Jelgavas pieredze iedvesmo Liepājas mājražotājus

Liepājas puses mājražotājiem bija fantastiska iespēja viesoties pie Jelgavas un Ozolnieku novada mazajiem ražotājiem. Uzreiz vēlētos pateikt lielu paldies Jelgavas nodaļas kolēģiem, jo īpaši Videgai Vītolai, jo, tieši pateicoties viņas aizrautībai un lepnumam par saviem mazajiem ražotājiem, tapa doma par šo pieredzes apmaiņas braucienu.

Manuprāt, te arī ir galvenā Valsts Lauku tīkla un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra priekšrocība – lai arī kurp mēs grasītos doties, mūs sagaidīs zinošs un pieredzējis kolēģis, kurš var pastāstīt daudz pozitīva par vietu, kurā mēs esam.

Sākot no Nīcas, kas lepojas ar saviem skaistajiem dārziem, devāmies ceļā uz Jelgavas pusi. Braucēju pulkā ir dārzeņu, ogu, ābolu un sīpolpuķu audzētāji, garšīga siera, piena produktu, maizes, konditorejas un citu miltu izstrādājumu (makaronu “Vilma Anna”) ražotāji, kā arī biškopji un veselīgu tēju piedāvātāji – daudzpusīga kompānija, kas ir atvērta un ar vēlmi izzināt un gūt jaunas atziņas turpmākam darbam.

Antra Zeiliņa, SIA “Antek”

 Pirmā pieturvieta ir pie viesmīlīgās Antras Zeiliņas (SIA “Antek”) mājās Dalbē, Ozolnieku novadā. Viņa mūs aicina uz savu mājīgo ražošanas telpu, ko Antra mīļi sauc par “savu ofisu”. Tā ir vieta, kur iespējams norobežoties un ļauties radošajam procesam, radot patiesi pārsteidzošus produktus, par pamatu izmantojot pašas izaudzētus dārzeņus, ogas, ķiplokus un citas garšīgas lietas.

Antra savu uzņēmējdarbību uzsāka ekonomiskās krīzes laikā (2012. gadā), kad, apsverot dažādas iespējas, kā pamatdarbība ir izvēlēta ķiploku audzēšana un pārstrāde, radodot pārsteidzošu pievienoto vērtību šim augam, ko ikdienā izmanto gan kā garšaugu, gan kā ārstniecības līdzekli.

Saimniece cienā ar ķiploku tēju un zupu, kas ir īstajā brīdī pēc tāli mērotā ceļa, dod nobaudīt ķiploku pulveri, marinētus ķiploku ziedus, ķiploku etiķi, aso mērcīti „Rīkļu rāvējs”, kur ir tomāti ar ķiploku un aso piparu, ķiploku “Ķip–ķip” ledenes ar ingveru, kuras ir īstens veselīgs kārums ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem. Bez iepriekš minētā Antra piedāvā arī ļoti daudzas citas lietas, t. sk. konservus no tomātiem, kabačiem, paprikas un citiem dārzeņiem, kur vienmēr tiek pievienots ķiploks, kā arī saldos ievārījums no pašu audzētām ogām. Saimnieces rokās pat vienkārša ķiploku buntīte pārtop par elegantu rotājumu.

Sirsnīgi pateicoties Antrai par viesmīlību dodamies uz Jelgavas novada, Sesavas pagasta zemnieku saimniecību „Blūdži”, kur saimnieko Mālkalnu ģimene.

Ināra Mālkalne un viņas ģimene, z/s “Blūdži”

Braucot uz zemnieku saimniecību “Blūdži”, Videga izstāstīja par vienu sakritību – liela daļa mazo ražotāju ir kā “saliņas” starp lielajiem labību laukiem, un šī saimniecība ir spilgts piemērs tam, jo īpaši laikā, kad dīgst un aug krāšņie labību lauki.

Saimniecībā nav iespējams nepamanīt baltu furgoniņu, kas stāv goda vietā un kuru rotā biedrības “Pārtikas amatnieki” zīmols un īpaši zīmīgs aicinājums – “Nobaudi Zemgales garšu! – Zemgales saimnieku izaudzēti un amata meistaru izloloti pārtikas produkti”. Videga pastāstīja, ka biedrības biedru rīcībā ir trīs šādi furgoniņi un tie aktīvi tiek izmantoti izbraukumu tirdzniecībā.

Iepazīstoties ar zemnieku saimniecības “Blūdži” saimnieci Ināru Mālkalni, patiesi aizrauj viņas spilgtais un aizrautīgais stāstījums par saimniecības izveidi, piedzīvojumiem, kas ir notikuši, tirgojoties tepat Latvijā, Lietuvā un arī Briselē, kā arī par piedāvāto produkciju un tās daudzveidību.

Saimniecības galvenā nodarbe ir sieru ražošana, ko 2011. gadā, sākotnēji pat par spīti mātes teiktajam, ir sācis Ināras dēls Jānis, kuram tobrīd bija tikai 17 gadu. Šobrīd Mālkalnu ģimene piedāvā degustēt un iegādāties pēc oriģinālām receptēm pašu ar rokām gatavotus sierus (pēdējais jaunums ir  marinētais siers, kas ir guvis augstu novērtējumu arī izstādē “Rīga Food 2014”), dārzeņu salātus un konservus (mazsālītus gurķus, dažādu dārzeņu konservus u. c.). Piedāvājums tiek nemitīgi papildināts un pilnveidots, piemēram, mājās cepta maize, kuru bija iespēja nogaršot un arī iegādāties.

