Latvijas biškopji apgūst vērtīgu pieredzi ārzemēs

Sadarbībā ar LLKC Dobeles biroju, 20 biškopjiem no visas Latvijas bija iespēja iepazīties ar biškopju sadarbības tīklu veidošanu pārtikas produktu ražotāju lokālo izejvielu piesaistē un dalību īsās piegādes ķēdēs Zviedrijā, Dānijā un Lietuvā, kā arī pārņemt šo valstu biškopju labo saimniekošanas praksi.  

Stokholmā  latviešu grupu sagaidīja Zviedrijas Lauksaimniecības ministrijas biškopības konsultants Prebens Kristiansens. Viņš pats ir no Dānijas, bet jau 20 gadus dzīvo un strādā Zviedrijā. Tāpēc ar Dānijas biškopības asociāciju viņam ir izveidojusies ļoti laba sadarbība.  Kristiansens biškopjiem lasa lekcijas, vada ekskursijas un sniedz konsultācijas. Zviedru biškopji var izmantot aplikāciju, nosūtot kāres fotogrāfiju, tiek aprēķināts varru daudzums uz saimi.

Zviedrijas biškopības biedrībā ir 16 000 biedru. Vēl Zviedrijā darbojas profesionālo biškopju asociācija, kura apvieno 400 biedrus. Tie ir dravnieki, kuru aprūpē ir 300-2000 bišu saimju. Zviedrijā ir arī bioloģiskie biškopji, kuru skaits svārstās no 60- 100, tie kopā aprūpē maksimāli 1000 bišu saimes. Zviedrijā atkarībā no saimju skaita biškopji  saņem subsīdijas. Tiek maksāts arī par ķiršu, ābeļu un āboliņa lauku apputeksnēšanu –  50-80 € par bišu saimi.

Blīvākais saimju skaits izvietots uz dienvidiem no Stokholmas. Galvenie ienesuma avoti ir rapsis, avenes un virši. Viršu masīvi ir Zviedrijas rietumu krastmalas priežu mežos, jo šeit ir lielāks mitrums, kaut arī augsne ir akmeņaina. Tūlīt gan jāpiebilst, ka Zviedrijā ir mazs pieprasījums pēc viršu ziedu medus, jo tas ir pārāk stiprs. Daudzi biškopji jau pirms viršu ziedēšanas sāk piebarot bišu saimes, lai neiegūtu viršu medu. Ienesums no rapša medus labos gados sasniedz 70- 80 kg/ha. Vidējais ienesums gadā  no bišu saimes ir 34-35 kg. Tā kā galvenais ienesuma avots ir rapsis, notiek diskusijas par pesticīdu izmantošanas samazināšanu rapšu sējumos, kā arī veic pētījumu par nektāra izdali dažādām rapša šķirnēm un hibrīdiem.

Zviedrijā viss medus maksā vienā cenā. Nav cenu starpības starp viršu un rapša medu. Vairumtirdzniecības cena konvencionālajam medum ir 5 €, bioloģiskajam – 7 €. No Zviedrijā patērētā medus daudzuma 50% saražo paši, pārējais tiek importēts. Medus eksports nenotiek.

Lai novērstu surogātmedus nonākšanu medus tirgū, tas ir, medus atšķaidīšanu ar invertsīrupu vai cukursīrupu, Apimondijas kongresā Kanādā ieteica izmantot četras metodes, lai noteiktu medus viltojumus. Atzīts, ka visgrūtāk ir konstatēt rīsu sīrupa klātbūtni Ķīnas medū.

Zviedrijā ļoti maz iegūst bišu maizi, vairāk ziedputekšņus. Tas ir saistīts ar patēriņu, jo cilvēki nav pieraduši pie bišu maizes, vairāk lieto putekšņus. Arī pašiem biškopjiem nav pieredzes bišu maizes ražošanā, kā viņi paši atzīst, šeit viņiem būtu daudz ko mācīties no Latvijas biškopjiem.

Runājot par vasku, bioloģiskā vaska cena ir 19 €/kg, bet konvencionālā – 12-13 €/kg. Jauna tendence Zviedrijā ir vaska izmantošana bioloģiskajā kosmētikā – lūpu krāsas, krēmi. Liela problēma ir importētās vaska šūnas, kas satur parafīnu un vēl citu vielu piemaisījumus. Veicot pārbaudi, pieļaujamo 14% vietā importētajās vaska šūnās tika konstatēts 80% piemaisījumu, faktiski no vaska nebija nekā. Ievietojot šādas šūnas stropā, tās sabruka. Arī vaska šūnās no Polijas tika konstatēts 30% piemaisījums.

