņēmējiem

Pieredzes apmaiņas braucieni ir laba tradīcija, kuru īstenojam gadu no gada. Šogad gan bija jāapbruņojas ar pacietību, jāsagaida valstī noteiktās “mājsēdes” beigas, un tad tie dalībnieki, kuri bijuši apzinīgi un ir izpildījuši tikšanās noteikumus, varēja doties kopējā braucienā.

Nereti ir tā, ka mēs esam ļoti labi informēti par to, kas notiek citos Latvijas reģionos, bet vietējos uzņēmējus neesam iepazinuši. Lai to labotu, nolemjam doties tikai pie jaunizveidotā Valmieras novada uzņēmējiem. Izvēlamies tos, kuri ne tikai ir veiksmīgi, bet arī iesaistījušies mūsu biroju pasākumos. Pirmo apmeklējam Brenguļu pagasta SIA “ Zarupi”, kuru izveidoto zīmolu “ Granberry” daudzi atpazīst, jo ir redzējuši viņu ražotās sukādes ne tikai tirdziņos, bet arī veikalu plauktos. Uzņēmuma, kura īpašnieki ir Kiļupu ģimene, mūžs nemaz nav tik ilgs – seši gadi. Uzņēmuma galvenā persona – īpašniece   Lāsma Kiļupe – mūs sagaida, tērpusies “ Novada Garšas” priekšautā. Viņa stāsta, ka šo gadu laikā paveikts ļoti daudz, iestādīti 8 ha cidoniju, tiek audzēti arī ķirbji un rabarberi. No saražotā top gardas sukādes, arī sulas un sīrupi. Un galvenais, piesaistot, gan pašu, gan projektu līdzekļus (MLA, LEADER+), ir tapusi moderna ražotne, kuras pēdējais lepnums ir tuneļa žāvētava, kurā vienlaikus var izžāvēt līdz 250 kg dažādu augļu un ogu sukādes. Ne mazums vērības tiek veltīta produkcijas daudzveidībai un vizuālajam izskatam, tāpēc top dažādi produkti, to asorti, arī sukādes ar šokolādi un šokolādes ar sukādēm.

Nākamais mūsu apmeklējuma mērķis ir mājražošanas uzņēmums “Uz kūko”, kuru pēc dalības mācībās un ideju konkursā  “Laukiem būt” 2019. gadā Rencēnu pagastā izveidoja Anete Ādamsone. To, ka Anetei  darītais patiesi patīk un padodas, varam redzēt uzreiz. Mums par lielu prieku tiekam ne tikai pie pieredzes stāstījuma par mājražošanu, dalību “Laukiem būt!” konkursā un pieredzi LEADER+ projekta realizācijā, bet tiekam arī pie Anetes cepto kūku un cepumu degustācijas. Tā kā tuvojas Ziemassvētku laiks, viņa ir arī padomājusi par glīti noformētām kārumu dāvaniņām, kurās blakus saviem ražojumiem ir ielikusi arī kaimiņu darinājumus. Īpaši simpātiska šķiet kastīte, kurā Anete ir ielikusi no pašas gatavotas mīklas izceptas piparkūku mājiņas sagataves un recepti glazūras pagatavošanai, tāpat arī konditorejas maisiņu. “Uz kūko” saimniece ir arī tuvākā un tālākā apkārtnē populāra ar savām meistarklasēm zefīra gatavošanā un makarūnu cepšanā, bet šīm aktivitātēm patlaban ir pauze, tāpat kā daudzām lietām. Jauniešu saruna ar Aneti izvēršas abpusēji ideju un padomu pilna.

Turpat blakus, Jeru pagastā, atrodas “Oleru muiža”, kurā nu jau vairāk nekā 30 gadus saimnieko Kārlis un Ieva Zemīši. Daudziem viņi ir zināmi ar “Oleru muižas” atjaunošanas un tās dārza izveidošanas stāstu. Dodamies pie viņiem. Vienā no muižas ēkām Kārlim izveidota galdniecība “Zaļās pēdas”, kas veiksmīgi darbojas ne tikai muižas atjaunošanas darbā, bet arī veic pasūtījumus mēbeļu restaurācijā un jaunu izgatavošanā. Tomēr mūsu galvenā interese ir par muižas “dzīvi”, uzzinām par piesaistītiem projektiem, lai pēc ugunsgrēka, kurš notika pirms divdesmit gadiem, kad praktiski pilnībā muiža nodega, to atjaunotu. Ir izveidota biedrība “Oleru muiža”, kas rūpējas par muižas atjaunošanu un tās saimniecisko darbību. Tā gan līdz šim nav bijusi ļoti plaša, notika salona tipa klasiskās mūzikas koncerti un dažādi kultūras pasākumi. Pirms diviem gadiem tika pieņemts lēmums sākt uzņemt ekskursantus un arī daļu muižas izveidot kā viesu māju. Pandēmija šos plānus sabremzēja, bet nevar teikt, ka apstādināja. Visi darbi muižas atjaunošanā un apsaimniekošanā tiek veikti lēnam un pamatīgi, jo “Oleru muiža” ir arī kultūras piemineklis, un šis statuss uzliek daudz pienākumu. Tikmēr saimnieki kā mākslinieki un patiesi kultūras cilvēki  pacietīgi iet uz mērķi – muižas pilnīgu atjaunošanu. 

Pienācis laiks doties uz Skaņkalnes pagasta “Vačiem”, kur saimnieko divi jauni cilvēki – Ēriks Pudniks un Danija Linde, kuri šeit ieradušies no Rīgas un izveidojuši nu jau pazīstamu uzņēmumu “Ēdiendaris”.  Informācijā par sevi viņi raksta: “ Mēs parūpēsimies, lai Jūsu pasākumos, konferencēs vai vienkārši vakariņās, būtu garšīgs ēdiens jebkurai gaumei. “Ēdiendaris” paralēli šim projektam arī atjauno senu lauku māju Mazsalacas novadā, kura pārtaps par burvīgu, lauku idilles viesu māju.” Viņi ir piedalījušies arī šīs vasaras “Novada Garšas” pasākumos, rīkojot branču savā kafejnīcā “Būda”, kas atrodas Mazsalacā. Tāpat tuvākās apkārtnes iedzīvotāji gaida arī “Ēdiendara” izbraukumus, kuros viņi tirgo savus burgerus. Izmantojam iespēju, viesojoties pie labiem pavāriem, nobaudīt viņu sarūpētu ēdienu. Tas ir vienkāršs, bet ar piedevām, kas to padara atšķirīgu no pierastā. Uzzinām arī, ka “Ēdiendarim” top kafejnīca Mazsalacā, vietā, kur vasarā darbojās terase “Būda”. Ja viss notiks kā plānots, tad jau janvārī tā tiks atvērta apmeklētājiem. Uzzinām, ka savai attīstībai Ēriks un Danija nav sadūšojušies piesaistīt projektu finansējumu, bet pēc sarunas ar mums  paliek pārdomās. Īpaši nozīmīgs šis apmeklējums bija tiem jauniešiem, kuri arī plāno attīstīt ēdināšanas pakalpojumu. Bet pārējiem tas ir vēstījums – nebaidīties uzsākt jaunas lietas un paļauties uz sevi un savām spējām.

Pasākums notika VLT aktivitātes „Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai” ietvaros, to realizēja apvienotā Valkas un Valmieras konsultāciju biroju komanda.

Valda Empele,
LLKC Valkas biroja uzņēmējdarbības konsultante

Valdas Empeles un Ingas Ozoliņas foto