Kā kopienas dārzs iederas Liepājas pilsētvidē

Jēdziens “Kopienas dārzs” sevī apvieno divas ļoti nozīmīgas lietas: no vienas puses, – kopienu, sabiedrību, līdzdalību un kopīgu darbošanos, un, no otras puses, – dārza veidošanu un, kā to mēdz dēvēt, – urbāno dārzkopību, kas nav jaunums un ir pazīstama Eiropā un arī pasaulē.

Šajā rakstā mēģinām izzināt, kā šāda ideja spēj iedzīvoties un rod savu vietu vienā no Latvijas lielākajām pilsētām – Liepājā. Lai to izprastu un rastu atbildes uz dažiem jautājumiem, Liepājas kopienas dārzā tiekos ar biedrības “Radi Vidi Pats” pārstāvi Kristīni Jonovu, kura šajā iecerē ir iesaistījusies ar visu sirdi, jo tā ļauj izmantot gan Bulduru dārzkopības vidusskolā iegūtās zināšanas, gan arī gūt veldzējumu, darbojoties dārzā.

No pozitīvas pieredzes gūtais

Ideja par kopienas dārza izveidi radās pirms trim gadiem, kad biedrība “Radi Vidi Pats” uzsāka projektu “Radi Liepāju Pats” ar mērķi izmēģināt dažādas metodes, kas palīdzētu iesaistīt liepājniekus kvalitatīvu un demokrātisku dzīves apstākļu veidošanā programmas Aktīvo iedzīvotāju fonds (AIF) ietvaros. Ir īstenotas un šobrīd notiek daudzas dažādas aktivitātes. Viena no projektā ieplānotajām aktivitātēm ir divu gadu laikā Liepājā izveidot kopienas dārzu – vietu, kur pilsētniekiem satikties, rūpēties par kādu dobīti un arī gūt no tā prieku. Kopienas dārzs kalpo kā izglītojošs centrs ar aktivitātēm un nodarbībām, tā ir vieta, kur iedvesmoties un mācīties atbildību.

Kā stāsta Kristīne, tad iedvesma šāda dārza izveidei un arī tā ierīkošanai gūta Vācijas galvaspilsētā Berlīnē, permakultūras saimniecībā “Lejas Varicēni” (Smiltenes novads) un citos kopienas dārzos, kuri darbojas Latvijas pilsētās. Lai papildinātu zināšanas par dārza izveidi, ir apmeklēta Latvijas atvērtā saimniecība “Zadiņi” (Smiltenes novads).

Patlaban dārzs savu vietu ir radis iepriekš pamestā un nekoptā pilsētās vietā – Kuģinieku ielā 6 (blakus Juliannas pagalmam). Biedrībai ir vienošanās par teritorijas kopšanu un dārza atrašanos uz diviem gadiem. Apzinoties, ka vienošanās ir uz noteiktu laiku, dārza formāts izvēlēts kā pārvietojams uz jebkuru vietu, jo pamatā tiek audzēti viengadīgi augi koka kastēs.

Dārza ierīkošana uzsākta 2021. gada martā ar iedzīvotāju dārza skiču konkursu. Turpmāko dārza izveidi ietekmēja Covid pandēmija un ieviestie klātienes pulcēšanās ierobežojumi, kuri liedza īstenot daudzas sākotnēji plānotās aktivitātes. Pielāgojoties situācijai, īstenotas vairākas tiešsaistes apmācības. Piemēram, par biokomposta un komposta veidošanu pilsētā kopā ar ilgtspējas speciālisti Noru Sudmali. Pēc mācībām tika speciāli izveidota un uz komposta kastēm novietota pamācība tā veidošanai. Lai arī cik dīvaini nebūtu, Kristīne secina, ka pamācība īsti netiek ievērota pavisam vienkārša iemesla dēļ – cilvēki nelasa un neseko līdzi noteiktām instrukcijām un pamācībām. Otra tiešsaistes tikšanās tika rīkota sadarbībā ar biedrību “Kulturlabor Trial&Error” no Vācijas, kuras pārstāvji dalījās ar pieredzi sabiedrības iesaistē un kopienas dārzu veidošanā Berlīnē, sniedza praktiskus ieteikumus un iedrošinājumu.

Un jau klātienē, ievērojot pulcēšanās nosacījumus, rīkojot talkas un individuāli, tika sakopta esošā vieta, izveidots pamatdārzs, kuru tiek turpināts kopt un pilnveidot arī šobrīd.

No sēkliņas līdz ražai

Dārzā notiekošo pieskata Kristīne ar palīgiem. Te nāk cilvēki, kuri vēlas darboties, ierīkot dobes, sēt, stādīt, ravēt, laistīt, nākt uz izsludinātajām talkām, redzēt rezultātu un kopīgi baudīt ražu. Te nav ne žoga, ne vārtu, tāpēc var nākt arī vienkārši atpūsties un pavadīt brīvo laiku. Kristīne atzīst, ka ne vienmēr ir zināms, kas ierodas, jo cilvēki var nākt jebkurā laikā.

