Mācībās jauniešiem stāsta arī par saskarsmi ar mājdzīvniekiem

Noslēgusies piecu dienu mācību cikla programma «Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai». Tās mērķis – attīstīt jauniešu zināšanas, pieredzi un kompetences, kas nepieciešamas savas uzņēmējdarbības sākšanai vai attīstīšanai.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Bauskas biroja vadītāja Dace Griķe informēja, ka šogad mācībās piedalījušies 15 jaunieši vecumā ap 18 gadiem, kuri apgūst profesionālo izglītību Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Saulaines struktūrvienībā. Viņa pastāstīja: «Pateicoties veiksmīgai sadarbībai ar tehnikuma direktori Daci Rozentāli, Saulaines skolas vadītāju Lailu Jirgensoni un pasniedzēju Kristīni Baltu, mācības varējām rīkot Saulaines skolas telpās. Programmā apgūtas dažādas tēmas: idejas ģenerēšana, definēšana un attīstība, tirgus analīze, mārketings, reklāma un prezentēšanas prasmes, kā arī uzņēmējdarbības pamati.»

Idejas startam konkursā «Laukiem būt!»
Noslēgumā jaunieši prezentējuši sešas biznesa idejas, gan individuāli, gan komandā. Dace Griķe, raksturojot paveikto, teic: «Prezentāciju laikā potenciālie jaunie uzņēmēji  apliecināja, ka interesējošo jomu līdz šim jau iepazinuši kā darba ņēmēji vai saistībā ar ģimenes biznesu un draugu pieredzi. Bija arī idejas, kas radušās, pašiem nonākot kādā situācijā un meklējot tai risinājumus. Mācību laikā tapušās idejas atklāj jauniešiem piemītošo drosmi, radošumu, novatorismu, uzņemoties pašiniciatīvu, spēju riskēt. Mūsu mērķis bija motivēt jauniešus un iepazīstināt ar rīkiem, kas vajadzīgi uzņēmējdarbības plānošanā un aprēķinu veikšanā.»

Jauniešu ideju īstenošanās notiks tuvākā vai tālākā nākotnē. Pašlaik uzdevums pilnveidot  biznesa plānus un startēt konkursā «Laukiem būt!». Uz jautājumu par mācību laikā gūto grupa vienprātīgi apstiprina, ka bijis ļoti interesanti un noderīgi.

Noslēgumā diena tika veltīta izbraukumam uz divām saimniecībām, lai pārliecinātos, kā visneprātīgākās uzņēmīgu cilvēku idejas darbojas dzīvē. Anita Vismane, mācību grupas vadītāja un lauku attīstības un lopkopības konsultante, uzsvēra, ka tieši jauno lauksaimniecības  speciālistu personīgā pieredze ir vislabākā skolotāja un iedvesmotāja. Līdzīga vecuma jauniešu stāsts pārliecina un iedrošina vislabāk.

Visa sākums – Dūms
Topošie lauku uzņēmēji apmeklēja Madaras Liepiņas saimniecību, SIA «Zirga sapnis» Iecavas novada Dzimtmisā. Gados jaunajai sava sapņa īstenotājai ir jau 20 gadu pieredze darbā ar zirgiem. It bieži lietojam vārdus «dzīvnieku labturība», to dziļāko jēgu nemaz neizprotot. Madara jau izvēlētajā nosaukumā ielikusi savas misijas būtību: aizrautību ar to, ko dari, emocionālu pieķeršanos zirgiem un milzīgu atbildību par tiem, ko pieradinām. Bet visam pāri – uzticību savam sapnim. Kopš vienpadsmit gadu vecuma viņa vēlējusies izveidot  zirgu stalli,  kurā varētu nodrošināt Dūmam, zirgam, ar kuru trenējusies, visvislabākos apstākļus.

Vēlāk, apsverot iespējas un plānojot, kā to īstenot, jauniete sapratusi, ka svarīga ir vieta, kur ar zirgiem varētu nodarboties arī citi, kam šie dzīvnieki patīk un kuri savu īpašumu uzticētu viņas aprūpei. Tāpēc Dzimtmisa Madarai šķitusi ideāla vieta – lauku klusums, nelielais attālums no pilsētām, maģistrāles A7 tuvums un šī dabas nostūrīša aizsniedzamība jebkuros laika apstākļos.