Zviedru biškopji vāc arī propolisu, bet kā jauns trends veidojas bišu māšu peru pieniņš.

Zviedrijas biškopjiem problēma Nr. 1 ir varroatoze. Veicot aptauju, noskaidrots, ka varru ierobežošanai 55% lieto skābeņskābes sīrupa pilināšanu, 30% izmanto skudrskābi, 15% izmanto timola eļļas ekstraktu, 3% Apistānu. Ķīmiskos preparātus pamatā lieto lielie biškopji, bet vērojama tendence pāriet uz organiskajām skābēm. Tiek izmantota arī apstrāde ar skābeņskābes dūmiem, kā arī tranu peru griešana.

Lai samazinātu ziemas birumu, biškopji cenšas ieziemot spēcīgas bišu saimes, savlaicīgi tās piebarot un nodrošināt  ar labām, jaunām mātēm. Lielākie kaitnieki ir skudras, peles un lāči. Zviedrijā uzskaitīti 3000 lāču. Nelielus postījumus nodara arī dzeņi un āpši.

Pamatā dravo ar Langstrota tipa stropiem. Selekcija diemžēl nav  augstā līmenī, jo ir ļoti maz selekcionāru, kas pārdod savas selekcionētās bišu mātes. Pamatā dravo ar zviedru bakfāstu, bet arvien vairāk sāk izmantot Eiropas tumšo biti.

Pirmā tika apmeklēta drava ”Honungs Garden”, kas atrodas Zviedrijā, Forslovā. Šajā saimniecībā saimnieko jau trīspadsmitā paaudze. Bijušās kūts telpas renovētas par dravas māju ar medus sviešanas līniju. Pamatvirziens ir bišu māšu audzēšana, ar ko lielākoties nodarbojas saimniece Monika Larsone. Sezonā tiek izaudzētas apmēram 4000 apsēklotas bišu mātes – Zviedru Bakfāsta (Drottningar Buckfast). Ciltsmateriāls tiek iepirkts,  pārbaudīts un tālāk pavairots. Bišu māšu apsēklošanai tiek izmantoti 800 mikronukleusi un 40 tranu saimes. Lai samazinātu māšaudzētāju saimju skaitu, māšu kanniņas pēc aizvākošanas tiek ievietotas inkubatoros. Kā inkubatori tiek izmantoti olu inkubatori.  Kā māšu krātiņi tiek izmantoti Nicot apkāres tipa rullīši. Lai inkubatorā varētu ievietot pēc iespējas vairāk māšu kanniņu, tiek izmantota rullīša priekšrocība, jo rulīša apakšējo daļu arī var uzspraust uz līstītes korķīšiem. Pēc māšu iznākšanas, tās tiek apzīmētas un ar rullīti tiek ievietotas 2-3 dienas iepriekš sagatavotos mikronukleusos apakšā zem kārītēm guļus, jo apkārītes ir bez apakšējās līstītes. Saimniecība pārdod arī neapsēklotas bišu mātes un māšu kanniņas. Apsēklota bišu māte maksā 30 €, bet ieskaitot nodokļus, 58 €. Ja pērk 100-200 bišu mātes, ir atlaide. Sīkāku informāciju var iegūt mājas lapā www.honungsgarden.com.

