Kooperācija nodrošina stabilitāti

22. Decembris 2021.

PielikumiPrint

Kooperācija nodrošina stabilitāti saimniecību veiksmīgai darbībai – par to bija pārliecināti 84% konferences “Apzināta virzība ilgtspējīgai kooperācijai” klausītāju. Konferenci, kuras galvenais mērķis bija veidot izpratni par apzinātas ilgtermiņa kopdarbības nozīmi saimnieka stabilitātei un ilgtspējīgai pastāvēšanai, Valsts Lauku tīkla (VLT) pasākumu ietvaros rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) sadarbībā ar Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju (LLKA).

Konferencē piedalījās zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, vadībzinību eksperti un kooperācijas praktiķi. Plaši pārstāvēti bija arī kooperatīvu esošie biedri, lauksaimnieki, kuri ir sava kooperatīva meklējumos, kā arī citi šīs tēmas interesenti. No konferences dalībniekiem, par kooperācijas spēku pārliecības nebija vien 8%, bet pilnībā tai neticēja vēl 8% dalībnieku.

Kaspars Gerhards, zemkopības ministrs: “Pa vienam mēs varam būt vāji, bet sadarbojoties esam spēcīgi. Latvijā skaita ziņā dominējošā saimniecību grupa ir mazās un vidējās saimniecības, kuru attīstības galvenie šķēršļi ir ražošanas aktīvu trūkums, grūtības finansējuma piesaistē un sarežģīta tirgus infrastruktūra. Latvijā aptuveni 5000 saimniecību ir biedri atbilstīgās kooperatīvajās sabiedrībās (KS), galvenokārt piena, laukaugu, augļu un dārzeņu nozarēs, kur redzam to spēku – KS neto apgrozījums pērn bija sasniedzis 516,5 miljonus eiro. No 2022. gada arī KS varēs pieteikties investīciju atbalstam pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos”.

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: “Aizvadīto konferenci vienoja apzinātība visos tās izpausmes visos veidos – kā stājoties un esot kooperatīvā, tā, piedzīvojot krīzes brīžus un apzinoties kooperatīvu radītos vispusīgos ieguvumus. Ilgtspējīgu un apzinātu kooperāciju veido uzticība, godīgums, dažādības vadība, iesaistīšanās, ieinteresētība, līdzsvars starp ekonomisko, sociālo un vides aspektu, un nepārtraukta mācīšanās. Visās nozarēs, arī kooperācijā, gaidāmi daudzi izaicinājumi, kas prasīs jaunas zināšanas un inovācijas. Jāmācās būs visiem. Arī LLKC ļoti nopietni gatavojas jaunajiem izaicinājumiem, lai būtu spēcīgs partneris lauksaimniekiem ceļā uz Zaļā kursa mērķu sasniegšanu.”

Indulis Jansons, LLKA valdes priekšsēdētājs: “Kooperācija ir viens no galvenajiem instrumentiem mazajām un vidējām saimniecībām, lai tās ilgtermiņā attīstītos, sasniegtu savus izvirzītos mērķus un nodrošinātu lauku apdzīvotību. Jaunajā Lauku attīstības programmā ir paredzēts atbalsts kooperācijai un vides saglabāšanai, tādēļ kooperācija nav vajadzīga tikai "uz papīra", tā jāīsteno arī dzīvē. Aicinu lauksaimniekus, mežsaimniekus, lauku attīstības un lauksaimniecības, kā arī valsts politikas izstrādātājus un lēmumu pieņēmējus kopdarbībā strādāt, lai ar kooperācijas palīdzību valsts kopumā iegūtu lielāku labklājību laukos un saglabātos lauku apdzīvotība arī nākotnē.”

Ar savu vairāk nekā 40 gadu pieredzipakalpojumu kooperatīva vadīšanā konferencē dalījāsarī Peter Byrne (Īrija). Kopš 2005. gada Īrijā darbojas 21 šāda veida kooperatīvs, bet pašlaik viņa vadītajā kooperatīvā darbojas 14 pakalpojumu sniedzēji un vēl 6 darbojas atsevišķi. “Kooperatīvs nodrošina saviem biedriem un arī citiem 9 veidu pakalpojumus: slaukšana, nagu kopšana, grūsnības skenēšana, lopu identificēšana, iežogošana, kopīgais apdrošināšanas fonds, mācības, saimniecību pārvaldības aplikācija, citu pakalpojumu sniegšana. Kooperatīva galvenās vērtības: ticība un veselums, kvalitāte un inovācijas, klientu apkalpošana un sadarbība. Svarīgi ir biedriem dot precīzu pasūtījumu kooperatīva valdei, un tad ļaut profesionāļiem strādāt.”

