Lauku uzņēmēji gūst pieredzi mājražošanā

Preiļu, Līvānu, Vārkavas un Riebiņu novadu esošie un potenciālie mājražotāji 4. septembrī  devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Pļaviņu, Skrīveru un Kokneses novadiem.

Brauciens tika organizēts Valsts Lauku tīkla pasākuma ietvaros, un tā mērķis bija esošajiem un potenciālajiem mājražotājiem dot iespēju iepazīties un gūt pieredzi. Brauciena dalībnieki apmeklēja Pļaviņu novada z/s „Ozoliņi”, kas nodarbojas ar vīna ražošanu, Koknese novada z/s „Janava”, kas nodarbojas ar tēju, krēmu, dažādu augu destilātu un garšvielu ražošanu, Skrīveru novada z/s „Ragāres”, kas audzē garšaugus un gatavo tējas, kā arī SIA „Skrīveru pārtikas kombināts”, kas ražo konfektes.

Zemnieku saimniecībā „Ozoliņi”

Sākumā devāmies uz z/s „Ozoliņi” Pļaviņu novadā, kur dalībnieki varēja uzzināt par mājas vīna ražošanu. „Ozoliņi” iepriekš nodarbojās ar lauksaimniecību – audzēja lopus, bet, saprotot, ka viņu saimniecībā tas nav izdevīgi, 2003. gadā sāka vīna ražošanu. Vīna ražošanas telpa kādreiz bija kūts, bet, atjaunojot un restaurējot, tā ir ieguvusi pievilcīgu vīna darītavas izskatu. Vīna darītavā atrodas milzīga tvertne vīna pagatavošanai, kuras ietilpība bija 12 tonnas. Vīns tiek gatavots no vietējiem produktiem – āboliem, ķiršiem, rabarberiem, upenēm un citām ogām. Ja vēlaties mājas apstākļos pagatavot vīnu, svarīgi atcerēties to, ko uzsvēra saimnieks, vispirms jāiegādājas vīna raugs, nevis jāspiež sula. Kamēr vīns nonāk pārdošanā, to gatavo divus gadus. Pirmajā gadā vīna rūgšana ir intensīvāka, otrajā gadā rūgšanas process ir daudz lēnāks, un vīns tiek sagatavots jau pildīšanai pudelēs vai citās tvertnēs. Saimnieks uzskata, ka Eiropa jau ir piesātināta ar vīniem. Liela daļa eiropiešu uzskata, ka īsts vīns tiek gatavots tikai no vīnogām, tāpēc z/s „Ozoliņi” noiets lielākoties ir Rīgas tirgus, krogi, un dažādās izstādes.

Zemnieku saimniecībā „Janva”

Tālāk devāmies pie jaukas, omulīgas kundzes Antas Kučeres uz zemnieku saimniecību „Janava”. Tās īpašniece mūs sagaidīja ar dziesmu. Dzirdot stāstījumu par viņas dzīves gaitām, secinājām, ka dzīve bijusi smaga un grūta, bet cilvēka entuziasms ir lielāks un uzveic visas grūtības. Z/s „Janava” ir bioloģiskā saimniecība, kas nodarbojas ar tēju, garšvielu, krēmu, ziepju un dažādu destilātu ražošanu. Brauciena dalībniekiem bija vienreizēja iespēja izmēģināt z/s „Janava” saražoto produkciju – „Beātes krēmu” un sejas toniku – uz savas sejas ādas. Tā bija iespēja pārbaudīt produkciju, kura tiešām ir ekoloģiska. Saimniece nodarbojas arī ar ārstniecības augu audzēšanu, šo prasmi viņa ir mantojusi no mātes un turpina to darīt arī šodien. Lai arī zemes platība nav liela, tomēr cilvēks ir atradis savu darbības nišu un katru gadu attīstās, rakstot projektus, kā arī izmanto iespēju piedalīties dažādās mācībās, kas palīdz pilnveidot saimniekošanu. Lai Latvijā, savās mājās, uzsāktu krēma un augu destilātu ražošanu, saimniece guvusi noderīgu pieredzi Francijā. Z/s „Janava” saražotā produkcija  ir atrodama eko veikalos.

Zemnieku saimniecībā „Ragāres”

Skrīveru novada z/s „Ragāres” īpašnieks Jānis Vaivars mūs sagaidīja ar smaidu sejā. „Ragāres” ir bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas un pārstrādes uzņēmums, kurš specializējies ārstniecības augu audzēšanā, tēju un garšvielu ražošanā. Saimniecība atrodas pasakainā vietā – Daugavas krasta augšdaļā. Sākumā apskatījām, šķiet, vairāk nekā simts dažāda veida garšaugus – salvija, ansīši, raudene, pūķgalve, kaķumētra, vērmele, izops, estragons, oregano, pētersīļi, puravi un vēl un vēl, kas gan visus var atcerēties.