Mūsu tālākais ceļš veda uz Dāniju. Galamērķis Auluma, kur atrodas Ziemeļeiropā modernākā medus ražotne AS „Jakobsens”, biškopības inventāra un vaska pamatņu ražotājs AS „Aulumgaard” un profesionālā bišu drava „HF Honning”,  kurā apvienotas divas firmas – profesionālā bioloģiskā biškopība un konvencionālā biškopība. Aizsākums abām firmām tika veidots 1916. gada 1. aprīlī, kad vectēvs nodibināja savu uzņēmumu. Tātad uzņēmums darbojas jau vairāk nekā 100 gadus, un jaunākais dzimtas pārstāvis Mathias Hvams ir biškopis jau piektajā paaudzē, bet Pers Froms ir bijušais bankas klerks. Uzņēmums šajā laikā ir ļoti mainījies, veidojot jaunas metodes un tehnoloģijas. Firmas īpašumā ir lielas, plašas ražošanas telpas, medus sviešanas līnijas, viršu medus atvākotāji, centrifūga medus atdalīšanai no vaska, ko izmanto visiem medus veidiem. Vaska šūnu pārkausēšanai izmanto tvaika ģeneratoru, ko darbina ar dīzeļdegvielu. Dienā pārkausē 3000 rāmju. Sniedz arī maksas pakalpojumus. Rāmīšus pēc pārkausēšanas dezinficē. Kārīšu sasiešanai izmanto mehāniski sienamās lentas, sasienot krusteniski. Lentas reāli labi savelk, kārītes dezinfekcijas un skalošanas laikā neizšķobās. Dezinfekcijai izmanto nātrija hidroksīdu (ziepju zāles), bet skalošanai iegādāta virtuves trauku mazgājamā līnija.

Lai atvieglotu bišu stropu pārvešanas  darbus, iegādāts iekrāvējs no Francijas, kas novietots uz piekabes. Īpašnieki īsti apmierināti ar iekrāvēju nav, jo pastāv augstuma ierobežojums – piecus korpusus par augstu.

Ievērojām, ka  arī dāņi ir pārgājuši uz rāmīšiem ar pleciņiem, jo līdz šim rāmīši bija ar klucīšiem. Interesants bija fakts, ka viršu medus ražošanai dāņi izmanto uz pusi biezākas mākslīgās šūnas. Vienā kg vaska ir 10 plāksnes, tas nodrošina, ka viršu medu var izsviest medus sviedē. Pēc medus izsviešanas gaišās šūnas tiek izmantotas ieziemošanā, bet tumšās tiek pārkausētas. Tas, ka,  atvākojot šūnas, sieniņas ar adatām tiek traumētas, netraucē, jo bites tās ātri saremontē.

Saimniecībā kopumā ir 2000 bišu saimju, kas izvietotas 10-200 km attālumā 70 novietnēs, vasarā novietņu skaits sasniedz pat 120. Sezonā strādā 4 cilvēki, uz māšu audzēšanas laiku – 5.  Vidējais ienesums 50 kg no saimes. Dažādu ziedu medus – 30 kg, viršu medus – 20 kg. Veic arī āboliņa sēklu lauku apputeksnēšanu, maksa par 1 stropu 70 €.

Dažādu ziedu medus vairumtirdzniecības cena – 4 €, viršu medum 8 €.Dānijā viršu medus ir pieprasīts. Pašreiz saimniecībai ir pasūtījums 2 tonnu viršu medum ar samaksu 13 € par kilogramu.

Dravo ar dāņu stropiem. Ziemošanā ieiet viens korpuss.  Atņemot viršu medu, bites tiek izpūstas no visiem korpusiem. Bet, izpūšot peru telpas korpusu, bites ar māti tiek iepūstas rāmī ar tīklu. Pēc tam bites un māte no tīkla tiek nokratītas korpusa skrejas priekšā un pašas mierīgi saiet stropā. Ieziemo uz kārēm,  kurās nav viršu medus. Barotavas dāņiem ietilpīgas – 27 litri. Lai bites barotavās neslīgtu, tajās ieber šķeldu.

Pēc medus noņemšanas bites apstrādā ar skābeņskābi (pilinot), lai nelaupītos. Varras ierobežošanai arī izmanto skābeņskābes pilināšanu – 1x pavasarī, 2x pēc pirmā medus noņemšanas, 3x pēc viršiem.

Nākamajā dienā apmeklējām Ziemeļeiropā modernāko medus ražotni AS “Jakobsens”. Medus fasēšanas process maksimāli mehanizēts, jo darbaspēks Dānijā ir dārgs. Ir plašs sortiments – medus ar ogām, salātu mērces ar medu. Medus tiek fasēts dažādos iepakojumos un tilpumos. Pārstrādes apjoms milzīgs.

Invertsīrupa izbarošana Dānijā ir samazinājusies, jo dravnieki baidās, ka paliks pāri un nonāks medū. Runājot par pesticīdiem, mums paskaidro, ka dāņu lauksaimnieki ir likumpaklausīgi un laukus miglo tikai pēc saules rieta.