Agnese Cimdiņa, pētniece, biznesa antropoloģe, padziļināti pētījusi uzņēmējdarbību ilgtspējas kontekstos, dažādības vadību, saimniecības, inovācijas un reģionālo attīstību:“Dažādības vadība ir vadītāja spēja pielietot zināšanas, prasmes pieredzi un optimāli atraisīt un izmantot to dažādības potenciālu padotajos, cilvēkos, ar ko sadarbojas. Dažādības vadībai ir vistiešākais sakars ar kooperāciju – kooperatīvi apvieno visdažādākos lauksaimniekus ar dažādu skatījumu uz ražošanas praksēm, krīzi, galu galā arī kooperācijas ideju katrs redz savādāk. Kooperatīvu vadības komandai ir jāspēj saskatīt dažādības vadības potenciāls un jātiecas maksimāli to izmantot. Cilvēki neatstāj uzņēmumu, viņi atstāj vadītāju, cilvēki neaizbrauc vietas dēļ. Tas, kāda politika tiek veidota, ir iemesls, kāpēc cilvēki aizbrauc, jo visiem neder viena pieeja. Jāsaprot cilvēki, kuri ir atšķirīgi no mums.”

Vladimirs Kuzmins, Adizes institūta Latvijā sertificēts partneris: “Ikvienas organizācijas ilgbūtībai svarīga ir spēja kā īstermiņā, tā ilgtermiņā nodrošināt efektivitāti un rezultativitāti. Ja šo līdzsvaru izdodas sasniegt, organizācija var svinēt iekšējo uzvaru, kam likumsakarīgi var sekot arī uzvaras ārpusē. Tomēr bieži vien dažāda realitātes uztvere ir tā, kas traucē iepriekšminēto sasniegt, veidojot kooperatīvu.”

Savā viedoklī par to, kas trūkst kooperatīvam, lai tas būtu ilgtspējīgs un apzināts, dalījās arī konferences dalībnieki. Viena no atziņām – kooperācijas ieguvums biedriem izpaužas spējā nodrošināt iespēju nākotnei, jaunu tirgu atrašanu, lielu klientu piesaistīšanu, domāt kopā, kamēr lauksaimnieki var fokusēties tikai uz efektīvāku rezultātu sasniegšanu īstermiņā. Tāpat būtiski ir sakārtot norises kooperatīva iekšienē, jo bez savstarpējas uzticēšanās un cieņas ārējie kooperatīva panākumi nebūs iespējami.

Diskusijā “Kooperatīvās sabiedrības biedru, valdes, padomes nozīme stratēģijas izstrādē un lēmumu pieņemšanā” savos viedokļos dalījās nozares praktiķi – Diāna Broka, LPKS “Piena ceļš” biedrs un AS "E-piim Tootmine" biedrs un padomes locekle; Eduards Šmits, LPKS “Latraps” biedrs ar pieredzi LPKS padomes darbā; Aiga Grasmane, LPKS "Mežsaimnieks", padomes locekle; Raitis Rodiņš, LPKS “Ekoloģisks.lv” valdes priekšsēdētājs.

Dažādībā dzimušas atziņas izskanēja arī šeit: kooperatīvu raksturo kopējs, vienots mērķis un vīzija, kas veido savstarpējo uzticību. Tāpat arī spēja bez kautrēšanās uzdot neērtus jautājumus, neklusēt, ja kaut kas nepatīk, bet vērsties, jautāt, noskaidrot arī nepatīkamas lietas, lai tās nesamilztu. Ir jābūt godīgam pret sevi un pārējiem, jābūt vēlmei līdzdarboties kooperatīva lomas nostiprināšanā nozarē, lai savu vietu izkarotu, ir jālīdzdarbojas visiem, nedrīkst stāvēt malā.