Zemnieku saimniecībai ir 1 ha liels augļudārzs, kurā aug ābeles, bumbieres, plūmes, kā arī vairāku sugu eksotiskie augļu koki, tādi kā smiltsērkšķi, lielogu irbenes, melnais plūškoks, ziemeļu kivi, citronliāna un citi. Saimniecības zemes platība ir neliela – 7 ha, bet ar to pietiek, lai izaudzētu garšvielas, ārstniecības augus un iekoptu augļudārzu. Saimniecības produkcija tiek realizēta tikai eko veikalos, jo īpašnieks nemaz nepiedāvā savu produkciju lielajiem tirdzniecības veikaliem, jo viss darbs, kas tiek darīts, ir roku darbs un tiek veikts ar lielu mīlestību, un tie, kas vēlas iegādāties šo produkciju, noteikti to atrod. Klausoties īpašnieka teiktajā, secinām, ka visas cilvēka slimības ir ārstējamas ar augiem, ko varam izaudzēt paši savā dārzā, nelietojot nekādas ķīmiskas vielas.

SIA „Skrīveru pārtikas kombināts”

Tālāk devāmies uz SIA „Skrīveru pārtikas kombināts”, kur mūs sagaidīja divas sirsnīgas un jaukas darbinieces, kuras īsumā mums pastāstīja par vēsturi un gardo konfekšu „Gotiņa” ražošanas recepti.  Iepriekš telpās, kur mēs atradāmies, bija beķereja, spirta brūzis un notika konfekšu ražošana, kas  aizsākās tālajā 1957. gadā. Arī tolaik tika ražota klasiskā „Gotiņa”, „Gotiņas” ar riekstiem, sēklām, rozīnēm un korintēm. Lai konfekte būtu pievilcīgāka tās baudītājam, konfektes papīra iekšpusē tika nodrukāta tautasdziesma, un šī tradīcija tiek saglabāta vēl šodien. 1980. gada beigās ražotne tika slēgta un atstāta novārtā. Tomēr uzņēmīgi cilvēki – Aigars Lūsis nepieļāva šīs ēkas bojāeju, un to privatizēja, lai atsāktu konfekšu „Gotiņa” ražošanu pēc senajām metodēm. Uzņēmumā strādā pieci cilvēki, šķiet, pavisam nedaudz, bet pietiek, lai dienā ietītu ap 100 kg konfekšu. Šobrīd tiek ražota klasiskā „Gotiņa” un „Gotiņa” ar riekstiem, bet tiek plānota sortimenta dažādošana. Dalībniekiem bija iespēja pamēģināt ietīt konfektes, bet mums tas noteikti neizdevās tik ātri un kārtīgi, kā to darīja pieredzējušās darbinieces. Pacienāti un iepirkušies devāmies uz mājas pusi.

Gūtas jaunas zināšanas un idejas

Mājupceļā brauciena dalībniekiem tika dota iespēja izteikties un diskutēt par dienas laikā redzēto un dzirdēto, izvērtēt iespējas mājražošanā un sākt aktīvāk attīstīt to arī mūsu pusē.

Dalībnieki atzina šāda brauciena lietderību, jo cilvēks tādējādi iegūst papildu zināšanas un pieredzi, tā ir motivācija nepadoties un attīstīt saimniecību, kā arī tika aizgūtas idejas, ko var izmantot savas saimniecības attīstībai un pilnveidošanai.  Daļa brauciena dalībnieku uzskatīja, ka  apmeklētie uzņēmumi var būt viņu sadarbības partneri.

Brauciena noslēgumā radās svarīgas atziņas, piemēram, vajag tikai darīt, un viss izdosies; arī no mazumiņa var sasniegt daudz; izvirzot mērķi, jāvirzās uz tā realizāciju un panākumi neizpaliks; veiksmes  pamatā ir pašu saimnieku patiesa ieinteresētība un aizrautība!

Paldies visiem pieredzes apmaiņas brauciena dalībniekiem un cilvēkiem, kuri palīdzēja organizēt braucienu, īpaši liels paldies LLKC Aizkraukles nodaļas uzņēmējdarbības konsultantei Valentīnai Bečai!

Jolanta Augšpūle,

LLKC Preiļu nodaļas uzņēmējdarbības konsultante