Par arbūzu audzēšanu stāsta saimniece Rēzeknes novadā

Ja Latvijā avenes, zemenes un citas dārza ogas audzē vai ikkatrs mazdārziņa īpašnieks, tad ar arbūzu  audzēšanu aizraujas krietni mazāks interesentu skaits. Kāpēc nekārojas pēc šīs lielās, sulīgās un garšīgās ogas savā dārzā? Arbūzu dzimtene ir Dienvidāfrika, kur ir pavisam citi klimatiskie apstākļi, tāpēc Latvijā tiem izaugt par varenu ogu nav tik vienkārši. Kādi augšanas apstākļi nepieciešami, kas patīk un kas nepatīk šiem augiem? Arī par to, vai un cik ienesīga var būt arbūzu audzēšana, vislabāk pastāstīt var paši audzētāji. Viena no viņiem ir Ilze Dukaļska, kura ar ģimeni audzē arbūzus Rēzeknes novadā.

Ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Rēzeknes biroju Ilzei Dukaļskai sadarbība iesākās pirms 2 gadiem, kad tika sagatavots projekta iesnieguma pieteikums atbalsta pasākumā “Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības”. Tajā brīdī saimniecība jau bija uzsākusi krūmcidoniju audzēšanu. Zemes platība nav liela, tāpēc bija jāizvērtē, kā lietderīgāk, saimnieciskāk to izmantot. Ir apgūts mācību kurss “Bioloģiskā lauksaimniecība” 180 stundu apmērā.  Iziets 2 gadu pārbaudes (pārejas) posms, darbojoties ar bioloģiskās saimniekošanas metodi, un iegūts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts.

Saimniecības pamatnozare ir cidoniju  audzēšana. Jāpaiet zināmam laikam, lai ieguldījumi ilggadīgajos stādījumos dotu rezultātu. Tāpēc uzsākta arbūzu audzēšana, par ko arī izvērtās saruna ar Ilzi.

Šī sezona lauksaimniekus nelutina, – aukstums, sausums, bet, kad jāvāc raža, mazāk vai vairāk, lietus par sevi atgādina gandrīz ik dienu. Pietrūkst arī vasarīgā siltuma. Ja runā par arbūziem, tad varbūt nav ko vainot šos augus cimperlīgumā, bet gan minētajā dabas apstākļu nepastāvīgumā.

Tāpēc arī Ilzei uzreiz jautājums:

– Kā klājas arbūzu audzētājiem šajā sezonā, kuru nevar raksturot kā veiksmīgu?

– Šī gada maija beigas pārsteidza ar salnām, kad temperatūra naktīs noslīdēja  pat līdz -7 ⁰C. Tad sekoja  ilgstošs sausums, plus vēl neveiksmes ar ūdenssūkni. Viss kopumā, pēc mūsu aprēķiniem, ražu aizkavēja par divām nedēļām. Tas ir daudz, ja skatās  noieta perspektīvu. Klienti arbūzus vēlas siltajās, karstajās vasaras dienās  nevis rudens lietavās. No kļūdām jāmācās, tā mēdz teikt, un tā tas arī ir, jāizvērtē iespējas. Tāpēc uz  nākamo sezonu jau plānoti uzlabojumi. Lai arī kāda bija šī sezona, arbūzi saņēmās, un ar  14. augustu uzsākām tirdzniecību.

Līdzīgi kā vairums gadījumos, arī Ilzes ģimenes stāsts par arbūziem sākās gandrīz vai ar nejaušību.

Faktiski šie ir pirmie daži gadi, kad saimniecība pievērsusies arbūzu audzēšanai.  Ražošanas apjoms pakāpeniski tiek kāpināts, tomēr, kā uzskata paši saimnieki, joprojām notiek izpētes un attīstības process. Izvērtēt, izprast un rast veiksmīgākos risinājumus, kā labāk izaudzēt un iegūt ražu, tas ir viens. Atrast noieta tirgu, tas ir otrs uzdevums, kas nebūt nav tik vienkārši, reizēm šķiet, ka pat grūtāk par pašu audzēšanas procesu.