Saimniece ļoti lepojas ar iegūto “Zaļo karotīti”, kas tiek piešķirta produktiem, kuri tiek ražoti Latvijā un 75% no produkta ražošanā izmantotajām izejvielām ir vietējās, kā arī tas apliecina, ka produkts atbilst paaugstinātas kvalitātes standartiem.

Ināra stāsta, ka šobrīd ir arī biedrības “Pārtikas amatnieki” vadītāja, pats galvenais ir visu darīt ar mīlestību, un, ja vēlies kaut ko paveikt, tad ir jānosprauž mērķis un jādara.

Ja šajā dienā mēs viesojamies pie Mālkalnu ģimenes Jelgavas pusē, tad jau šīs nedēļas nogalē, 7. novembrī, viņi viesosies Liepājā un piedāvās savus gardos sierus Mārtiņdienas tirgū. Tiem, kas zina paroli, kuru Ināra pateica atvadoties, ir iespēja sierus iegādāties par īpaši izdevīgu cenu. Un, ja gadījumā jūs šo paroli nezināt, iesaku doties ciemos pie šīs fantastiskās un aizrautīgās ģimenes, kur augstā godā ir darba tikums un labsirdība.

Jāņa Dāvida uzņēmums SIA “Svētes maize”

Svētes pagasta Vecurdos kopš 2011. gada darbojas uzņēmums SIA „Svētes maize”. Tas ir labs piemērs, kā mazs mājražotājs ir kļuvis par labi atpazītu ražotāju un ļoti iecienītu pieturvietu ceļotājiem, kas vēlas izzināt maizes cepšanas tradīcijas vai arī turpat ceptuves veikaliņā iegādāties siltu un smaržīgu ceptuves piedāvāto produkciju. Raksturīgi, ka ceptuves veikaliņā ir iespējams iegādāties arī citu novada mājražotāju piedāvāto.

Svētes maiznīcā cep dabīgi raudzētu bioloģisko maizi ar malku kurināmā krāsnī un konditorejas izstrādājumus (cepumus, kēksus, plātsmaizes u. c.), lielākoties izmantojot bioloģiskas sertificētas izejvielas.

Viens no jaunākajiem produktiem ir bioloģiskais saldējums, kas pieejams ar četrām garšām – kafijas, aveņu, šokolādes un medus, un,  pat neskatoties uz salīdzinoši mazo iepakojumu, dod patiesu sāta sajūtu.

Mums bija iespēja apskatīt ceptuvi, izzināt maizes cepšanas gaitu, uzzināt vairāk par bioloģisko produkciju un tās priekšrocībām.

Biedrības “Pārtikas amatnieki” pozitīvais piemērs

Visām trijām vietām, kurās esam viesojušies, ir viena kopīga iezīme, –  visi uzņēmumi ir daļa no biedrības “Pārtikas amatnieki”, kas nodibināta 2012. gadā. Šāds sadarbības modelis, ko ļoti labi parāda arī mūsu apmeklētie uzņēmumi, ir veicinājis vietējo ražotāju atpazīstamību, vienotas identitātes un piedāvājuma veidošanu un tik ļoti nepieciešamo izaugsmi un kopības sajūtu.

Viens no paveiktā spilgtiem apliecinājumiem ir biedrības 2014. gadā Jelgavā atvērtais veikals “Pārtikas Amatnieku sēta”, kura mērķis ir nodrošināt iespēju biedrības biedriem un sadarbības partneriem pastāvīgi realizēt savus produktus un preces. Te ir iespējams iegādāties gan pārtikas produktus un izstrādājumus, gan amatniecības preces no vairāk nekā 50 mazajiem ražotājiem no Jelgavas, Ozolnieku, Dobeles, Tērvetes un Bauskas novadiem.

Ieejot veikalā, sajūtams patīkams gaišums un ir pārsteidzoša produkcijas dažādība. Videga atzīst, ka šāda veikala atvēršanai ir ļoti svarīga – tā atrašanās vieta, pašvaldības sniegtais atbalsts, preču piedāvājuma klāsts, kurš ir jāpapildina, un daudzām citām niansēm jāpievērš uzmanība, bet pāri visam ir individuāla pieeja katram klientam, kurš ienāk veikalā. Tas ir vajadzīgs, lai izskaidrotu vietējās produkcijas nozīmīgumu, jo aiz katra produkta vai amatnieka darba ir īpašs stāsts un augsta pievienotā vērtība, kas izpaužas augstā produkta kvalitātē, ko iegūst pircējs.

Par Jelgavas novada pašvaldības atbalstu vietējiem ražotājiem liecina arī vienota atpazīstamības zīmes radīšana, kuru var saņemt vietējie novada ražotāji – “Vietējais ražotājs – novada lepnums”.

Ieguvums no šāda brauciena ir liels, un to atzīst visi brauciena dalībnieki, atzīmējot, ka tas ir sniedzis papildus zināšanas, motivāciju attīstīt saimniecību vai arī uzsākt savu uzņēmējdarbību, kā arī devis jaunus sadarbības partnerus.

Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas nodaļas uzņēmējdarbības konsultants