Lūko uzņēmējdarbības attīstības idejas Daugavpils un Krāslavas novados

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas nodaļa rīkoja Bauskas un Vecumnieku novada lauksaimniekiem pieredzes apmaiņas braucienu uz Daugavpils novada Līksnas pagastu un Krāslavas novada Robežnieku, Ūdrīšu  un Kaplavas pagastu saimniecībām, lai gūtu jaunu pieredzi un idejas uzņēmējdarbības attīstībai laukos.

Daugavpils novada Līksnas pagasta SIA “Kļavas V” modernus risinājumus graudkopībā un piena lopkopībā rādīja ražotnes īpašnieks Viktors Kalāns. Viņš savu z/s “Kļavas” dibinājis 1991. gadā, uzsākot nodarboties ar graudkopību. Nostrādājot 20 gadus LLKC Daugavpils konsultāciju birojā par vadītāju, nonācis pie secinājuma, ka paralēli graudkopības nozarei jāsāk nodarboties ar piena lopkopību, jo piena cenas ir daudz stabilākas par graudu cenām. Viktors Kalāns 2010. gadā iegādājies bijušo kolhoza fermu ar vēlmi pašam attīstīt savu biznesu, un pašlaik saimniecībā ir ap 350 slaucamu govju. Saimniecībai ir 1200 hektāru zemes, daļā audzē lopbarību ganāmpulka vajadzībām, pārējo zemi izmanto graudkopībai, kas ir otra saimniecības pamatnozare. Uzsākot fermas projektu, piena ražošanas kompleksa īpašnieks atzīst, ka ceļš ir bijis smags un “nātrains”, jo bija jāatrod atsaucīga banka. Fermā izbūvēta moderna karuseļa tipa slaukšanas iekārta. Tajā 15 minūtēs var izslaukt divdesmit piena devējas. Ar datora starpniecību uzrauga piena izslaukumu, barības devas sadali, kā arī tiek apzināts govju veselības stāvoklis, laikus sniegta veterinārā palīdzība vai sagaidītas dzemdības. Viss ir vērsts uz maksimālu govju resursu izmantošanu. Apsveicama ir saimnieka apņēmība turpināt modernizēt un palielināt apjomus, ņemot vērā pašreizējo situācija piena nozarē.

Tālāk devāmies uz pierobežas saimniecību z/s “Guntiņi”, kas  atrodas 7 km  attālumā no Baltkrievijas robežas un nodarbojas ar trušu audzēšanu un ir sertificēta kā bioloģiskā saimniecība. Saimniecībā ir ap 250 nobarojamo trušu. Truši no pavasara līdz rudenim aug dabiskā vidē, norobežotos āra aplokos, kuros ir izvietotas mājas, lai truši varētu patverties no vēja un lietus. Trušu mātes ar trusēniem un  ciltstēvi atrodas kūtī, pašu saimnieku konstruētos un būvētos sprostos.  Bioloģisko spēkbarību saimniecībā gatavo paši. Šim nolūkam audzē auzas, kviešus, griķus. Truša gaļa tiek realizēta Rīgā eko veikaliņiem. Nelielos daudzumos tiek gatavoti trušu gaļas un trušu aknu konservi.

Mūsu nākamā saimniecība ir Ivara Geibas “Kurmīši”, kas dibināta 1994. gadā kā ģimenes saimniecība. Tā 2014. gadā ieguva bioloģiskās lauksaimniecības atbilstības sertifikātu. Saimniecības pamatdarbība ir ārstniecības augu audzēšana, kaltēšana, fasēšana, medus iegūšana no ārstniecības augu laukiem, sveču ražošana no bišu saražotā vaska un mārdadžu eļļas ieguve. Saimniecībā ražo vaska šūnas bioloģiskajām biškopības saimniecībām. Tiek audzētas ap 40 ārstniecības augu sugas, un ievākti savvaļā augoši ārstniecības augi. Mūsu ekskursijas dienā tika vāktas kliņģerītes, un arī mums bija iespēja piedalīties šajā procesā. Saimnieka aizrautība parāda, ka viņš tiešām dara to, kas viņam patīk un padodas. Ārstniecības augu audzēšana ir ideāli apvienojama ar biškopību, jo bitēm ir plaša nektāru daudzveidība.

No biškopības iegūst medu un vasku. No vaska tiek gatavotas sveces un vaska šūnas. Jaunajā cehā ierīkotas divas tēju žāvēšanas kameras (telpas), fasēšanas zāle, sveču liešanas zāle, telpa vaska pārkausēšanai un vaska šūnu gatavošanas iekārtas. Ir arī telpa, kur klienti var iepazīties ar produkciju, iegādāties tējas un sveces, kā arī paši sev uzrullēt automātisku vaska svecīti. Šī saimniecība strādā ar pilnu ražošanas ciklu, kurā katra nozare cita citu papildina un pilnveido. Saimniecība izmanto un piesaista ES finansējumu.

Mūsu mācību brauciens noslēdzās zirgu sētā “Klajumi”, kas atrodas līdzās dabas parkam “Daugavas loki”. Mūs sagaidīja saimniece Ilze Stabulniece ar dēliem. Saimnieki ar lepnumu stāstīja par saimniecības vēsturi, kura sākusies 1936. gadā, kad Ilzes vecvecākiem tika piešķirti 30 hektāri zemes toreizējā Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā. Jaunā ģimene līda līdumus, būvēja mūra mājas un deva saimniecībai nosaukumu “Klajumi”. Tagad te saimnieko vecā un jaunā paaudze, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un rūpējoties par dabas un vides vērtībām.

Saimniecībā ir zirgi, kas sertificēti kā rehabilitācijas jeb reitterapijas zirgi. Šādi zirgi iziet fizisko, garīgo un emocionālo pārbaudi. Ar vienu no viņiem, skaisto un mierīgo Raitu, iepazināmies arī mēs. Mums bija iespēja doties izjādes aplī un pašiem pārbaudīt šī zirga līdzsvarotību.

Zirgu sētā “Klajumi” ir pieejamas četras brīvdienu mājas. Tās ir apkārtējās viensētas, ko saimnieki laika gaitā iegādājušies. Katrai mājai ir savs stāsts, un viesu skaits, ko tā spēj uzņemt, arī ir dažāds. Ilze stāsta, ka šāds brīvdienu māju modelis ļauj nodrošināt katram viesim savu brīvo telpu, pēc kuras viņš ir braucis, un viesi cits citam netraucē. Zirgu sētā ir plašs pakalpojumu klāsts: izjādes un braucieni pajūgos (ziemā kamanās), pārgājieni zirga mugurā pa dažādiem maršrutiem, reitterapija, relaksācija un vingrošana uz zirga. Saimnieces stāstījums bija tik emocionāls, ka vairāki lauksaimnieki izteica vēlmi atvest savus radus un draugus, lai izbaudītu šo plašo palapojumu klāstu.

Aiga Saldābola,

LLKC Bauskas nodaļas Vecumnieku novada lauku attīstības konsultante