Pēc Ilzes teiktā, pirmais tests bija ar padsmit arbūzu stādiem. Sākās vienkārši ar eksperimentu, lai aizpildītu tukšo vietu, kur pietrūka cidoniju stādu. Paveicās, raža bija pietiekama, varēja piedāvāt arī draugiem, kuri ļoti atzinīgi novērtēja ieguldītā darba rezultātu. Nākamajā gadā, jau palielinot apjomu un sākot tirgot  – arī no pircējiem bija ļoti labas atsauksmes. Tas lika turpināt un attīstīties, un audzēt vairāk komerciālos nolūkos. Ik gadu apjomi tiek dubultoti. Saimnieki lēš, ja  sekmēsies realizācija, arī nākamgad platību apjoms tiks palielināts. Šogad dobēs aug vairāku šķirņu arbūzi 0,3 ha platībā. Ilze uzsver, ka bioloģiski audzētiem arbūziem šobrīd ir diezgan laba pievienotā vērtība atšķirībā no citām kultūrām. Tas nodrošina potenciālas peļņas perspektīvas. Ilze atzīst, ka savā zemē bioloģiski izaudzēts arbūzs ir apbrīnas vērts objekts klientu vērtējumā. Cilvēki joprojām ne visai tic, ka Latvijā var sekmīgi izaudzēt šo kaprīzo augu. Bet, kad tas tiek iegādāts, pagaršots, kad izbaudīta tā īstā smarža, domas mainās. Arbūzi ir saldi un kraukšķīgi, nav salīdzināmi ar ievestajiem, kas faktiski līdz galam nogatavojas konteineros. Cilvēku labvēlīgās atsauksmes ģimenei ir kā netaustāma emocionālā peļņa, kas dod papildus motivāciju darboties un darīt.

– Cik prasīgs augs ir arbūzs? Kāda ir šķirņu izvēle?

– Visi augi ir vairāk vai mazāk prasīgi, izņemot nezāles, – saka Ilze. – Ņemot vērā, ka uz lauka nav viendabīga zeme, tiek vērots, kā stāds aug un attīstās dažādās augsnēs – smilts, māls, māla klons, mitrāka, sausāka. Patlaban novērojumi rāda, ka arbūziem labāk tīk smilšaina, viegla augsne. Protams, saule un siltums ir būtiskākais faktors arbūzu sekmīgai augšanai!   

Šajā attīstības periodā sanāk daudz eksperimentēt ar arbūzu šķirnēm. Gan augšanas periodā, gan augļa nogatavošanās laikā katrai šķirnei ir savas prasības. Sēklas tiek pirktas, izvēloties agrīnās hibrīda (F1) šķirnes. Ir dažas šķirnes, kuras saimnieki atzinuši par labām un konkrētai audzēšanas vietai atbilstošām. Ir arī šķirnes, kuras pilnībā tikušas izbrāķētas kā neatbilstošas audzēšanai ne tikai saimniecībā, bet Latvijā. Ilze saka, ne vienmēr viss atbilst norādītajam sēklu aprakstam.  Katru gadu tiek iegādātas  papildus arī jaunas, kuras testē, izvērtē. Kopumā audzē kādas 12-13 šķirnes.

– Kāda ir audzēšanas tehnoloģija?

– Ir sēts uzreiz vagā, šādi raža ienākas vēlāk nekā tad, ja stādus izaudzē siltumnīcā un tad pārstāda. Tas atkarīgs arī no laika apstākļiem, ja silts un agrs pavasaris, tad var sēt uzreiz paliekošā vietā uz lauka.

Par arbūzu sēšanu, audzēšanu ir dažādi viedokļi, tāpēc saimnieki paši cenšas izmēģināt, izvērtēt un izanalizēt, lai rastu optimālāko risinājumu.

Augus stāda plēvē. Patreiz saimniecība eksperimentē starp viengadīgo parasto melno plēvi un daudzgadīgo ģeotekstilu. Ar nezālēm vienalga jācīnās, ravējot un mehāniski apstrādājot zemi. Herbicīdi netiek pielietoti, jo saimniecība darbojas videi saudzīgi. Vai saimnieki ļauj augam brīvību? Apčubināt un cimperlēties ar katru augu neatliek laika,  platība nav tik maza. Augs pats spēj limitēt, cik arbūzu tas spēj izaudzēt ar tām minerālvielām, kas tam ir pieejamas, liekie aiziet bojā dabīgi.

Šī gada pavasaris dārzniekiem uzlika savus pārbaudījumus gan ar sausumu, gan ar ilgstošām salnām. Arbūzs ir siltummīlis, tāpēc, vaicāta, kā tiek galā ar dabas izaicinājumiem,  Ilze atbild, ka paveicās nosargāt augus ar agroplēvi un laistīšanu. Arbūzus parasti izstāda, kad salnu periods ir beidzies – maija otrajā pusē, beigās. Tomēr papildus lieto salnu plēvi, kas ne tikai pasargā no vēsākām naktīm, bet arī  dienā ļauj sasniegt mikroklimatu, kas labvēlīgi ietekmē augus, kā arī pasargā no vējiem.

