Jēkabpils novadā tiekas jaunie uzņēmēji

Jūnijā notika kārtējā Jēkabpils novada jauno uzņēmēju tikšanās ar novada vadību. Novada izpilddirektors Jānis Subatiņš informēja par jaunumiem un paveikto kopš iepriekšējās diskusijas.

Iepriekšējā tikšanās reizē diskusiju aktuālākais jautājums bija ceļu stāvoklis. Tagad jaunieši uzzināja, ka šobrīd top projekts par septiņiem publiskajiem interneta pieslēguma punktiem un WI FI vietām novadā, kā arī notiek pārrobežu projekta īstenošana, kā arī ir citi jaunumi. Kā vieslektore šoreiz uzstājās Zemgales plānošanas reģiona ES struktūrfondu informācijas centra konsultante Natālija Gerasimova, kura pastāstīja, kā orientēties Eiropas struktūrfondos un kā izmantot finanšu avotu meklētāju.

Tālāk sekoja pieredzes apmaiņas brauciens pa Ābeļu pagasta teritoriju, lai iepazītos ar citiem gados jauniem novada uzņēmējiem.

Pirmais pieturas punkts bija graudkopības saimniecības z/s „Laši” un  SIA „Zīles JA”. SIA īpašnieks Jānis Akmens izrādīja gan „Lašos” izvietoto tehnikas parku, gan iepazīstināja ar abu saimniecību attīstības vēsturi. Saimniekošanas pirmsākumi meklējami 1993. gadā, jo zemnieku saimniecība pieder tēvam – Artūram Akmenim, bet SIA Jānis nodibināja 2009. gadā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē iegūstot agronoma diplomu ar specializāciju lauksaimniecības uzņēmējdarbībā. Kopā ar tēvu tiek apsaimniekoti 800 ha, no kuriem 45% ir īpašumā. Zeme atrodas Ābeļu un Salas pagastos, tālākais lauks – tikai 15 km attālumā. Saimniecībās audzē kviešus, rapsi, kukurūzu un šogad arī pupas. Kukurūza glabājas plēves tuneļos, un to iegādājas tuvākas un tālākas apkārtnes lopkopības saimniecības. Graudu kalti paši sev nebūvē , jo ir kooperatīva „Kuziks” biedri un izmanto kooperatīva kalti. Kopā tiek algoti pieci traktoristi, grāmatvedis un  agronoms. Tā kā Artūra vārds bijušā Jēkabpils rajona lauksaimniekiem nav svešs gan saistībā ar rajona lauksaimnieku apvienību, gan Zemnieku saeimu, gan ar organizētajām lauku dienām, pilnīgi saprotams, ka saimniecībās tiek realizēti arī projekti. Lielākoties visi saistīti ar tehnikas iegādi, bet pēdējais īstenotais – liels daudzfunkcionāls angārs, kuru jūlijā varēs aplūkot novada pagastu skates komisija.

Nākamā saimniecība – SIA „Kapačmuiža”. Īpašnieks Jānis Kapačs saimniekošanu sāka 2006. gadā, kad iegādājās vecās, pirms apmēram 100 gadiem celtās, „Rubuļu” mājas. Domājot par saimniekošanas virzienu, lopkopībai un graudkopībai zemes bija par maz, tāpēc izlēmis pievērsties augļkopībai, ar kuru jau bērnībā esot „saslimdinājis” vectēvs Alfrēds, un viņa padoms vēl joprojām tiek ņemts vērā. Esošās saimniecības ēkas nācās nojaukt un dzīvojamo māju rekonstruēt. SIA „Kapačmuiža” attīstīšana esot interesants un izaicinājumiem bagāts process. Jānis mācoties gan no savām kļūdām, gan no dabas uzliktajiem pārbaudījumiem. Iestādīto augļu dārzu pirms diviem gadiem nepareizi izvēlēta žoga materiāla dēļ nopostīja zaķi, jo dziļais sniegs žogu nogāza. Nācās kociņus pārpotēt un visu sākt no jauna. Pēc tam vajadzēja domāt, kā tikt galā ar augsto gruntsūdens līmeni, līdz Jānis ķēries klāt meliorācijas projektam. Startējis arī jauno lauksaimnieku projektā, bet tagad LLKC piedalās Lauku attīstības veicināšanas programmā jauniešiem. Vecās mājas vietā jau uzcelta jauna, bet vecās klēts vietā šogad plānots pabeigt jauno augļu uzglabāšanas noliktavu. Saimniecībā īpašumā ir 25 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, no kuras ar augļu kokiem (saldajiem ķiršiem, ziemas šķirņu bumbierēm un ābelēm) apstādīti aptuveni 6 ha, tuneļi ar zemeņu stādījumiem aizņem ap 0,3 ha, bet ir vēl rudens avenes un 1000 sparģeļu stādi, no kuriem plānots nākotnē iegūt gan zaļos, gan baltos sparģeļus. Augļu kokus saimnieks potē pats kopā ar vectēvu, kurš šo arodu iemācīja jau bērnībā, un jau ir pārliecinājies par kvalitātes atšķirību starp saviem un citur iegādātajiem stādiem. Šogad gaidāmi pirmie āboli arī realizācijai. Jānis Latvijas Lauksaimniecības universitātē apgūstot ekonomiku un uzņēmējdarbību, vienu vasaru aizbraucis pastrādāt uz Angliju – lasīt zemenes. Tur arī radusies doma par zemeņu audzēšanu, noskatītas idejas. „Kapačmuižā” audzē „Sonatas” šķirni, un ogas glītās kastītēs ir nopērkamas „Jēkabpils Centra” lielveikalā, kā arī pie veikala „Gaļas nams”. Tuvākajās dienās tiks stādīta  jauna zemeņu platība, un drīzumā –  augustā atkal tirgošanā būs ogas. Šogad plānots palielināt arī augļu koku platības. Jautājot par darbaspēku, saimnieks min, ka vēl jau tiekot galā saviem spēkiem: ikdienā viņam piepalīdzot gan sieva Līga, gan tētis Andris un mamma Rita, talkā nākot arī divi kaimiņi, bet  reizi gadā – draugu pulks no universitātes laikiem. Jaunu traktoru Jānis pirkt negrasās, iztikšot ar veco „Belarus”, toties ir iegādāta jauna moderna frēze, un augsne ap augļu kokiem šogad tiek rūpīgi safrēzēta, nevis zāle tikai appļauta vai noindēta kā citās saimniecībās.
Viņš uzskata, ka strādāt savā dzimtenē, tas ir liels gods, un sakopt kaut nelielu daļu no Latvijas laukiem tā ir investīcija nākamām paaudzēm.
Tā kā Jāņa pamatdarbavieta ir uzņēmumā SIA „Baltic Calves”, sekoja jautājumi arī par tendencēm gaļas tirgū, dzīvnieku realizācijas problēmām, pieprasītākajām liellopu un aitu šķirnēm.

Nākamā jauno uzņēmēju un lauksaimnieku tikšanās ar novada vadību plānota rudens pusē.

Ina Sēle, 

LLKC Jēkabpils novada lauku attīstības konsultante.