Mājražošana, kas sākas ar eksperimentu

Bija ļoti karsta diena, kad es pieteicos ciemos pie Māra Šaršūna  – VTUA Latgales reģiona nodaļas vecāka inspektora, Augšdaugavas novada lauksaimnieka, tagad arī mājražotāja. Sagaidot mani, saimnieks uzreiz piedāvāja atsvaidzinošu pašgatavotu cidoniju–ķiršu dzērienu.

Kāpēc pieteicos apciemot? Būsim pirmie, LLKC Daugavpils konsultāciju birojs, kas  iepazīstina plašāku auditoriju ar Māri Šaršūnu – ne tikai kā ar nopietnu, atbildīgu VTUA (Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra) inspektoru, bet arī kā izturīgu, centīgu, zinātkāru, eksperimentiem atvērtu lauksaimnieku un mājražotāju.

Neliela, bet daudzveidīga saimniecība
Māra Šaršūna saimniecība neliela, bet daudzveidīga, un katra tās daļa dod savu labumu: īpašumā esošajā un nomātajā lauksaimniecības zemē nobriest graudaugi – ziemas kvieši un auzas ap 16 ha platībā; zemeņu stādi, kas katru gadu priecē ar garšīgu ražu; kartupeļu lauks; ābeļu dārzs; ķiršu un cidoniju plantācija, arī mežs.
Staigājot pa pasakaino ābeļdārzu un baudot atsvaidzinošo dzērienu, saimnieks stāsta, kā tika uzsākti viņa dārzkopības un mājražošanas izmēģinājumi: “90. gados mantojumā tika iegūta lauksaimniecības zeme, vecāki uzdāvināja 12 ha, tajā skaitā mežu. Tā kā zemi pārdot negribēju, centos, mēģināju audzēt visu, ko var, lai nopelnītu. No lielā klāsta tagad vēl palikušas zemenes un kartupeļi. Mantotajā zemē  bija arī 0,5 ha ābeļdārzs. Mazā zemes platība un zemes kvalitāte neļāva stādīt ko citu, tad sāku eksperimentēt ar ābelēm. Lielākoties koki bija jau veci un slimi. Dārzā ābeles mainīju trīs reizes, kamēr iemācījos ar tām apieties, lai gūtu kaut nelielu peļņu.”

Zināšanas par dārzkopību tika iegūtas, sazinoties ar dārzkopjiem praktiķiem, arī konsultējoties ar augkopības speciālistiem LLKC Daugavpils birojā. Pašlaik aug  ābeļu šķirnes ‘Antejs’, ‘Pervinka’, ‘Raika’, ‘Red Kropt’ un ‘Rubīns’, saimnieka stingrā uzraudzībā nodrošinot stabilu ražu, no kuras, sadarbojoties ar z/s “Jaunlaši”,  tiek iegūta kvalitatīva ābolu sula pietiekamā daudzumā.