Patreiz arī Dānijā ir medus pārprodukcija un firma dažādu ziedu medu no dāņu biškopjiem neiepērk. Noliktava bija pilna ar medus mucām, uz kurām bija uzraksti: Nikaragva, Brazīlija, Ukraina…

Firmas pārstāvis bija informēts par Latvijas televīzijas raidījuma „Aizliegtais paņēmiens” veiktajiem pētījumiem un norādīja, ka firma par transportēšanas un uzglabāšanas nepilnībām atbildību nenes.

Biškopības inventāra pārdevējs „Aulumgaard” interesentiem piedāvā dažādu biškopības inventāru no dažādām valstīm. Gan dāņu, gan vācu, gan poļu. Izvēle plaša, arī cenas saprātīgas, ja salīdzina ar mūsu cenām.

Vaska šūnu pamatņu ražošanas cehā tika gatavots pasūtījums Norvēģijas tirgum – sarkani iekrāsotās vaska šūnu plātnes Ziemassvētkiem.

Nākamajā dienā viesojāmies Dānijas Biškopības biedrībā, kura dibināta 1866. gadā, šajā gadā tiek izdots arī biškopības žurnāls. Biedrībā ir 6000 biedru. Biškopju skaits katru gadu palielinās par 5%. Asociācijā ir 10 darbinieki. Biedrība ir izstrādājusi stratēģiju 2016.-2020. gadam, par galvenajiem uzdevumiem nosakot biškopības produktu ražošanu un māšu audzēšanu, bioloģisko biškopību, pasniedzēju sagatavošanu, produkcijas reklamēšanu izglītības iestādēs. Kopš pagājušā gada sagatavoti 200 pasniedzēji, kas izglīto biškopjus visā valstī.

Biedrībā ir iekārtota mini laboratorija, projekts paredz, ka ziedputekšņu un medus paraugu analīzes biedriem  trīs gadus tiks veiktas par brīvu, bez sertifikāta. Analīzes nodrošinās labāku mārketingu un biškopim piestrādāt pie kvalitatīvākas produkcijas ražošanas.

Biedrība  izstrādājusi aplikāciju Hive log – pieraksti telefonā.

Dānijā 93% ir hobija jeb mazie biškopji, 5% pusprofesionālie jeb biškopji, kuri vēl papildus veic arī lauksaimniecisko darbību,  un 2% profesionālie biškopji.

Dānijā 67% biškopju dravo ar Buckfast,  19% ar Apis melifera ligustika, 14% ar Apis melifera carnika, 3% ar Apis melifera melifera.

Dānijas kopējā platība sastāda 45 000 km^₂, no tiem 65% aizņem lauksaimniecības zemes, 20% pilsētas, mājas un ceļi, 15% meži un dabiskās audzes.

Dānijā kopējais medus ievākums gadā ir apmēram 2500 t. Cena par kilogramu svārstās no 2-15 €. Vietējais medus ir ļoti pieprasīts un dārgs. Pērkot tieši no dravnieka, tas maksā 15 €.Vidējais gada medus patēriņš ir 5000 t. Daudzi medu pilnībā nelieto, bet daudzi patērē ļoti daudz, tāpēc veidojas balanss. Šogad biedrība gatavo jaunu pētījumu par medus patēriņu. Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc medus ir uz pusi lielāks, medu iepērk no citām valstīm. Internacionālās medus cenas ir ļoti zemas, tāpēc vietējiem biškopjiem tas ir ļoti sāpīgi. 2016. un 2017. gadā bija ļoti zemas medus ražas, līdz ar to medus realizācijā nebija problēmu. 2018. gadā bija ļoti labs ienesums, kas radīja medus pārprodukciju. Ļoti daudzi veikali jaunu produkciju neņem, dravniekiem veidojas produkcijas uzkrājumi. Reklāmas Dānijā ir ļoti dārgas, tāpēc Biškopības biedrība  vietējo medu cenšas reklamēt ar savām etiķetēm. Gadā biedrības biedri izlietoto 2 miljonus etiķešu. Vairāk kā puse no produkcijas tiek ražota ar viņu etiķeti. Tā ir veidota tā,  ka biškopim jāpieprintē tikai vārds un uzvārds. Tāpat kā pie mums, arī viņi biškopības produktus reklamē skolās un pirmskolas iestādēs, izglītojot jauno paaudzi.

