Kooperatīvs kā starpnieks un atbalsts

Valstiskā līmenī daudz runā par vajadzību veicināt kooperācijas attīstību, bet, analizējot kopdarbības rādītājus, varam secināt, ka situācija varētu būt labāka. Varam arī atsaukties uz latviešu vēsturisko pieredzi un vēlmi, lai katram pašam būtu “savs stūrītis zemes”, varam arī piesaukt citu latviešu teicienu “kopus cūka nebarojas”. Taču mēs dzīvojam citā laikā, un tāpēc, lai saimniekot būtu vieglāk, jāraugās sadarbības virzienā.

Nevar teikt, ka vidzemnieki būtu īpaši aktīvi kooperācijas piekritēji, situācija ir tāda pati kā citur. Latvijā kopā ir 17 graudkopības nozari pārstāvošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības. LPKS ir saņēmusi atbilstības statusu, tas nozīmē, ka kooperatīvs savā darbībā izpilda nosacījumus, kas izvirzīti, lai to varētu saukt par uzticamu. Pirmkārt, jau ir izpildīti noteikumi par pakalpojumu un preču apgrozību starp sabiedrību un tās biedriem, kas nosaka, ka biedriem ar kooperatīva starpniecību ir jārealizē vismaz 75% no saražotās produkcijas. Ja kooperatīvs ir saņēmis atbilstību, tad tas ir kā sava veida garants zemniekam, ka šim kooperatīvam var uzticēties. Tāpat atbilstības saņemšana dod iespēju saņemt kooperatīviem paredzēto valsts un ES atbalstu, kā arī izmantot citas likumdošanā noteiktās priekšrocības.

Vidzemē graudkopji kooperējas

Vidzemē, Valmierā darbojas viens no lielākajiem graudkopju kooperatīviem KS “VAKS” un vēl divi atbilstības statusu saņēmušie LPKS “ Daiva” un “Ērģeme”.  Biju pārsteigta, kad uzzināju, ka LKPS “Ērģeme” jau nākamā gada 12. februārī varēs svinēt 30 gadu pastāvēšanu. Nav jau tā, ka kooperatīvs uzreiz sāka aktīvu darbību, tādu,  kāda notiek patlaban. Dibinot kooperatīvu, galvenās rūpes bija, lai kopsaimniecību likvidācijas un sadalīšanas procesā neaizplūstu lauksaimniecības tehnika un būves, bet nonāktu pašu, nu jau SIA “Omuļi” dalībnieku lietošanā. Kamēr vēl pastāvēja kopsaimniecības, tāda nopietna kooperatīva darbība netika uzsākta, tā saka kooperatīva valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Kreilis, kurš tobrīd bija arī Valkas rajona Ērģemes pagasta SIA “Zeme” vadītājs. Nopietns kooperatīva restarts tika veikts 1998. gadā, tad, kad jau bija uzsākta SIA likvidācija. Sanāk, ka vairāk kā pēc piecu gadu pastāvēšanas kooperatīvs tā pa īstam uzsāka darbu, kāds tas notiek tagad, kad tiek sniegti pakalpojumi biedriem sēklas materiāla sagatavošanā, kopīga minerālmēslu iegāde, graudu kaltēšana un izaudzētā realizācija. Kooperatīvs šo gadu laikā savu biedru interesēs darbojas aktīvi, par to liecina arī pieaugušais biedru skaits, no 17 kooperatīva dibināšanas laikā līdz 40 biedriem šogad, un varētu būt vēl vairāk. Nu jau kooperatīva biedri ir ne tikai no Ērģemes pagasta, bet pievienojušies arī tuvējo Kārķu un Valkas pagasta lauksaimnieki.

