Kooperācijas pamatā ir vīzija

Kas ir sadarbība? Kas ir veiksmīgas kooperācijas pamatā? Kādu labumu no koooperācijas var gūt tās dalībnieki un arī sabiedrība? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes guva interesenti LLKC Kuldīgas biroja organizētājās mācībās “Latvijas un citu valstu kooperatīvu formas, iespējas un pieredze”, kuru laikā notika divas  teorētiskās mācību dienas Latvijā un divas praktiskās Austrijā.

Austrijā dalībniekiem bija iespēja viesoties uzņēmumos, kuri ir organizācijas “Steirisches Vulkanland” dalībnieki un piedalās reģiona attīstībā. Organizācijas pamatā ir trīs vērtības: cilvēki, ekoloģija un ekonomiskā stabilitāte. Tās mērķis ir izcelt konkrētā reģiona unikalitāti un radīt  vietējos iedzīvotājos vēlmi šajā reģionā dzīvot, strādāt un attīstīt savus uzņēmumus, bet tūristiem to apmeklēt un iegādāties šeit saražoto produkciju.

Ideja par šādu organizāciju un zīmolu radās 1995. gadā, kad Austrija iestājās Eiropas Savienībā, kas nozīmēja to, ka parādījās brīvais tirgus un pieauga konkurence, kā arī parādījās iespēja izmantot LEADER projektu fiansējumu reģionu attīstībai. 14 apgabala mēri, t. sk. Josefs Obers satikās un nolēma, ka nepieciešams šo reģionu attīstīt, jo tobrīd tika uzskatīts, ka šī ir pierobeža bez nākotnes un iedzīvotāji nevēlējās tur strādāt un attīstīt savus uzņēmumus. 1999. gadā tapa organizācija “Steirisches Vulkanland”.

Kāda ir šīs organizācijas vīzija? Kļūt par labāko reģionu visā Eiropas Savienībā. Un viņi ir ceļā uz to. Kā tas notiek? Ar to bija iespējams iepazīties mūsu mācību dalībniekiem, satiekoties ar pašu Josefu Ober un arī ar viņa kolēģiem. Pie lielās vīzijas izstrādes un soļiem, kā to sasniegt, darbojas piecu cilvēku grupa. Viņi  paši dzīvo un strādā šajā reģionā un vēlas veicnāt tā attīstību. Gan Josefs, gan viņa kolēģi uzsvēra, ka vīzijai ir liela nozīme, jo, tikai pateicoties tai, ir iespējams nepalaist garām iespējas, kas rodas ceļā, lai to sasniegtu. Ja ir skaidra vīzija, tad ir skaidrs ceļš, un nav tik viegli apmaldīties, apjūkot no iespējām un šķēršļiem, kas rodas ceļā uz to.

Bet kā izdodas pārliecināt iedzīvotājus iesaistīties un kļūt par oganizācijas biedriem? Ceļš uz to nav bijis viegls, jo sākumā, kā uzsākot visu jauno, nācās saskarties ar iedzīvotāju pretestību, neizpratni un nevēlēšanos iesaistīties. Vienīgais veids, kā pārliecināt, bija rādīt piemēru, stāstīt par šo ideju un parādīt cilvēkiem, ko tie varētu iegūt.

Piemēram, lai veicinātu to, ka arī paši iedzīvotāji iegādājas vietējo produkciju, tad tika nolemts, ka vietējos pasākumos ēdināšanā tiks izmantots tikai tas, kas tiek saražots šajā reģionā. Protams,  cilvēki sākumā bija pārsteigti, ka nevar iegādāties Sprite, Coca-Cola un citus jau ierastos dzērienus, bet šobrīd ir tā, ka iedzīvotāji nemaz vairs nevēlas neko tādu.

Agrāk tika spriests, ka zeme šajā reģionā nav piemērota, lai veiksmīgi audzētu kviešus, bet vietējie iedzīvotāji tam neticēja. Vairāki zemnieki apvienojās, izstrādāja kviešu audzēšanas tehnoloģiju, un patlaban tie tiek audzēti pietiekami lielā platībā, lai nodrošinātu vietējos maizniekus ar pašu kviešu miltiem. Lai popularizētu to, ka  zemnieki  savu produkciju realizē tieši savā reģionā, pie to laukiem tiek izvietotas norādes ar “Steirisches Vulkanland” un piebildi, ka šajā laukā izaudzētie kvieši tiks izmantoti maizes un tās izstrādājumu ražošanai.

“Steirisches Vulkanland” ir izveidojis arī savu tūrisma maršrutu “Route 66”, kur iespējams apskatīt dažādus uzņēmumus un iepazīties ar to produktu ražošanas procesu, kā arī  nobaudīt šeit saražotos produktus. Uz ceļiem ir arī izvietotas speciāla dizaina zīmes.

Mācību dalībniekiem bija iespēja viesoties arī vairākos šajā maršrutā iekļautajos uzņēmumos, lai dzirdētu uzņēmēju viedokli par šo organizāciju un to, ko kooperācija ir devusi viņiem. Viens no pārsteigumiem bija tas, ka šie uzņēmēji ne tikai izceļ savu produkciju, bet arī reklamē savu kaimiņu saražoto un aicina apmeklēt to uzņēmumus. Visos vietējos veikaliņos arī bija iespējams iegādāties citu uzņēmumu saražoto produkciju. Arī uzticēšanās līmenis bija pārsteigums. Dalībieku vidū diskusijas izraisīja bioloģiskās ģimenes saimniecības “Tappauf”, kas nodarbojas ar mārrutku audzēšanu, pārstrādi un realizāciju, stāsts par pašapkalpošanās veikaliņu, kur cilvēki paši var doties iegādāties produkciju, norēķināties atstājot naudu kastītē. Uz jautājumu, vai ir izvietotas kameras, lai noteiktu, vai kāds nezog, saimnieks atbildēja, ka tādas nav nepieciešamas, jo nekas tāds vēl vairāk kā gada laikā kopš veikaliņa izveides nav noticis.

Viens no spilgtākajiem pārstrādes piemēriem noteikti bija siera ražotājs “Krenn” – ģimenes piena lopkopības saimniecība, kam ir 30 Sīmentāles šķirnes govju ganāmpulks un kas savu saražoto pienu pārstādā sierā, jogurtā, piena dzērienos un piegādā arī skolām projekta “Skolas piens” ietvaros. Lielāko pārsteigumu dalībniekiem šajā saimniecībā sagādāja tas, ka saimnieks strādā kūtī ar  Lely firmas slaukšanas robotu.

Organizācija “Steirisches Vulkanland” ir spilgts piemērs tam, ka kooperācijai ir nākotne, bet ļoti svarīga ir cilvēku vēlme tajā iesaistīties. Veiksmīgas kooperācijas pamatā ir vienots mērķis vai vīzija, kas ir aktuāla visiem tajā iesaistītajiem dalībniekiem. Viesojoties šajā reģionā, var just to, ka cilvēki vēlas kopīgi strādāt, lai veicinātu sava reģiona attīstību, radot cilvēkos pārliecību, ka šī ir labākā vieta, kur dzīvot un strādāt, un ka “zaļākā zāle un zilākās debesis” ir tieši šeit un nekur citur.

Vendija Madara Kancāne,

LLKC Kuldīgas biroja lopkopības konsultante

Mācības īstenotas LAP 2014.–2020. apakšpasākuma “Profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumi”, LAD līguma Nr. LAD131118/P44 ietvaros.

Atbalsta Zemkopības ministrija un Lauku atbalsta dienests