Valstī ļoti augstā līmenī ir nostādīta bišu māšu audzēšana. Māšu audzētāji ir vieni no labākajiem Eiropā, var piedāvāt labu ciltsmateriālu. Bišu māšu apsēklošana notiek uz 13 salām. Katru no salām apsaimnieko noteikts biškopis ar noteiktu rasi. Starp salām ir liels attālums, kas nodrošina rases tīrību.

Vispopulārākās Dānijā ir bakfāstas bites. Biškopjiem vislielākās problēmas sagādā bišu spietošana. Bakfāstas bišu viena no galvenajām īpašībām – tās nespieto. Kopumā maza spietošanas tieksme. Tās ir mazāk niknas, kas ir ļoti būtiski Dānijā, jo valsts ir ļoti apdzīvota un bites nedrīkst traucēt. Biškopis var aprūpēt vairāk saimju, nevajag kombinezonu. Bites pa kārēm staigā mierīgi, vieglāk atrast māti. Saimes ir augsti produktīvas, ienesums vidēji 40 kg no saimes. Hobija biškopjiem – 20 kg, profesionāļiem – 50-100 kg.

Astoņdesmitajos gados lielas problēmas sagādāja nozematoze. Pavasarī 80% no saimēm bija nozematoze, tās bija mazas, lēnāk attīstījās, bija zemāks ienesums. Lai cīnītos ar to, galvenais selekcijas virziens bija bišu slimības. No māšu selekcijas saimēm 1. aprīļa dienā ņēma bišu paraugus un sūtīja uz analīzēm. Slimās brāķēja. Rezultātā tagad ar nozematozi slimo apmēram 5%. Runājot par ierosinātāju, no 100 paraugiem 99% ir Nosema cerana un 1% Nosema apis.

Katru gadu maija vidū tiek novērota selekcionāru bišu saimju veselība. Sasaldē perus, ieliek saimē un pārbauda higiēnu, vai perus izmet, vai nē. Ja nē, tad saimi brāķē.

Jau no 1990-tajiem gadiem ir ieviests unikāls komerciālais tests māšu selekcionāriem. Katru gadu no selekcionāra tiek paņemtas 10 bišu mātes un tās tiek izvietotas desmit dažādās vietās pa visu valsti pie praktiskiem biškopjiem. Tiek novērtēts:  nozematoze, higiēna, mierīgums, spietošana, produktivitāte, kopējais medus ienesums. Iegūtie rezultāti tiek publicēti. Selekcionāru starpā nodrošinot konkurenci, rezultātā iegūst visi, jo tiek veidots labāks izejmateriāls.

Biškopības biedrības mācību dravā tiek veikts vides tīrības monitorings. Saimes skrejā ievietotas divas stikla caurulītes, kurām sānos ievietots absorbējošs materiāls un saimes ligzdā iekārta absorbējoša plāksnīte. Pēc noteikta laika tās tiks nosūtītas uz laboratoriju gaisa piesārņojuma pārbaudei.

Lietuvā mūs sagaidīja Mažeiķu Biškopības biedrības vadītāja Birute Budreckiene un biškopis Leons Lukaševičs. Arī Lietuvas biškopjiem ir problēmas ar medus realizāciju, medus cenas ir ļoti zemas, tāpēc  daudzi  biškopji sāk likvidēt savas dravas.  Birute teica, ka izdzīvos un paliks sava darba entuziasti, kāds nenoliedzami ir biškopis Leons.

Nobeigumā gribu teikt, ka brauciens bija iespaidiem pilns. Secinājumi? Selekcijas darbs pie mums vēl ir uz zema līmeņa, šajā jomā vēl ir daudz jāmācās un jāiegulda liels darbs. Toties biškopības produktu ražošanā mēs varam arī izglītot citus. Paldies ceļa biedriem par patīkami pavadīto laiku. Paldies  biškopim Artūram Grudovskim par ceļojuma izplānošanu un LLKC Dobeles konsultāciju biroja vadītājai Annai Liscovai un uzņēmējdarbības konsultantei Raimondai Ribikauskai par brauciena organizēšanu. Lai mūsu bitēm un mums jauka ziema!

Irēna Upmale,

brauciena dalībniece

Foto: Raimonda Ribikauska