Mārtiņš Kreilis atzīst, ka dalība kooperatīvā ļoti svarīga ir mazajiem graudkopjiem, kuriem lauksaimniecība nav galvenā nodarbe, bet kooperatīva aktīvi biedri ir arī vairāki lieli Ērģemes un Kārķu pagasta lauksaimniecības uzņēmumi, kuri paralēli tam, ka darbojas LPKS “Ērģeme”, ir arī individuāli biedri KS “VAKS”. Arī pats Ērģemes kooperatīvs ir Vidzemes agroekonomiskā kooperatīva biedrs. Lai LKPS “Ērģeme” biedriem būtu alternatīva vieta ražas realizācijā, KS “VAKS”  noslēdzis līgumu ar graudu elevatoru Igaunijā, Valgā. No kooperatīva izmantotās “Klaudzu kaltes” tas ir divas reizes tuvāk nekā Valmieras graudu pieņemšanas vieta, vienīgi Valgā netiek nodrošināta graudu kaltēšana un tāpēc turp jāved sausi graudi. Mārtiņš saka, graudu novākšanas tehnika kļūst arvien jaudīgāka, līdz ar to ir nepieciešamas arī lielākas kaltes jaudas, bet kooperatīva mēģinājums pirms vairāk kā desmit gadiem piesaistīt ES projekta līdzekļus graudu kaltes rekonstrukcijai neizdevās, jo bankas atteica finansējumu, pamatojot ar to, ka kooperatīva īpašumā nav zemes. Nu jau vairākus gadus tiek risināts jautājums par KS “VAKS” graudu pieņemšanas un pirmapstrādes vietas izbūvi Valkā, un ērģemieši ar lielām cerībām to gaida.

Visiem zināms ir teiciens “visu izšķir kadri”, un, ja izdodas atrast labu vadītāju, kas spēj darboties visu vārdā, tad tāds kooperatīvs arī pastāv un attīstās. Nav grūti aizraut ar kooperācijas ideju, bet, kad sākas ikdienas darbs, tad ir vajadzīgs vadītājs, kurš spēj šo procesu vadīt. LPKS “Ērģeme” galvenais dzinējspēks it tā vadītājs Mārtiņš Kreilis, kurš šo darbu veic, gribas teikt, ar misijas apziņu. Nav jau tā, ka Mārtiņa vienīgās rūpes ir par kooperatīva darbību, ikdienā viņš arī plāno savas zemnieku saimniecības “Dambīši” darbu un finanses. Nu jau saimniecības apsaimniekotās zemes apjoms sasniedzis 700 hektārus. Mārtiņš ir gandarīts, ka arī ģimene izprot un atbalsta viņa darbu ne tikai pašu saimniecībā, bet arī vadot kooperatīvu. Arī valstiskā līmenī ir novērtēts viņa darbs un sabiedriskā dzīve. Valsts prezidents Egils Levits un Ordeņu kapituls 2020. gada 30. oktobrī nolēma par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā apbalvot Mārtiņu Kreili ar Atzinības krustu un iecelt par komandieri. Liels atbalsts Mārtiņam ir sieva Līvija, it sevišķi tad, kad jāorganizē pasākumi, vai tās būtu Lauka dienas, pagasta sējumu skate vai kooperatīva biedru gada balle. Pēdējos gados, visiem zināmu iemeslu dēļ, šie pasākumi ir izpalikuši, bet šogad jau izdevās noorganizēt kooperatīva biedru kopējas mācības, un gan jau atgriezīsies arī citi pasākumi. Kooperatīva biedru kopā sanākšana vai vismaz savstarpēja kontaktēšanās ir ļoti svarīga, jo zināšanu līmenis ir atšķirīgs, piemēram, apmeklējot lauka dienas, ir iespējas uzzināt un ieraudzīt rezultātu, kā strādā citi. Viss jau nav ideāli, bet, pateicoties tehnoloģijām, saziņa ir kļuvusi vienkāršāka, visi saņem uzaicinājumus piedalīties kopējos pasākumos un izdarīt sēklas materiāla vai minerālmēslu pasūtījumus. Mārtiņš spriež, ka, ja nebūtu kooperatīva, tad arī tuvajā apkārtnē nebūtu tik daudz mazo graudkopju un lauksaimniecības zemi, ja to nespētu nopirkt lielākie, vietējie, to būtu nopirkuši ārzemju uzņēmēji. Tieši mazajiem ir svarīgi, ka var saražotos graudus nogādāt un uzticēt to tālāku realizāciju kooperatīvam. Ne mazāk nozīmīgi ir arī tas, ka kooperatīvs saviem biedriem dod iespēju par minerālmēsliem norēķināties ar ražu, tas ļoti atvieglo finanšu plānošanu vasaras periodā.