Prioritārā nozare – dārzkopība

Atbildot uz jautājumu, kāpēc tieši dārzkopība izvēlēta kā prioritārā nozare, saimnieks atbild: “Dārzkopība izvēlēta vairāk ģeogrāfisku apsvērumu dēļ. Dzīvoju Ilūkstes pilsētas nomalē, un zeme atrodas blakus – Pilskalnes pagastā, Augšdaugavas novada teritorijā. Platības nav lielas, tāpēc cenšos tās izmantot lietderīgi.”
Māris smaidot uzsver, ka dārzkopība viņam ir viens liels eksperiments. 2016. gadā,  padodoties LLKC Daugavpils biroja ekonomikas konsultanta uzstājībai un vēlmei, tika realizēts ES projekts: Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gada apakšpasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Tā saimniecībā  tika izveidota cidoniju plantācija – 0,3 ha, kā arī ābeļu dārzs ieguva nožogojumu, kas pasargā no meža zvēriem, jo iepriekšējo gadu pieredze rāda, ka savvaļas dzīvnieku postījumi ir diezgan ievērojami. Tika iegādāta arī visa nepieciešamā tehnika dārza kopšanai – raiders, trimmeris un dārza frēze. 
“Pēc projekta realizēšanas, kā izrādījās, darbu ieguvu papildus,” rezumē saimnieks.
Māra atmiņas par cidonijām bija no bērnības, kad māte gatavoja tās vienkārši ar cukuru. “Kā cidoniju realizēt, kam piedāvāt?” jautājumu sev uzdeva topošais mājražotājs. Bija zināms tikai par cidoniju sukādēm, un tās redzētas veikalā. Tā, ļoti lēni, sāka attīstīties mājražošana. Sākumā uzsvars bija uz “tīrām” cidonijām. Vēlāk, kad visiem tās bija apnikušas, vajadzēja mainīt sortimentu, un tika nolemts piedāvāt   cidoniju sulu – kas ir ļoti skāba, lai veidotu no tās piemērotu dzērienu. Tad nepieciešams to atšķaidīt ar ūdeni, pievienojot cukuru, bet pircēji ir ļoti slinki to veikt paši, viņi vēlas uzreiz gatavu produktu, līdz ar to cidoniju sulai pieprasījums krietni samazinājās.
“Tagad eksperimentu veidā varu piedāvāt astoņus dažādus sukāžu variantus: cidoniju sukādes, ķirbju sukādes, cidoniju un ķirbju sukādes, rabarberu sukādes, ķišu sukādes, cidonijas ķiršu un zemeņu sīrupos, sukāžu maisījumu. Piedāvājumā ir  lielākoties sīrups no cidonijām,” pieticīgi uzskaita saimnieks.
“Katrs jaunais produkts tiek veidots ar sajūtām, eksperimentējot, kas varētu garšot pašam. Protams, galvenais kritiķis ir sieva Aiva, kura iesaka, palīdz, dod padomu. Neiztikt bez draugu un paziņu padomiem. Tad mans darbs ir to īstenot dzīvē,” stāsta Māris.
Masu medijos par Māra mājražošanas produkciju informāciju atradu tikai  Facebook profilā un “Novada Garšas” katalogā. Jā, reklāmas maz. Lielākoties informācija par produkciju ceļo no drauga pie drauga. Ir arī pasūtījumi vairumtirdzniecībā, kā svētku dāvanas.

“Arvien biežāk rodas domas: kurā virzienā  attīstīties? Būt gatavās produkcijas – graudu, kartupeļu, zemeņu, malkas – piegādātājam vai aktīvāk attīstīt mājražošanu, kur nepieciešami ieguldījumi, un paplašināt infrastruktūru, kas iespējams tikai, īstenojot Eiropas Savienības projektus, kā arī piesaistot vairāk darbaspēka, pie tā visa vēl saglabājot gatavās produkcijas kvalitāti. Vai tagad ir īstais moments? Vai es to gribu, vai man viss jāatstāj pašreizējā līmenī?  Lūk, par ko manas doma,” atklāti un emocionāli izsakās Māris.

Meklēt savējo un nepadoties

Tā kā Mārim piemīt neatlaidība un mīlestība pret savu zemi, atbalstot mājražotāju, iesaku viņam turpināt attīstīties, noturēt kvalitāti. Vērtējot, analizējot rezultātus un paplašinot piedāvājuma klāstu, var secināt, ka mazie uzņēmēji var pastāvēt un būt konkurētspējīgi tirgū.
Tikmēr pats Māris Šaršūns ir aktīvs dārznieks, lauksaimnieks un mājražotājs, kurš nemitīgi mācās, pilnveidojas un iesaistās dažādos pasākumos. Apmeklē LLKC Daugavpils biroja rīkotos informatīvos un izglītojošos seminārus, piedalās mācību programmās, pieredzes apmaiņas braucienos, izmanto Eiropas Savienības apmaksātas individuālās konsultācijas augkopībā un ekonomikā, arī aicina jauno lauku uzņēmēju paaudzi mēģināt, eksperimentēt, meklēt savējo un nepadoties.
 

Elvīra SOKOLOVA

LLKC Daugavpils biroja uzņēmējdarbības konsultante

Foto: Elvīra Sokolova un no Māra Šaršūna arhīva