Dārza teritorija ir pietiekami plaša, un bez papildus spēkiem neiztikt. Tā iepriekšējā gadā veiksmīgi izveidojusies sadarbības ar valsts un pašvaldības institūcijām par cilvēku integrēšanu sabiedrībā ar darbu kopienās dārzā. Šogad ir piesaistīts cilvēks no Ukrainas, kurš paveic  steidzamās lietas, kuras nav izdarījuši kopienas dārza apmeklētāji. Un arī šajā gadījumā nav stāsts tikai par darba nodrošināšanu cilvēkam, kurš ir pārdzīvojis un pārdzīvo smagus brīžus savā dzīvē, bet gan darbošanos dārzā, iesaistīšanos kopienā un atbalstu ikdienas jautājumu risināšanā.

Dārzs ir ļoti mainīgs un dinamisks, jo tajā tiek audzēts tas, ko cilvēki vēlas, un nepastāv striktu nosacījumu, kam būtu jābūt. Vienīgi dārza izvietojumā tiek ievērots sadalījums, ka priekšplānā vairāk ir garšaugi un ziedi (saules puķes, piparmētras u. c.), savukārt dārzeņi tiek audzēti tālāk no ielas – dārza sānā un dziļumā.

Veidojot dārzu noteiktajā vietā, jārēķinās ar to, ka esošajā augsnē nevar neko izaudzēt un ir ierobežota ūdens pieejamība, tāpēc, lai vispār būtu iespēja kaut ko izaudzēt, liela nozīme ir laika apstākļiem. Esošie ierobežojumi nosaka kopējo dārza izskatu un augu audzēšanas metodes.

Dārzā pamatā tiek audzēti viengadīgie augi kastēs, augstajās dobēs un siena/salmu ruļļos. Tiek audzēti: kabači, ķirbji, lauka tomāti, kartupeļi, Briseles kāposti, bietes, zirņi, pupas, paprika, selerijas, dilles, garšaugi, meža zemenītes, puķes (saulespuķes, peonijas, samtenes, cinnijas u. c. puķes) un citi augi.

Iespēju robežās tiek ievēroti permakultūras audzēšanas principi. Kā piemēru Kristīne min saules puķu spirāli (labirintu) augstās dobes veidā, kas izveidota, izmantojot kartonu, zemi un sienu. Šādā dobē ļoti labi tiek saglabāts mitrums.

Dārzs ir laba vieta arī dažādām citām idejām un eksperimentiem, piemēram, kartupeļu stādīšanai rudenī un jūras mēslu izmantošanai.  Kristīne norāda, ka dobē, kurā ir izmantoti tepat Liepājas pludmalē savāktie jūras mēsli, dārzeņi aug griezdamies, jo tiek nodrošināti augiem nepieciešamie barības elementi un labāk saglabāts mitrums.

Pēc pieredzes Kristīne stāsta, ka dārzam ir liela izglītojoša nozīme, jo pilsētā dzīvojošās ģimenes ar bērniem nāk un iepazīst, kā no sēkliņas izaug augi, seko līdzi augšanas procesiem un redz, kā aug dārzeņi un augļi, kā arī aktīvi iesaistās dārza veidošanas procesā. Dārzā viesojas arī bērnu grupiņas no bērnudārziem un skolēnu klases no Liepājas skolām, kas iepazīst augošos dārzeņus un augus, klausās par augu audzēšanu un nozīmi. Viena klase ir izveidojusi savu dobi, kuru paši arī kopj.

Kopienas dārzus visos Liepājas mikrorajonos

Biedrība “Radi Vidi Pats” neapstājas pie jau sasniegtā, un, ja būs iespējams, tad vēlētos iedvesmot citas biedrības un cilvēkus veidot dārzus arī citos Liepājas mikrorajonos.

Jārēķinās, ka katram esošajam kopienas dārzam var būt savas nianses un mazliet atšķirīgi darbības principi. To ilglaicīga darbība ir atkarīga no aktīva iesaistīto cilvēku kodola, apkārtējo cilvēku līdzdalības un atbalsta, lai nodrošinātu darbarīkus, izejmateriālus dobēm, augsni, sēklas, stādus un citas lietas, kā arī dažādām aktivitātēm, kuras veicina iesaisti un līdzdalību starp paaudzēm.

Varbūt jūs jautāsiet, kāda gan laukiem saistība ar kopienas dārzu pilsētā? Pavisam tieša – neatkarīgi no dārza atrašanās vietas, darbošanās un tajā izaudzētais veicina iedzīvotāju veselību, attīsta kopīgas intereses, rada aizrautību pret zemes darbiem, veicina izpratni un spēju novērtēt ieguldīto darbu augu izaudzēšanā un piedot lielāku vērtību pašu un vietējo saimniecību izaudzētai produkcijai.

UZZIŅA

• Liepājas kopienas dārza veidotāji – biedrība “Radi Vidi Pats” (https://radividipats.lv) kopā ar Liepājas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.
• Projektu atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija ar EEZ un Norvēģijas grantu programmas “Aktīvo iedzīvotāju fonds” starpniecību.
• Vērtīgs video lekciju cikls kopā ar Līgu Eglīti par kopienas dārzu būtību, ierīkošanu, kopšanu un ražas novākšanu meklējams kopienas dārza “AUDZ” Youtube kontā –https://www.youtube.com/channel/UCSvSYWT3r-SW3QqBXiqKdKQ

Aleksejs Kačanovs,

LLKC Liepājas konsultāciju biroja vadītājs

Foto: biedrības “Radi Vidi Pats” arhīvs un Aleksejs Kačanovs