Jaunuzceltajā stallī ir 23 boksi, bet te pašlaik ir 15 zirgi. Madaras Dūmam jau 22 gadi. Ar to būts kopā no 2000. gada, no savas treneres zirgu iegādājusies 2005. gadā. Viņš arī visa sākums.

Madarai Liepiņai ir zootehniķes izglītība. Viņa teic: «Pret jebkuru dzīvnieku jāizturas labi, tas ir tik pašsaprotami. Kliedzošie gadījumi, kas ik pa laikam  atklājas Latvijā, nav tikai sodāmi, jo naudas iekasēšana dzīvniekam nepalīdz. Vajadzīgas reālas lietas, barība, ūdens, novietne utt. Likumdošana ir diezgan nesakārtota attiecībā uz dzīvniekiem. Pārtikas un veterinārais dienests gan objektīvi, gan subjektīvi ir samērā bezspēcīgs pret pārkāpumiem mājdzīvnieku turēšanā.»

Kustības, brīvība un pareiza ēdināšana
Mācību grupas jauniešiem, protams, ir jautājumi Madarai. Saulainieši gan neslēpj savas bažas par to, ka biznesa idejas var nozagt. Viņus interesē, piemēram, viena zirga uzturēšanas izdevumi un citi gluži praktiski jautājumi. Par zagšanu gan Madara pasmaida, jo pārliecināta, ka labu ideju nemaz nevar nozagt. Renārs Ralfs Osis savu biznesa ideju pārrunāja individuāli, un Madara Liepiņa pauda atbalstu un sniedza padomu, ko neliegtu arī turpmāk.

Pieredzējusī speciāliste uzsvēra, ka ēdināšanā nav vajadzīgi «smalkumi» – galvenais ir kvalitatīvs, laikus savākts un vitamīniem bagāts siens, – dienas patēriņš ap 15 kilogramu. Vienmēr jābūt pieejamam tīram, svaigam ūdenim, bet vērtīgs kārums ir burkāni. Saimniece atzīst, ka viņas ganāmpulks ir labi barots. Zirgam veselīgāk esot, ja nedaudz pat redzama sānu riba... Madara skaidro, ka patiesībā zirgs ir ļoti jutīgs, trausls dzīvnieks. Visbīstamākās ir zarnu kolikas, ko var izraisīt jebkas nepareizi iebarots, tāpēc viņa vienmēr un visiem atgādina – nebarojiet svešu zirgu, pat, ja izskatās, ka tas ir badā! Svarīga ir nagu kopšana un, ja vajag, apkalšana. Arī zobi jākopj, tie, kā zināms, ir veselības rādītājs. Kustības, brīvība un pareiza ēdināšana pasargā no daudziem nepatīkamiem pārsteigumiem, kaut arī ne vienmēr.

Madara uzsver, ka saskarsmē ar mājdzīvniekiem, īpaši zirgiem, svarīga attiecību psiholoģija. Jābūt skaidrībā, kurš ir vadonis un kādas ir robežas, nezaudējot savstarpēju cieņu un respektu. Agresīvas metodes neder, tās tikai radīs bailes un neuzticēšanos. Zirgs ir mūsu attieksmes spogulis – mēs saņemam atpakaļ to, ko dzīvniekam dodam.

Pašai nemanot, Madara atkal atgriežas pie stāsta par Dūmu. «Ar viņu esmu izaugusi, viņš mani  vedis uz manu sapni, jo ne jau viss gludi gājis. Dažkārt atnāku pie viņa, ikdienas neveiksmju izsmelta, dusmīga, asarās... Un viņa skatiens ir tik gudrs un saprotošs. It kā teiktu – nu labi, labi, te es esmu, tikai nepinkšķi! Zirgs nomierina. Viņš māca man būt labākai nekā esmu. Atzīšos, emocionāli tik tuvu nevienu vairs nelaidīšu. Ar prātu saprotu, ka dabā nekas nav mūžīgs, arī mans Dūmiņš kādreiz dosies uz citām ganībām... Bet zinu, ka dodu viņam un pārējiem zirgiem labāko, kas iespējams. Tad arī pēc padarīta darba sirdī paliek viss labais, ko esam guvuši un devuši cits citam.»

Ruta Keiša,

laikraksts „Bauskas Dzīve”

Foto: Ruta Keiša, „Bauskas Dzīve”

Mācību dalībnieki kopā ar Madaru Liepiņu (centrā) un viņas mīluli Dūmu

Madara Liepiņa stāsta par savu un «zirga sapni»