Iveta Grudovska, Zemnieku saeima, Lauksaimniecības eksperte: “Diemžēl pašreizējā Eiropas Savienības Zaļajā kursā nav nekas par kooperāciju. Vienīgā vieta, kur kooperatīvi pieminēti ir: “Lauksaimnieki un to kooperatīvi joprojām maz izmanto uz apriti vērstas biobāzētas ekonomikas potenciālu”. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka Eiropā lauksaimnieks un kooperatīvs ir nesaraujami lielumi. Toties Zaļajā kursā ļoti izteikti iezīmējas tirgus protekcionisms, vēlme sakārtot pārtikas tirgu. Svarīgi ir saprast vienu lietu – nākotnē ļoti lielu lomu spēlēs izglītība – tie laiki, kad lauksaimnieki sanāca kopā un noklausījās valdes atskaiti, no kuras lielākā daļa neko nesaprata, ir beigušies. Tagad visiem ir jāmācās, ļoti daudz jāmācās, jo, tikai pateicoties jaunām zināšanām, kooperatīvs būs konkurētspējīgs, tas nestagnēs, būs gatavs izaicinājumiem.”

Liis Tuur, (Igaunija) Epiim attīstības vadītājs: “Pirmais Latvijas un Igaunijas lauksaimnieku radītais Eiropas līmeņa kooperatīvs Epiim savā misijā definējis, ka tas ir ilgtspējīgs un gādīgs kooperatīvs. Misijas sasniegšanai izstrādātas vairākas kompleksas programmas. Piemēram, esam vienojušies par pasaules līmeņa dzīvnieku labturības shēmu, lai aprēķinātu oglekļa pēdas nospiedumu uz kg piena, kooperatīvā plānots izmantot Cool Farm Tool, kam šobrīd tiek veikts pilotprojekts. Jau nākamā gada februārī savā mājaslapā publicēsim SEG un CO₂ziņojumus. CO₂neitrāla ražošana būs liels izaicinājums, bet to plānots sasniegt jaunās rūpnīcas jumtus noklājot ar solārajiem paneļiem, CO₂ neitrālu transportu un CO₂ neitrālām saimniecībām. Jaunajā rūpnīcā tiks panākta arī nulles tolerance pret antibiotiku atliekvielām ar pasaulē labākajām pārbaudes metodēm. Meklējam arī veidus, kā atteikties no sojas lopbarībā. Atsevišķas saimniecības jau tagad nelieto soju, un ir uzsākta sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitāti, lai meklētu labākās alternatīvas sojas aizstāšanai.”

Konferences dalībnieki iepazina arī Latvijai vēl neierastu – kooperatīva sociālās vērtības apzināšanu Spolly projekta ietvaros. Ar to, kā tas jau četrus gadus darbojas Spānijā, iepazīstināja LLKC finanšu direktors Dzintars Vaivods: “Spānijas kooperatīvos sociālās vērtības aprēķins pašsaprotami tiek pievienots gada pārskatam. Šī sociālā vērtība ir kā viens no kritērijiem, kad kooperatīvs dodas uz sarunām ar pašvaldībām vai valsti, lai piesaistītu finansējumu. Sociālās vērtības aprēķināšana arī kļuvusi par vērtīgu instrumentu lēmumu pieņemšanai par investīcijām, parādot to plašāku ietekmi uz kooperatīva biedriem, teritoriju u. c. saistītajiem.”

Savukārt noslēdzošajā diskusijā “Kopdarbība kā droša platforma saimnieka ilgtspējīgai pastāvēšanai nenoteiktības apstākļos” Indulis Jansons, LPKS VAKS valdes priekšsēdētājs, Andris Krogzems, LPKS Bio Berries Latvia, mārketinga un pārdošanas vadītājs, Inguna Zukure, LPKS "Rūjienas oga" valdes priekšsēdētāja vietniece ieskicēja vīziju par Latvijas laukiem 2050. gadā. Lauksaimniekiem aizvien svarīgi būs normāli braucami ceļi, jo saražotā pārtika kaut kā jānogādā patērētājiem. Ar gudrākām metodēm, vairāk iesaistoties zinātniekiem, tiks atrasti risinājumi, lai laukos augi ir veseli, zeme – auglīga un izmaksas tā visa uzturēšanai – saprātīgas. Latvijas laukos ir atgriezušies Latvijas jaunieši, kuri devušies pasaulē un atgriezušies ar citās valstīs uzkrātām zināšanām, viņi spēs radīt inovācijas un Latvija būs atpazīstama kā ļoti gudra un zaļa valsts, kas ražo viedo pārtiku. Robotizācija un inovācijas lauksaimniecībā noteikti ienāks, bet svarīgi meklēt līdzsvaru, lai lauki neiztukšotos.

Jautājumu un ideju gadījumā rakstiet: VLT eksperte Agnese Radžele-Šulce, agnese.radzele@llkc.lv, tālr. 26383067.

Konferences atklāšana. Apzināta virzība ilgtspējīgai kooperācijai