Kā saprast, kad arbūzi jānovāc? Kā ar noietu?

Ilze atzīstas, kad arbūzi sāk aug pa dienām un jau ir lieli, tad nagi niez pārbaudīt un nepacietība uzvar, kas rezultējās, ka pirmie, lai arī ir ēdami, parasti nav gatavi.

Arbūzs brīvi var uzglabāties vairākas nedēļas vēsā un tumšā vietā, nedrīkst būt mitrs un, protams, nedrīkst būt grauzēju!  

Noieta iespējas tiek apzinātas un paplašinātas,  mazumtirdzniecībai izmantojot gan Facebook vietni, gan citas iespējas. Jo lielāki apjomi, jo  vairāk papildu izaicinājumu  gan attiecībā uz loģistiku, gan uzglabāšanu, gan arī noieta vietas iespējām. Ar katru gadu arbūzu un meloņu audzēšana kļūst populārāka. Audzētāji ir gan Rēzeknes novadā, gan Latgalē, gan citur Latvijā. Kāpinot apjomus, sākts aizdomāties par ārvalstu tirgiem.

Kur tiek meklēta informācija? Vai ir arbūzu audzētāji, ar kuriem un kuri labprāt dalās pieredzē?

Primārais informācijas avots, protams, ir internets. Gan sociālie tīkli un interešu grupas, gan ārzemju avoti, tikai tam visam jāatrod laiks. Latviešiem diezgan raksturīgi kaut ko pateikt, palielīties, bet ne līdz galam. Arī tas ir fakts, ka nevar salīdzināt augu audzēšanas apstākļus Kurzemē, Zemgalē vai Latgalē, tie ir kardināli dažādi gan pēc augsnes, reljefa, gan arī pēc klimata. Latvijā vairums ir mazdārziņa izmēra audzētāji.  Ilze saka: “Viņu praksi mēs nevaram izmantot, piemēram, kaut vai plēves ieklāšanā. Ja dažus metrus plēvi var ierakt ar lāpstu, tad to nevar izdarīt, ja dobju garums mērāms kilometros. Ja mazdārziņā cilvēki parasti cītīgi izmanto minerālmēslus un citus augu aizsardzības līdzekļus, tad tos mēs nevaram izmantot kā bioloģiskā saimniecība. Salīdzinoši, skatoties uz lielākiem ražotājiem, tad  atšķiras gan tehnika, gan arī tehnoloģijās pielietotie risinājumi atbilstoši zemes īpašībām un platībām. Līdz ar to pie rezultāta katrs nonāk atšķirīgā veidā, atbilstoši saimnieku izdarībai, pieejamiem materiāliem un resursiem.”     

Lielākās problēmas un nākotne

Viss process no ieguldījumiem līdz peļņai par pārdotu arbūzu ir izaicinājumu un risku pilns, kas brīžiem liek izkāpt no komforta zonas un domāt plašāk. Jādomā, kā, kādā veidā atrisināt vienu vai otru problēmu, kas un kā uzlabojams, lai pienācīgi sagatavotos jau nākamajai sezonai. Ir lietas, ko vienkārši nevar novērst, piemēram, laikapstākļi gan audzējot, gan tirgojot.

Ilze ir pārliecināta par turpmāko darbību, sakot, ka plāno attīstīties tālāk, bet aktuālākais un būtiskākais, protams, ir noieta jautājums.

Varbūt ir bijis kāds interesants atgadījums?

Ja neskaita smagu darbu, sāpošu muguru un muskuļus, tad viss process ir interesants atgadījums,  kas katru reizi ir savādāks un nes jaunus pārsteigumus! Tāda ir ģimenes dažu gadu laikā gūtā atziņa arbūzu audzēšanā.

Kad Ilze tika uzrunāta, vai piekrīt raksta sagatavošanai un sniegt atbildes uz jautājumiem, atbilde bija pozitīva, piebilstot, ka pārrunās ar ģimeni. Tas lika saprast, ka darbi tiek plānoti, pārrunāti. Vienots skatījums un kopīgs mērķis ir pamats rezultatīvam darbam jebkurā nozarē, jebkurā saimniecībā.

Saimnieki atzīst: “Šogad beidzot izvēlējāmies arī mūsu arbūzu nosaukumu, kas būs LARBŪZS, un zem šī nosaukuma arī turpmāk tirgosim mūsu bioloģiski audzētos arbūzus, kā arī tirgus aktivitātēs pozicionēsim kā LARBŪZS.”  

Anastasija Saleniece,

LLKC Rēzeknes birojs

Foto: no Ilzes Dukaļskas personīgā arhīva