LPKS “Ērģeme” biedru domas:

Dzintars Jurševskis, Ērģemes pagasta z/s ”Labārti” īpašnieks, apsaimnieko 400 ha. Viņš, tāpat kā vairums kooperatīva biedru, izmanto iespēju realizēt graudus ar kooperatīva starpniecību un iegādāties minerālmēslus. Z/s “ Labārti” ir arī KS “VAKS” biedrs, kur pa tiešo tiek realizēts izaudzētais rapsis. Kooperatīvs ir bijis nozīmīgs saimniecības attīstībā, it īpaši laikā, kad “Labārti” pārprofilēja savu saimniecību no piena lopkopības uz graudkopību un daudz lielākas platības tika atvēlētas graudu rapša un tagad arī pupu un zirņu audzēšanai. Dzintars atzīst, ka drošības sajūtu saimniekojot dod tas, ka vienmēr ir kāds, ar ko konsultēties un paprasīt padomu, ja paša zināšanu nepietiek.

Kārlis Zirnis Kārķu pagastā apsaimnieko 65 ha. Tā kā graudu audzēšana nav vienīgais, ar ko nodarbojos, tad ļoti patīk, ka būšana kooperatīvā atrisina daudzas ar graudu audzēšanu saistītas lietas. Sējas laikā iespēja pasūtīt vajadzīgo daudzumu sēklas, kas ir jau kodināta, un vēl ir iespēja izvēlēties no piedāvātajām šķirnēm. Tāpat arī ar minerālmēsliem, pasūti un aizmirsti līdz brīdim, kad saņem ziņu, ka notiek piegāde. Tas ievērojami atvieglo darbu. Arī visa izaudzētā produkcija tiek realizēta ar kooperatīva starpniecību un par to “galva nesāp” – aizved, nodod un gaidi naudu, tik vienkārši. Kārlis spriež, ka, ja viņam būtu liela saimniecība, tad varbūt darbošanās patstāvīgi būtu izdevīga, bet šobrīd viņu viss apmierina. Viņš ir priecīgs par iekšējo kooperatīva biedru komunikāciju, bet īpaši uzteic valdes priekšsēdētāju Mārtiņu, tieši par to, ka viņš vienmēr atradīs laiku ne tikai problēmu risināšanā, bet arī vienkārši parunāties.

Irīda Klaipa, Ērģemes pagasta z/s “ Kārkliņi” īpašniece, apsaimnieko 206 ha. Esmu bezgala apmierināta, saka Irīda, nemaz nezinu, kā saimniekotu, ja nebūtu kooperatīvā. “Vedu graudus pa taisno no lauka nodot kooperatīvam un aizmirstu. Ja mums pašiem būtu jādomā par graudu realizāciju, tas nozīmētu, ka jāgādā transports, un arī attālumi tad vešanai būtu lielāki. Tas viss ir svarīgi ražas novākšanas laikā, lai nekavētos darbi, un to risina kooperatīvs. Tāpat kā citi biedri,  izmantojam iespēju pasūtīt minerālmēslus un sēklas materiālu ar kooperatīva starpniecību.” Mazsvarīga nav arī iespēja gan par sēklu, gan minerālmēsliem norēķināties rudenī ar saražotajiem graudiem. Sarunā Irīda piemin, ka viņai pietrūkst agronomisko zināšanu, tieši praktiskās lietas, lai secinātu, kas īsti notiek augu augšanas laikā. Varbūt kooperatīva biedri varētu vienoties par augkopības speciālista piesaisti, bet par to jāvienojas kopsapulcē.

Man neizdevās satikt nevienu, kurš būtu atklāti neapmierināts ar LPKS “Ērģeme” darbību, pieņemu, ka arī tādi biedri ir, bet, kā vienmēr, ja tevi neapmierina, tad ir jānāk ar priekšlikumiem un aktīvi jāiesaistās uzlabojumu ieviešanā. Pagaidām varam novēlēt kooperatīvam un tā vadītājam Mārtiņam Kreilim, lai pietiek spēka un izturības šajā tik neprognozējamajā laikā, kad lauksaimniekiem, bez dabas apstākļiem, kas ne vienmēr ir nelabvēlīgi, īpaši arī jāseko līdzi politiskiem procesiem, kuri ir galvenie, kas šobrīd ietekmē ražošanu.

Valda Empele,
LLKC Valkas konsultāciju biroja
uzņēmējdarbības konsultante

Foto: no kooperatīva arhīva