Kristaps Stallīts: «Vislabāk, kad ir daudz darāmā»

Kristaps Stallīts ir lauku attīstības konsultants Vecumnieku novadā. Viņš ir sava novada cilvēks, dzimis un audzis Stelpes pagastā, pamatizglītību ieguvis Stelpes skolā. Bērnība pagāja “Timuku” mājās, kas tolaik bija slavenas ar dendroloģisko dārzu un retām koku sugām.

Kristapa Stallīša intereses un darbošanās jau skolas gados bija jo plašas. Daudz laika veltīja tūrisma pulciņam, ko ar aizrautību vadīja skolotāja Gunta Žukovska. “Apceļojām, kājām izstaigājām ne tikai Latviju. Laivu braucieni pa Gauju, pārgājieni gar jūru, orientēšanās sacensības, sportošana tekvondo un karatē-do treniņos – tas viss rosināja izzināt un apgūt pasauli un attīstīt sevi,” stāsta Kristaps.

Gan agronoma, gan mežkopja zināšanas

Dzīve laukos agri pieradināja pie darba, jo vecākiem bija sava saimniecība vēl tad, kad galvenā darba vieta bija kolhozi. 90. gadu sākumā zemes reforma un pārmaiņas skāra arī “Timuku” iedzīvotājus. Kristapa vecāki Džina un Jānis atguva zemi un izveidoja saimniecību. Par mammu un tēti jaunais vīrietis runā īpaši iejūtīgi un sirsnīgi.

Kristapa Stallīša aicinājums bija mežkopja darbs, jo apkārtne bija bagāta mežiem, arī atgūtajā īpašumā daļa platības ir mežs. Jaunietis nolēma nākamo lauksaimnieka-mežkopja profesiju apgūt Laidzes lauksaimniecības tehnikumā. Kristaps ar nožēlu atzīst: “Mācību iespēju šajā specialitātē drīz pēc tam likvidēja, kaut gan programma bija laba, vispusīga. Varēja iegūt agronoma, kā arī laukkopja un mežkopja zināšanas. Ļoti vērtīgi bija tas, ka varējām paši meklēt prakses vietu, arī ārzemēs. Vilinoši, vai ne? Sākumā bija domas par Somiju, bet tad pievērsos Amerikai. Tomēr sarežģījumi bija vīzas saņemšanā, nebiju vēl pilngadīgs... Lai to dabūtu, birokrātija tolaik vēl bija smagnēja, un pārrunas ASV vēstniecībā ieilga. Tā nokavēju iekļaušanos programmā, kas paredzēja praksi Kalifornijā. Man piedāvāja apkalpojošo jomu – restorānu biznesu. Neatteicos, jo dārgās biļetes ceļam jau bija iegādātas. Paveicās un naudu atpelnīju.”

Dažādi darbi Eiropā

Kristaps atgriezās Latvijā 2002. gadā un pēc Laidzes tehnikuma absolvēšanas vēlējās turpināt mācības Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavā. “Mežkopības fakultātē konkurss bija milzīgs, neizturēju, un man ieteica specialitāti Lauksaimniecības fakultātē – lauksaimniecības uzņēmējdarbību,” tā par šo pavērsienu stāsta Kristaps un turpina, “bet nejaušība mani aizveda uz Dāniju un vēlāk uz Ziemeļīriju. Īstā lauku prakse sākās tur”.

Strādāts gan lauku darbos, gan būvniecībā pārmaiņus gan Īrijā, gan Anglijā, bet, kad draudējusi zemeņu lasīšana, aizbēdzis tālāk... Atradis darbu lielveikala noliktavā netālu no Londonas.

Divi latvieši satiekas Anglijā

Kristaps ar savu nākamo sievu Daci iepazinās Anglijā. Domas, darbi un mājupceļš savijās kopā. Nopelnīt varēja labi, bet divatā dzīvot komunālos apstākļos negribējās. Īpaši pēc tam, kad pasaulē nāca dēls Jānis. “Lēmumu pieņemt nebija grūti, jo sapratām, ka lielākā daļa nopelnītā Anglijā arī jāatstāj...”

Kristaps un Dace ir gandarīti, ka meitiņa Anna 2013. gadā piedzima Latvijā. Jaunajai ģimenei veiksmīgi izdevās nopirkt dzīvokli turpat Stelpes centrā. Kristaps strādāja un palīdzēja tēvam Jānim saimniecībā, meža darbos izstrādāja malku arī pārdošanai.

Konkursam uz lauku attīstības konsultanta amatu rosinājis pieteikties kaimiņš. “Tā notika, ka man uzticējās, un sāku strādāt pašvaldībā, sadarboties ar zemniekiem. Sapratu, ka jaunos pienākumus varu apvienot ar ģimenes dzīvi un daļu saimniecības darbu. Vislabāk jau ir tad, kad ir daudz darāmā. Nav jāpavada lieli attālumi ceļā. Arī novads un cilvēki pazīstami. Darbs ir interesants, patīkami sastrādāties ar kolēģiem Bauskā.”

Dace un Kristaps ir lieli ceļotāji. Tas “izrauj” no ikdienas un neļauj iestigt sadzīviskos sīkumos. Pagājušajā gadā redzēta Ukraina, būts vairākās Eiropas dienvidu zemēs, Itālijā, Grieķijā un citur.

Ruta Keiša,

laikraksts “Bauskas Dzīve” 

Foto – Uldis Varnevičs, “Bauskas Dzīve”